3. pants
Šā likuma 1. un 2.pantā minētajām personām amnestija nav piemērojama, ja:

1) tās izdarījušas noziegumus, kas bija paredzēti Latvijas Kriminālkodeksa 85.panta ceturtajā daļā, 86.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 87.pantā, 88.panta trešajā daļā, 89.panta trešajā daļā, 89.1 pantā, 95.panta otrajā daļā, 140.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā (redakcijā, kāda bija spēkā līdz 1992.gada 1.septembrim) vai 186.1 pantā, 216.2 pantā, 219.pantā un 222.2 pantā (redakcijā, kāda bija spēkā līdz 1995.gada 1.novembrim);

2) tās Latvijas Kriminālkodeksa 204.panta pirmajā daļā, 213. un 213.1 pantā paredzētos noziegumus izdarījušas dzēruma stāvoklī;

3) tās tiesa atzinusi par sevišķi bīstamiem recidīvistiem;

4) tās izdarījušas jaunu noziegumu, izciešot tiesas piespriesto reālo brīvības atņemšanas sodu vai atrodoties izmeklēšanas cietumā;

5) tām pēc 1990.gada 4.maija piemērota Latvijas Republikas likumos paredzētā amnestija vai apžēlošana;

6) tās pēc 1990.gada 4.maija nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no soda izciešanas;

7) tām reālais brīvības atņemšanas sods noteikts, piemērojot Latvijas Kriminālkodeksa 40.1 pantu, 42.panta sesto astoto daļu, 43.1 panta piekto vai septīto daļu;

8) par tām līdz šā likuma pieņemšanai saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.8 panta trešo daļu ir pieņemts brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmums par soda izpildes režīma pastiprināšanu viena cietuma veida ietvaros vai par pārcelšanu uz stingrāka režīma cietumu.

4