Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energopārvaldnieka dienesta nolikums

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Vispārīgie

jautājumi

1.1. Energopārvaldnieks ir iedzīvotāju pārstāvis ar

uzraudzības un sabiedriskā starpnieka funkcijām dzīvojamai mājai

sniegto komunālo pakalpojumu (siltuma un ūdens apgāde) jomā.

1.2. Energopārvaldnieks savus pienākumus veic sabiedriskā

kārtā bez atalgojuma.

1.3. Energopārvaldnieks par savu darbību slēdz līgumu ar mājas

īpašnieku vai valdītāju atbilstoši Rīgas Domes apstiprinātajai

vienota parauga līguma veidlapai.

1.4. Energopārvaldnieks darbojas saskaņā ar līgumu, šo

nolikumu un Energopārvaldnieka darbības instrukciju.

1.5. Energopārvaldnieks divu mēnešu laikā pēc izvirzīšanas

apmeklē apmācību kursus, lai sagatavotos energopārvaldnieka

funkciju veikšanai, pēc kursu beigšanas saņemot sertifikātu. Pēc

sertifikāta saņemšanas tā kopija jāiesniedz mājas īpašniekam vai

valdītājam.

Galīgo lēmumu par atļauju energopārvaldniekam regulēt siltuma

un karstā ūdens padevi dzīvojamā mājā pieņem uzņēmums, kurš

noslēdzis māju iekšējo siltumapgādes sistēmu apkopes līgumu ar

namu pārvaldi, arī visu materiālo atbildību, kas saistās ar

energopārvaldnieka darbību, atļaujot viņam regulēt siltuma un

karstā ūdens padevi, uzņemas minētais uzņēmums.

1.6. Energopārvaldnieku izvirza mājas iedzīvotāji - atbildīgie

īrnieki vai dzīvokļu īpašnieki paraksta šo faktu apliecinošu

dokumentu. Energopārvaldnieks ir izvirzīts, ja to ar savu

parakstu apliecinājuši pārstāvji no vairāk nekā puses dzīvokļu,

kas atrodas šajā mājā.

1.7. Energopārvaldnieku apmācību kursus beidzot,

energopārvaldnieka atestācijā piedalās arī Rīgas Domes un akciju

sabiedrības "Rīgas siltums" pārstāvji.

2.

Energopārvaldnieka pienākumi

Energopārvaldnieka pienākumi ir:

2.1. mājas iedzīvotāju kopējo interešu pārstāvība,

kontaktējoties ar mājas īpašnieku vai valdītāju un komunālo

pakalpojumu (siltuma un ūdens apgāde) sniedzējiem;

2.2. uzraudzība pār ēkas siltuma mezgla un ūdens ievada ēkā,

kā arī iekšējo siltumapgādes un ūdensapgādes sistēmu tehnisko

stāvokli un to apkopi;

2.3. koplietošanas skaitītāju (siltuma un ūdens skaitītāji)

rādījumu regulāra pierakstīšana reģistrācijas žurnālā;

2.4. apkures siltumpatēriņa manuālā (rokas) regulēšana siltuma

mezglā apkures perioda laikā, ņemot vērā temperatūru dzīvokļos

(ja siltuma mezglā nav elektronisko regulēšanas ierīču) vai

vēlamās dzīvokļu un karstā ūdens temperatūras uzstādīšana

elektroniskajās regulēšanas ierīcēs, saskaņojot temperatūras

līmeni ar mājas iedzīvotājiem. Manuālo (rokas) regulēšanu siltuma

mezglā energopārvaldnieks drīkst veikt pēc sertifikāta par

apmācību kursu beigšanu saņemšanas, siltuma mezgla apkalpojošā

personāla veiktās instruktāžas, kā arī, ja viņš ir parakstījies

žurnālā, kas atrodas namu pārvaldē (vai arī pie cita dzīvojamās

mājas valdītāja), par to, ka ir iepazīstināts ar darba

aizsardzības noteikumiem;

2.5. atskaites sastādīšana par skaitītāja rādījumiem katra

mēneša beigās un nodošana siltumpiegādes organizācijai. Atskaiti

paraksta namu pārvaldes (vai cita dzīvojamās mājas valdītāja)

atbildīgais siltumtehniķis;

2.6. apkures un ūdens apgādes sākotnējo aprēķinu formas

aizpildīšana, aprēķinot maksu par 1 m2 apkuri un 1 m3 karstā

ūdens uzsildīšanu, kā arī faktisko karstā ūdens patēriņu vienam

iedzīvotājam dzīvokļos bez skaitītājiem; šo aprēķinu nodošana

mājas īpašniekam vai valdītājam rēķinu izrakstīšanai dzīvokļu

īrniekiem vai īpašniekiem. Sākotnējo aprēķinu formas paraksta arī

namu pārvaldes (vai cita dzīvojamās mājas valdītāja) norīkots

pārstāvis;

2.7. sekot, lai dzīvojamā mājā saņemtais siltums un ūdens

tiktu izmantoti racionāli un taupīgi.

3.

Energopārvaldnieka tiesības

3.1. Energopārvaldniekam ir tiesības iedzīvotāju vārdā

vērsties pie dzīvojamās mājas īpašnieka vai valdītāja un komunālo

pakalpojumu sniedzējiem, lai noskaidrotu neskaidros jautājumus,

kas attiecas uz norēķiniem, kā arī iesniegtu pretenzijas par

pamanītajiem trūkumiem siltuma un ūdens apgādē vai ēku iekšējo

siltumapgādes un ūdensapgādes sistēmu apkalpošanā.

3.2. Energopārvaldnieka rīcībā ir atslēgas no telpām, kurās

atrodas ēkas siltuma un ūdensapgādes koplietošanas

skaitītāji.

3.3. Energopārvaldniekam ir tiesības iedzīvotāju vārdā

izvirzīt mājas apsaimniekotājam priekšlikumus neracionālu siltuma

un ūdens zudumu novēršanai.

3.4. Energopārvaldnieks pārstāv iedzīvotāju intereses ēkas

siltumapgādes veida izvēlē un noteikšanā.

4.

Energopārvaldnieka atbildība

4.1. Energopārvaldnieks ir atbildīgs par atskaišu un komunālo

pakalpojumu sākotnējo aprēķinu savlaicīgu sastādīšanu un

iesniegšanu. Ja ir nopietni iemesli, kuru dēļ energopārvaldnieks

atsevišķos gadījumos nevar sastādīt un iesniegt atskaites un

aprēķinus, energopārvaldniekam par to savlaicīgi jāziņo

dzīvojamās mājas īpašniekam vai valdītājam, kurš šī uzdevuma

izpildi atbilstoši reģistrācijas žurnālu ierakstiem nodrošina ar

saviem spēkiem.

4.2. Energopārvaldnieks ir atbildīgs par savu darbību telpās,

kurās ir iekārtas, un rīkojas atbilstoši Energopārvaldnieka

darbības instrukcijai.

4.3. Ja energopārvaldnieka nepareizas darbības dēļ tiek

bojātas iekārtas vai ierīces, energopārvaldnieks ir materiāli

atbildīgs un sedz šo iekārtu un ierīču remonta vai nomaiņas

izmaksas.

5.

Energopārvaldnieka atsaukšanas kārtība

Ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas iedzīvotāji nav apmierināti

ar energopārvaldnieka darbību, kas izpaužas nekvalitatīvā

sākotnējo aprēķinu veikšanā, siltumapgādes un ūdensapgādes

sistēmu apkopes nepietiekošā pārraudzībā, nekvalitatīvi veiktā

regulēšanā, kuras dēļ notiek telpu pārkurināšana vai regulāra

iedzīvotāju salšana dzīvokļos, iedzīvotāji, savstarpēji

vienojoties, ir tiesīgi atsaukt energopārvaldnieku, par to

paziņojot dzīvojamās mājas īpašniekam vai valdītājam. Līdz cita

energopārvaldnieka izvirzīšanai vai norīkošanai

energopārvaldniekam piekritīgās funkcijas veic dzīvojamās mājas

īpašnieks vai pārvaldītājs ar saviem spēkiem.

Rīgas Domes priekšsēdētājs A.

Bērziņš