21. pants

Dabas parka zonā aizliegts:

21.1. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos (izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošajiem normatīvajiem aktiem);

21.2. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

21.3. mežaudzēs cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus, izņemot bīstamo koku nociršanu. Kaltušie un bīstamie koki pēc nociršanas atstājami mežaudzē, izņemot 20 metru platu joslu gar takām, ceļiem, stigām, atpūtas vietām un dabas parka infrastruktūras objektiem. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztos ošus un egles, ja to apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru;

21.4. sanitārajā cirtē cirst augtspējīgos kokus;

21.5. iznīcināt vai būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams šajos noteikumos atļauto darbību veikšanai;

21.6. kopšanas cirtē izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus (izņemot augšanā atpalikušos, meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos kokus), ja mežaudzes vecums pārsniedz:

21.6.1. priežu un ozolu audzēm 60 gadu;

21.6.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm 50 gadu;

21.6.3. apšu audzēm 30 gadu;

21.7. veicot koku ciršanu galvenajā cirtē:

21.7.1. samazināt mežaudzes pirmā stāva biezību zem 0,4, neskaitot sausus stāvošus kokus;

21.7.2. mežaudzē veidot atvērumus, kas lielāki par 0,1 hektāru;

21.8. lai samazinātu dzīvnieku bojāeju, pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes, ūdenstilpnes) uz krūmāju vai mežu;

21.9. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot, ieaudzējot mežu vai aizaudzējot ar krūmiem) palieņu, terašu un meža pļavas un lauces, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces.

22