289. pants

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu "Stukmaņu muiža" un "Odzienas muiža" teritorijas un individuālo aizsardzības zonu teritorijas, kurās ievērojami šādi nosacījumi:

a) kultūras pieminekļu apkārtnē saglabājama kultūrainava ar līdz mūsdienām saglabājušos lauku ainavas raksturu, respektējot tās saglabājamās vērtības (raksturīgās ainaviskās vides un vēsturisko izveidojumu sistēma, vēsturiski nozīmīgā plānojuma struktūra, arhitektoniski telpiskā struktūra), kur muižu apbūves kompleksi ir kā dominante.

b) saglabājams un nodrošināms atvērts skats uz Stukmaņu muižas apbūvi skatos no autoceļa A6 Rīga Daugavpils Krāslava Baltkrievijas robeža, vēsturisko ceļu un pašreizējo Stukmaņu ciema ielu raksturīgiem skatu punktiem.

c) saglabājama un nodrošināma ilgtspējā vizuālā sasaiste starp Stukmaņu muižas apbūvi un Daugavu.

d) būvju arhitektoniski telpiskie risinājumi un funkcija nedrīkst būt pretrunā ar tradicionālās vides raksturu un kultūrvēsturiskās ainavas vērtību kopuma radīto noskaņu saglabāšanu. Nav pieļaujama vēsturiski izveidojušās vides raksturam neatbilstoši blīva apbūve, liela apjoma un kultūrvēsturiskai videi neraksturīgas, rūpnieciska rakstura, sprāndzienbīstamas, ugunsnedrošas, ar paaugstinātu trokšņu līmeni vai piesārņojumu saistītas būves un darbības, kas saistītas ar ekoloģisko apstākļu negatīvām pārmaiņām: augsnes eroziju, ķīmisku vai fizisku augsnes un gaisa piesārņošanu.

e) aizsardzības zonā esošajām būvēm pieļaujama ēku funkcijas maiņa, ja tas nerada apdraudējumu kultūras pieminekļiem un kultūrvēsturiskajai videi kopumā.

f) aizsardzības zonas teritorijā jāveicina vides un vēsturisko ēku kopšana un uzturēšana.

g) nav pieļaujama esošā reljefa būtiska pārveidošana, ja tā nav saistīta ar kultūrvēsturiskās ainavas atjaunošanu.

h) nav pieļaujama zemes gabalu dalīšana vai apvienošana ar mērķi veidot kultūrvēsturiskajai videi neraksturīgu jaunu apbūvi.

i) jebkura saimnieciska darbība, kas attiecināma uz zemes sadalīšanu un izmantošanu, izmaiņām plānojuma struktūrā, jaunu ceļu un būvju būvniecību, būvju apjomu un apdares materiālu izmaiņām, būvju funkcionālu pārstrukturēšanu vai nojaukšanu, veicama tikai ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atļauju, to iepriekš saskaņojot.

j) Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē nav nepieciešams saskaņot darbības, kas saistītas ar dzīves apstākļu komfortam nepieciešamajiem uzlabojumiem un kas nemaina būves arhitektūru, ārējo veidolu.

k) Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojums nav nepieciešams darbībām, kuras saistītas ar ikgadēju nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, mežu un ainavu parku uzturēšanu, kopšanu, ieskaitot bīstamu, nokaltušu koku ciršanu, kā arī pašvaldības un valsts ceļu uzturēšanu.

l) kultūras pieminekļa un tā aizsardzības zonas teritorijās prioritāri veicama vēsturisko būvju atjaunošana un pārbūve, un nav pieļaujama jaunas, kultūras piemineklim un tā ainavai neraksturīgas, apbūves veidošana.

m) vēsturiskajām apstādījumu un parku teritorijām saglabājama to sākotnējā izmantošana.

n) atļautās apbūves parametri katrā atsevišķā gadījumā nosakāmi individuāli, respektējot apbūves saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī veidojot apbūvi, kas ar funkciju, apjomu, arhitektonisko izveidojumu, augstumu, materiālu lietojumu un tonalitāti nepazemina kultūras pieminekļu vērtību un nerada traucējumus to ietverošajai ainavai.

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

Nenosaka

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

Nenosaka

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

Nenosaka

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

5.7.1. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN7)

5.7.1.1. Pamatinformācija