20. pants

Kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielākos kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas, kā arī ievērojot šo noteikumu 15.9.apakšpunkta nosacījumus. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

21

21. 100 m platā joslā ap ezeriem pēc ciršanas aizliegts atstāt neizvāktus vai nesadedzinātus nocirstos krūmus un koku zarus.

22