5. pants

Papildināt nolikumu pēc nodaļas "Baltijas asamblejas

komitejas" ar jaunu nodaļu "Redakcijas komisija" šādā

redakcijā:

"Redakcijas komisija

Baltijas asambleja izveido pastāvīgu redakcijas komisiju, uz

kuru katra delegācija kārtējās sesijas beigās deleģē divus

locekļus. Pēc redakcijas komisijas izveidošanas tā ievēlē

priekšsēdētāju. Parasti par redakcijas komisijas priekšsēdētāju

ievēlē tās valsts pārstāvi, kurā notiks nākamā Baltijas

asamblejas sesija. Redakcijas komisijas priekšsēdētājs vada un

koordinē redakcijas komisijas darbu.

Atbilstoši šajā nolikumā noteiktajai kārtībai un citiem

Baltijas asamblejas pieņemtajiem dokumentiem redakcijas komisija

izskata visu dokumentu projektus, kas iesniegti apspriešanai

sesijā, un dod savu atzinumu par tiem."

Rezolūcija

Par nāves soda atcelšanu

Baltijas asambleja,

atzīdama cilvēka tiesības uz dzīvību par cilvēka

pamattiesībām;

augstu novērtēdama Eiropas Padomes ieguldījumu cilvēktiesību

nodrošināšanā;

uzskatīdama, ka viena no galvenajām triju Baltijas valstu

attīstības prioritātēm ir vispusīga un iespējami ātrāka

integrācija Eiropas un starptautiskajās struktūrās,

iesaka triju Baltijas valstu parlamentiem un valdībām veikt

priekšdarbus, lai ratificētu Eiropas Padomes Konvencijas par

cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzību 6.

papildprotokolu,

un apzinās, ka pirms tāda lēmuma pieņemšanas ir nepieciešams

izpildīt šādus priekšnoteikumus:

- panākt noziedzības līmeņa būtisku pazemināšanos

salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni, īpaši pret personību vērstu

smagu noziegumu jomā;

- likumdošanas aktos, kuri patlaban pieļauj nāves soda

piespriešanu, ieviest normas par mūža ieslodzījumu;

- būtiski reorganizēt un modernizēt cietumu sistēmu, panākot

tās atbilstību Eiropā pieņemtajiem standartiem, un radīt iespējas

atsevišķi turēt personas, kuras izdarījušas dažādas smaguma

pakāpes noziegumus.

Rezolūcija

Par Baltijas valstu vienotu politiku

nelegālās imigrācijas apkarošanā

Baltijas asambleja,

ņemot vērā Baltijas valstu centienus paātrināt iestāšanos

Eiropas Savienībā un integrēties Eiropā;

apzinādamās, ka ar nelegālo imigrāciju saistīto problēmu

ātrāka atrisināšana Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir viens no

priekšnoteikumiem, lai iestātos Eiropas Savienībā,

nolemj:

- paātrināt saskaņotas Baltijas valstu robežpolitikas

izstrādāšanu, maksimāli cenšoties nostiprināt un aizsargāt mūsu

valstu austrumu robežu;

- paātrināt Igaunijas un Krievijas, Latvijas un Krievijas,

Latvijas un Baltkrievijas, Lietuvas un Krievijas, kā arī Lietuvas

un Baltkrievijas divpusējo līgumu par to nelegālo emigrantu

atdošanu, kuri izmantojuši šīs valstis kā tranzītvalstis,

sagatavošanu un parakstīšanu;

- lūgt ANO Augstāko komisāru bēgļu lietās, Starptautisko

organizāciju migrācijas jautājumos, Eiropas Padomi un Ziemeļu

padomi sniegt palīdzību minēto divpusējo līgumu noslēgšanā starp

Baltijas valstīm un Krieviju, kā arī starp Baltijas valstīm un

Baltkrieviju

- un uzskata par nepieciešamu nākamajā Baltijas padomes sesijā

noklausīties Baltijas valstu valdību informāciju par šīs

rezolūcijas izpildi.

Rezolūcija

Par cīņu pret naudas atmazgāšanu

Baltijas asambleja,

apzinoties briesmas, ka Baltijas valstis sakarā ar savu

ģeogrāfisko stāvokli, ekonomisko attīstību un nostiprināšanās

stadijā esošo finansu un tiesisko sistēmu var izraisīt lielu

noziedzīgās pasaules interesi kā iespējama naudas atmazgāšanas

vieta;

apzinoties, kādas negatīvas sekas uz finansu institūcijām un

pašas valsts reputāciju un uzticamību atstāj tas, ka finansu

institūcijas tiek izmantotas naudas atmazgāšanai;

ņemot vērā viedokļus, kurus apstiprināja 1996. gada 14.-15.

novembrī Rīgā notikusī starptautiskā konference par naudas

atmazgāšanu, un Deklarāciju par cīņu pret naudas atmazgāšanu;

būdama pārliecināta, ka efektīvai cīņai pret naudas

atmazgāšanu nepieciešama gan pašu Baltijas valstu sadarbība, gan

sadarbība ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām,

iesaka:

- nekavējoties sagatavot ratifikācijai un ratificēt

visnozīmīgākās starptautiskās konvencijas, kas vērstas pret

naudas atmazgāšanu;

- papildināt visu triju valstu tiesību aktus ar normām, kas

nepieļautu naudas atmazgāšanu;

- attīstīt daudzpusīgu sadarbību naudas atmazgāšanas faktu

izmeklēšanā, šādu noziegumu izskatīšanā tiesā un naudas

atmazgāšanas ceļā nelikumīgi iegūtā īpašuma atklāšanā un

konfiscēšanā

un uzskata, ka nākamajā Baltijas padomes sesijā ir jānoklausās

Baltijas valstu valdību informācija par šīs rezolūcijas izpildes

gaitu.

Rezolūcija

Par integrāciju Eiropas

Savienībā

Baltijas asambleja,

uzskatot, ka iestāšanās Eiropas Savienībā ir viena no

svarīgākajām Baltijas valstu prioritātēm;

ņemot vērā šo valstu centienus attīstīt stabilu un drošu

ekonomiku, kā arī aktīvo likumdošanas unificēšanas darbu, lai

izpildītu nepieciešamās prasības, kas saistītas ar iestāšanos

Eiropas Savienībā;

saprotot, ka 1997. gada jūnijā Amsterdamā tiks pieņemti

ārkārtīgi svarīgi lēmumi attiecībā uz Eiropas Savienības

paplašināšanu;

cerot, ka Eiropas Savienības un Baltijas valstu asociētie

līgumi tiks ratificēti un stāsies spēkā pirms Starpvaldību

konferences slēgšanas,

paziņo, ka Igaunija, Latvija un Lietuva ir gatavas uzsākt

sarunas ar Eiropas Savienību par iestāšanos šajā organizācijā, un

izsaka cerību, ka sarunas tiks uzsāktas ne vēlāk kā sešus menešus

pēc Eiropas Savienības Starpvaldību konferences slēgšanas.

Rezolūcija

Par Baltijas valstu iestāšanos

NATO

Baltijas asambleja,

būdama pārliecināta, ka NATO paplašināšana palīdzēs sasniegt

galveno mērķi - izveidot drošu un stabilu Eiropu, veicināt

demokrātiju, nostiprināt tirgus reformas un pastiprināt Eiropas

valstu sadarbību;

atgādinādama par Baltijas reģiona īpašo lomu visas Eiropas

drošības saglabāšanā;

atceroties Helsinku 1975. gada Nobeiguma dokumentu un

Lisabonas 1996. gada dokumentu, kuros apstiprinātas ikvienas

valsts neatņemamās tiesības brīvi izvēlēties vai mainīt savus

līgumus par drošību, tajā skaitā alianses līgumus;

uzsvērdama, ka Baltijas valstis, tāpat kā Rietumvalstis,

augstu vērtē demokrātiju, indivīda brīvību un tiesiskumu un vēlas

atgriezties integrētajā Eiropā, iestājoties NATO un Eiropas

Savienībā;

apliecinot Baltijas valstu gatavību dot ieguldījumu Eiropas

drošībā, aktīvi piedaloties programmā "Partnerattiecības mieram",

miera uzturēšanas operācijās un intensīvos individuālos dialogos

ar NATO dalībvalstīm;

uzsverot Baltijas valstu apņemšanos un centienus panākt

atbilstību kritērijiem, kas tiek izvirzīti NATO dalībvalstīm;

pauzdama bažas, ka demokrātijas sasniegumi un stabilitāte

Eiropā var tikt apdraudēta, ja Baltijas valstis netiks iekļautas

NATO paplašināšanas procesā;

izprazdama Baltijas valstu vienotību atbilstoši 1995. gada 2.

decembrī Tallinā pieņemtajai Baltijas asamblejas rezolūcijai,

kurā norādīts, ka "vienas Baltijas valsts panākumi ir vienlaicīgi

visu triju valstu sasniegums";

apzinādamās, ka kaut vienas Baltijas valsts iekļaušana NATO

paplašināšanas pirmajā kārtā būtu lietderīga visām trim valstīm,

tādējādi apliecinot, ka Eiroatlantiskie institūti ir atvērti

visām trim Baltijas valstīm, nostiprinot Baltijas valstu

sasniegumus un novēršot Baltijas valstu mākslīgu nošķiršanu no

pārējās Centrāleiropas,

aicina NATO dalībvalstu valdības un Ziemeļatlantijas padomi

1997. gada jūlijā Madrides valstu vadītāju tikšanās laikā:

- uzaicināt kaut vienu no Baltijas valstīm uzsākt sarunas par

iestāšanos NATO kopā ar pirmajām jaunajām NATO

kandidātvalstīm;

- nepieļaut nekādus mēģinājumus nošķirt Baltijas valstis no

pilntiesīgas piedalīšanās Eiroatlantiskajos integrācijas

procesos.

Pērnavā 1997. gada 27. aprīlī

Rezolūcija

Par bērnu tiesību paplašināšanu

Baltijas asambleja,

ņemot vērā to, ka pārejas periodā ir saasinājušās sociālās

problēmas, kas skar bērnus un tās ģimenes, kurās ir bērni;

domājot par to, ka pieaug bērnu skaits, kuri palikuši bez

vecāku aprūpes, neapmeklē skolu, nestrādā, kuri kļuvuši par

noziegumu upuriem vai piedalījušies noziegumu izdarīšanā,

iesaka, lai Baltijas Ministru padome ierosina triju Baltijas

valstu valdībām un parlamentiem:

- pievienoties Eiropas konvencijai par bērnu tiesībām, Hāgas

konvencijai par bērnu aizsardzību un starpvalstu sadarbību

adopcijas jautājumos un Hāgas konvencijai par bērnu

starptautiskas nolaupīšanas faktu civilajiem aspektiem;

- izstrādāt valsts programmas bērnu tiesību aizsardzībā,

iesaistot visus ieinteresētos valsts institūtus, pašvaldības un

nevalstiskās organizācijas.

Rezolūcija

Par sarunām sakarā ar Šengenas vīzu

režīmu

Baltijas asambleja

izsaka dziļu gandarījumu par sekmīgajām sarunām starp Baltijas

valstu valdībām un Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas valdībām par

bezvīzu ceļošanas iespējām, kas Baltijas tautām nozīmē lielu soli

pretim Eiropai;

ir pārliecināta, ka jaunā kārtība, kas attiecībā uz

formalitāšu kārtošanu ceļošanai pa Baltijas jūras reģionu

radusies nesenās vienošanās rezultātā starp Baltijas valstīm un

Ziemeļvalstīm, sekmēs sarunu uzsākšanu starp Baltijas valstīm un

Šengenas dalībvalstīm par pievienošanos Šengenas vīzu

režīmam;

atgādina, ka Baltijas valstu parlamentu un Šengenas

dalībvalstu pārstāvji 1995. gada decembrī Luksemburgā apsprieda

šo jautājumu un Šengenas dalībvalstis kopīgā paziņojumā izteica

gatavību sākt konsultācijas, lai vienkāršotu formalitātes, kas

saistītas ar ceļošanu pa šīm valstīm;

iesaka Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas

Republikas valdībām ierosināt, lai Šengenas dalībvalstu valdības

pēc iespējas drīz sāktu tiešas sarunas par Baltijas valstu

pievienošanos Šengenas vīzu režīmam.

Rezolūcija

Par prettiesiski paturēto Baltijas

valstu nekustamo īpašumu

Baltijas asambleja,

uzsverot, ka 1940. gadā un atkārtoti 1944. un 1945. gadā

Padomju Savienības izdarītās visu triju Baltijas valstu -

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas - okupācijas rezultātā Padomju

Savienība sagrāba arī šo valstu diplomātiskās un konsulārās

pārstāvniecības līdz ar zemes īpašumiem vairākās Eiropas valstu

galvaspilsētās;

atzīmējot, ka lielākoties šīs diplomātisko un konsulāro

pārstāvniecību ēkas un zemes īpašumi joprojām ir prettiesiskā

Krievijas Federācijas valdījumā;

ņemot vērā, ka jautājums par šo īpašumu joprojām nav

atrisināts un tas nav atdots likumīgajiem īpašniekiem,

pieprasa, lai minētais īpašums tiktu atdots attiecīgajām

Baltijas valstīm;

aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības (kopīgi) veikt

pasākumus, lai informētu pasaules sabiedrību un attiecīgās

starptautiskās organizācijas par izveidojušos stāvokli un

atrisinātu šo jautājumu ar attiecīgajām valstīm.

Rezolūcija

Par attiecībām un sadarbību ar

Ukrainu

Baltijas asambleja,

uzskatot Ukrainas neatkarību par būtisku stabilizējošu faktoru

Centrāleiropā un Austrumeiropā;

ņemot vērā Ukrainas sasniegumus demokratizācijas virzienā,

integrēšanos Eiropas politiskajās, ekonomiskajās un drošības

struktūrās, kā arī tās aktīvo piedalīšanos starptautisku problēmu

risināšanā;

izprotot Ukrainas vēlēšanos attīstīt ekonomiskos,

tirdzniecības un cita veida sakarus ar Centrāleiropas,

Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstīm, to skaitā ar Igauniju,

Latviju un Lietuvu,

aicina triju Baltijas valstu parlamentus un valdības

nostiprināt savas attiecības ar Ukrainu, veicināt politisko,

ekonomisko un kultūras sadarbību ar šo valsti, ietverot arī

sadarbību Eiropas un citās starptautiskajās organizācijās.

Rezolūcija

Sakarā ar Čečenijas Republikas

(Ičkerijas) parlamenta aicinājumu

Baltijas asambleja,

ievērojot Čečenijas Republikas (Ičkerijas) parlamenta

aicinājumu Baltijas asamblejas un Eiropas Padomes valstu

parlamentiem;

ņemot vērā Baltijas asamblejas 1995. gadā pieņemto rezolūciju

par Čečeniju, kurā aicināts darīt visu, lai izbeigtu karu un

genocīdu;

apsveikdama karadarbības pārtraukšanu un Krievijas karaspēka

pilnīgu izvešanu no Čečenijas teritorijas;

atzīmējot nesen Čečenijas Republikā (Ičkerijā) notikušās

prezidenta un parlamenta demokrātiskās vēlēšanas;

atbalstot tālāku demokrātisko institūtu attīstību Čečenijas

Republikā (Ičkerijā),

uzskata, ka ir lietderīgi turpināt Krievijas Federācijas un

Čečenijas Republikas (Ičkerijas) sarunas, kuru mērķis ir noteikt

Čečenijas valsts turpmāko statusu;

iesaka triju Baltijas valstu parlamentiem un valdībām sekmēt

Čečenijas valsts attīstību, uzturot ar to politiskos, ekonomiskos

un kultūras kontaktus,

un lūdz Eiropas drošības un sadarbības organizāciju un Eiropas

Padomi atbalstīt Čečenijas Republikas (Ičkerijas) demokrātijas

nostiprināšanos un brīvu un mierīgu attīstību.

Igaunijas Republikas, Latvijas

Republikas un Lietuvas Republikas valdību vadītāju paziņojums par

Baltijas Ministru padomes darbību

Mēs, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību vadītāji,

tikāmies Pērnavā 1997. gada 26. aprīlī un apspriedām Baltijas

Ministru padomes darbību 1996. un 1997. gadā.

Mēs secinājām, ka šajā periodā vairums Baltijas Ministru

padomes komiteju ir darbojušās saskaņā ar darba plānu un lielākā

daļa paredzēto uzdevumu ir veikta.

Mēs nolēmām, ka, sākot ar nākamo prezidēšanas termiņu, darba

plāns tiks saskaņots ar to. Mēs vienojāmies arī par to, ka Vecāko

amatpersonu komitejas struktūra tiks pārskatīta.

Lai pastiprinātu sadarbību migrācijas jomā, mēs nolēmām

dibināt jaunu komiteju Vecāko amatpersonu komitejas ietvaros -

Migrācijas komiteju.

Mēs vienojāmies, ka mūsu ekonomiskā sadarbība ir jāvērš uz to,

lai pilnā apjomā varētu funkcionēt Baltijas valstu brīvās

tirdzniecības telpa, kuras izveidošana tika pabeigta līdz ar

līguma par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm

parakstīšanu 1996. gada jūnijā.

Līgumu par ārpustarifu ierobežojumu atcelšanu tirdzniecībā, ko

paredzēts parakstīt šā gada jūnijā, sagatavos Baltijas Ministru

padomes Tirdzniecības komiteja. Tam jānodrošina turpmāka brīva

preču kustība starp Igauniju, Latviju un Lietuvu.

Baltijas valstu ekonomiskā integrācija notiek paralēli to

integrācijai Eiropas Savienības struktūrās.

Muitas un Finansu un valūtas komitejai jāturpina darbs

Baltijas vienotās tranzīta telpas izveidē, lai varētu pieņemt

kopīgu garantiju sistēmu tranzīta procedūrās.

Marts Sīmans, Andris Šķēle,

Ģedimins Vagnoris,

Igaunijas Republikas Latvijas Republikas Lietuvas

Republikas

premjerministrs Ministru prezidents premjerministrs

Baltijas valstu valdību informācijas

tīkla pamatprincipi

Baltijas valstu valdību informācijas tīkla projekts tika

izstrādāts, lai nodrošinātu tiešus un drošus sakarus starp

atbilstošajiem valdību informācijas tīkliem, kā arī lai

stiprinātu valstu varas iestāžu reģionālo sadarbību muitas,

robežkontroles, imigrācijas kontroles, organizētās noziedzības

apkarošanas un citās jomās.

Kopējā projekta koordinatori ir Igaunijas Republikas Valsts

kanceleja, Latvijas Republikas Satiksmes ministrija un Lietuvas

Republikas Sakaru un informātikas ministrija.

Valstu līmenī projektus izstrādā un ievieš pilnvarotas darba

grupas. Šo grupu darbība balstās uz divpusējiem līgumiem starp

atbilstošām institūcijām un valsts reģistriem par informācijas

apmaiņu un drošību saskaņā ar ES standartiem.

Baltijas valstu valdību informācijas tīkls ir kopēja

infrastruktūra, kas savieno trīs neatkarīgus valdību informācijas

tīklus. Tīkla lietošanu reglamentē nacionālie likumi un

starpvalstu vienošanās. Tīkla apkalpošanas tiesības ir deleģētas

Igaunijas Informātikas centram, Latvijas Valsts informācijas

tīkla aģentūrai (VITA) un Lietuvas valsts uzņēmumam

"Infostruktura" (VIKT). Tīklam jāietver dažādi informācijas

pakalpojumu veidi, ieskaitot videokonferences.

Videokonferenču iekārtām jānodrošina regulāri neformāli, kā

arī oficiāli ar konkrētiem projektiem saistīti kontakti valdību

institūciju starpā.

Kopējās infrastruktūras ekspluatācijas izmaksas vienlīdzīgās

daļās segs kopējā projekta koordinētājas institūcijas.

Infrastruktūras uzlabošanas finansēšanā šā projekta ietvaros

varētu iesaistīt starptautiskus fondus.

Marts Sīmans, Andris Šķēle,

Ģedimins Vagnoris,

Igaunijas Republikas Latvijas Republikas Lietuvas

Republikas

premjerministrs Ministru prezidents premjerministrs

"Latvijas Vēstneša" (Juris

Afremovičs) tulkojums