15. pants

Vairâkos lîmeòos

jâturpina starptautiskâ sadarbîba.

1) Baltijas valstu ZA sadarbîba:

a) programmu reâla uzsâkðana; b) kopçjas Akadçmiju balvas vai

lîdzdalîba nacionâlajâs balvâs. 1998. gada rudenî Tartu iecerçta

Baltijas intelektuâlâs sadarbîbas konference kopâ ar Baltonikas

sçdi. Aicinu pârdomât, vai Baltijas valstu ZA vadîbu apspriedi

1999. gadâ Rîgâ nesaistît ar 7. Baltijas intelektuâlâs sadarbîbas

konferenci, piesaistot politiíus, rakstniekus, sabiedriskus

darbiniekus, politologus, lai paplaðinâtu profilu, citâdi ðîs

Baltijas ZA vadîtâju konferences ar laiku apsîks. Tajâs tomçr ir

zinâms formâlisms;

2) Baltijas - Skandinâvijas un

Baltijas jûras valstu ZA sadarbîba (par pçdçjo arî jau tiek

domâts kopâ ar Polijas ZA); piekrîtu Tâlim Milleram, ka nâkotnç

mums bûtu jâorientçjas uz Ziemeïvalstu zinâtnes funkcionçðanas

modeli, taèu mûsu tradîcijâm un îpatnîbâm atbilstoðâ veidâ (kâ

Norvçgijâ?);

3) sadarbîba ar Vâcijas zinâtòu

akadçmijâm;

4) sadarbîba ar citu Eiropas

valstu zinâtòu akadçmijâm (Francija, Lielbritânija, Nîderlande u.

c.), ar Eiropas Zinâtòu un mâkslu akadçmiju;

5) sadarbîba ar ASV - Nacionâlo

ZA, Òujorkas ZA, AABS;

6) pakâpeniska sakaru atjaunoðana

ar Krievijas ZA, Krievijas Medicînas ZA u.c. struktûrâm, arî ar

Baltkrieviju, Gruziju, Kazahstânu, Uzbekiju, Azerbaidþânu,

Armçniju u. tml. ;

7) svarîgâkais - lîdzdalîbas

daþâdos Eiropas Savienîbas, UNESCO un NATO zinâtniskos pasâkumos,

jâiesaistâs Eiropas programmâs un iemaksâs, par ko raisâs sarunas

valdîbas lîmenî. Jâbrauc uz ârzemçm, taèu braukâðanai jâbût ar

jçgu, ne tikai iepazîðanâs un pieklâjîbas vizîtçs.