3. pants

Par darba kārtības trešo punktu ziņo komisijas

priekšsēdētāja A. Seile, informējot, ka joprojām pastāv

neskaidrības zemes īpašuma tiesības apliecinoSo dokumentu

derīguma konstatēšanā dažādās ar zemes reformu saistītās

institūcijās. Noklausījusies un apspriedusi ziņojumu. Centrālā

zemes komisija vienbalsīgi nolemj:

1) jebkuri zemes īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti (t.sk.

zemesgrāmatu akti, zemes pirkšanas-pārdošanas līgumi u.c.)

atzīstami par derīgiem, ja tie uz vienu un to pašu zemes īpašumu

nav pretrunīgi. Ja kādai no pašvaldību vai valsts institūcijām ir

Šaubas par iesniegto zemes īpašuma tiesības aptecinošo dokumentu

spēkā esamību, tad šī institūcija pieprasa Valsts vēstures

arhīvam izziņu. Šās izziņas sagatavošanas izdevumus nepamatotu

šaubu gadījumā sedz institūcija, kas šo izziņu pieprasījusi, bet

pamatotu šaubu gadījumā - zemes īpašumu tiesību atjaunošanas

pieprasītājs;

2) ja kāda no pašvaldību vai valsts institūcijām konstatējusi,

ka uz vienu un to pašu zemes īpašumu izsniegtas pretrunīgas

Valsts vēstures arhīva izziņas, tad šīs izziņas jānosūta

minētajam arhīvam, kurš uz sava rēķina novērš pieļautās kļūdas un

precizēto izziņu nosūta institūcijai, kas pretrunas izziņās

konstatējusi;

3) ja zemes īpašuma tiesību atjaunošanas lietā ir zemes

reformas likumdošanas aktos noteiktie zemes īpašuma tiesības

apliecinošie dokumenti, pašvaldību un valsts institūcijām nav

tiesību pieprasīt no pretendenta uz zemes īpašuma tiesību

atjaunošanu iesniegt atkārtoti šos dokumentus vai Valsts vēstures

arhīva izziņu, ja iesniegti citi zemes īpašuma tiesības

apliecinoši dokumenti;

4) ja zemes īpašuma tiesību atjaunošanas lietā nav nekādu

zemes īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu un tos nav iespējams

saņemt, tad pretendentam uz zemes īpašuma tiesību atjaunošanu šis

jautājums jārisina tiesā.