5. pants

Pēc ekspertu atzinumu

saņemšanas satiksmes ministram un iekšlietu ministram līdz š.g.

15.novembrim iesniegt jautājumu izskatīšanai Ministru kabineta

sēdē.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktore

G.Veismane

Ievads

Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu

uzskaites punktu sistēmas izstrādāšana un ieviešana ir paredzēta

Valdības deklarācijā 16. sadaļā "Iekšlietas"

16.1.9.apakšpunktā (summēto (soda) punktu sistēma) un Ceļu

satiksmes drošības nacionālajā programmā, kas akceptēta 2000.gada

25.janvāra Ministru kabineta sēdē (prot. nr.5, 18.§ "Par

Ceļu satiksmes drošības nacionālo programmu").

Bez tam koncepcija risina arī

Valdības deklarācijas 5.3.1.apakšpunktā paredzētās integrētās

valsts nozīmes informācijas sistēmas izveides jautājumus, kā arī

16.1.7.apakšpunktā paredzēto administratīvo sodu uzlikšanas un

iekasēšanas kārtības vienkāršošanu.

Koncepcija ir sagatavota ar mērķi

nodalīt sistemātiski un ļaunprātīgi ceļu satiksmes noteikumus

pārkāpjošos transportlīdzekļu vadītājus no gadījuma rakstura

pārkāpumus pieļaujošiem vadītājiem, lai būtiski samazinātu ceļu

satiksmes negadījumu skaitu valstī, kā arī samazinātu sarežģītās

birokrātiskās procedūras un subjektīvismu administratīvo

pārkāpumu izskatīšanā, kas paši par sevi veicina koruptīvas vides

veidošanos. Izstrādājot koncepciju, ir ņemta vērā Eiropas

Savienības valstu pieredze cīņā ar ceļu satiksmes noteikumu

pārkāpumiem papildus administratīvajiem sodiem, izmantojot

audzinošas un preventīvas vadītāju uzvedību un attieksmi

ietekmējošas metodes un paņēmienus.

Pamatuzdevums, kas būtu jāpanāk,

ieviešot koncepciju, ir papildus konkrēti noteiktam

administratīvajam sodam ieviest arī citus ietekmēšanas līdzekļus

atkarībā no izdarīto pārkāpumu biežuma un sabiedriskās

bīstamības.

Šāda sistēma jau darbojas

Francijā, Vācijā, Beļģijā, Lielbritānijā, Horvātijā un citās

valstīs. Šādu sistēmu nosaukumi ir dažādi, bet tos vieno

pamatprincipi - izdarīto pārkāpumu uzskaite, soda diference

atkarībā no pārkāpumu skaita, kā arī bez konkrētā soda,

piemērojot arī preventīvas ietekmēšanas metodes. Tā, piemēram,

Vācijā pārkāpumu uzskaites punktu sistēma darbojas jau no

1974.gada un pilnībā sevi attaisnojusi.

It sevišķi ar savu preventīvo

darbību - brīdinājumiem, papildu apmācību, eksāmeniem, līdz ar to

ietekmējot vadītājus, lai nesasniegtu maksimālo punktu skaitu,

kad atņem vadītāja tiesības. Vācijā no 50 milj. autovadītāju

"sodu reģistrā" Flensburgā nokļuva tikai 6 milj. (t.i.,

12%). No šiem 12% tikai 0,3%, t.i., 17 000 sasniedza maksimāli

pieļaujamo punktu skaitu 18, kad atņem vadītāja tiesības.

I.

Problēmas izklāsts

Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu

gadījumos administratīvo sodu piemērošanas prakse ir novecojusi

un neatbilst mūsdienu prasībām un citu valstu pieredzei, kas arī

ir minēts kā viens no iemesliem lielajam ceļu satiksmes

negadījumu skaitam valstī, gatavojot Ceļu satiksmes drošības

nacionālo programmu. Valstī vēl līdz šim brīdim nenotiek

visaptveroša transportlīdzekļu vadītāju izdarīto ceļu satiksmes

noteikumu pārkāpumu uzskaite. Šobrīd Ceļu policija nodod

transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes reģistram datus

tikai par transportlīdzekļu vadītāja tiesību atņemšanu un datus

par ceļu satiksmes negadījumiem, turklāt arī nepilnīgus,

neidentificējot tos ar datiem par konkrētu transportlīdzekli vai

vadītāju no transportlīdzekļu un vadītāju valsts nozīmes

reģistra. Latvijā pēc valsts eksāmenu nokārtošanas un vadītāja

apliecības saņemšanas nav nekādu iespēju vērtēt vadītāja

kvalifikāciju, izturēšanos un attieksmi pret ceļu satiksmi un

citiem tās dalībniekiem. Valstiskā ietekme uz ceļu satiksmes

dalībniekiem aprobežojas tikai ar naudas sodu un tiesību

atņemšanas piemērošanu neatkarīgi no pārkāpumu skaita un biežuma

saskaņā ar Latvijas APK un Krimināllikumu. Šāda alternatīvas

ietekmēšanas iespēju neesamība līdz šim tika kompensēta, vienīgi

pastiprinot piemērojamās sankcijas, kuru piemērošana nav atkarīga

no pārkāpumu izdarīšanas cēloņiem, vadītāja kvalifikācijas un

attieksmes pret ceļu satiksmi kā tādu vai citiem faktoriem.

Latvijas APK joprojām satur sankcijas, kas paredz nepamatoti

lielu soda diferenci par vienu pārkāpumu, piemēram, pārsniedzot

atļauto braukšanas ātrumu apdzīvotā vietā par 21 km/h draud vai

nu naudas sods Ls 1 - 30 apmērā vai arī tiesību atņemšana līdz 6

mēnešiem, jo bija jāparedz iespēja ņemt vērā atbildību

mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus, bet kurus

šodienas kārtība diemžēl neatļauj objektīvi un strikti izvērtēt.

Līdz ar to ar tiesību atņemšanu var tikt sodīts pirmo pārkāpumu

izdarījušais vadītājs, bet ar naudas sodu jau desmito reizi

pārkāpumu izdarījušais vadītājs, t.i., netiek nošķirti

sistemātiski un ļaunprātīgi noteikumus pārkāpjošie

transportlīdzekļu vadītāji no gadījuma rakstura pārkāpumus

pieļaujošajiem vadītājiem.

Uzskatām, ka ir jārada valstī

iespēja, papildus administratīvo un kriminālsodu piemērošanai,

ietekmēt ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību un attieksmi pret

ceļu satiksmi un pārējiem satiksmes dalībniekiem arī pēc vadītāja

apliecības iegūšanas.