5. pants

Iespējamā ezera zivsaimnieciskā izmantošana

5.1. Dabisko zivju krājumu izmantošana

Zivis tiek zvejotas un makšķerētas, izmantojot to pašatražošanos. Zivju ielaišana netiek veikta. Nozvejas pamatmasu veidos raudas, līņi, plauži un asari. Ezera ikgadējā potenciālā galveno "rūpniecisko" zivju sugu kopējā nozveja, ieskaitot rūpniecisko zveju, makšķerēšanu, kā arī citas iespējamās nereģistrētās nozvejas, varētu būt ap 50 kg/ha, kas pie ezera laukuma 418 ha dod ap 21 t gadā.

5.2. Zivju krājumu mākslīga papildināšana

• Gadījumā, ja līdakas tiek intensīvi zvejotas un/vai makšķerētas, var veikt to kāpuru (ap 500 gab./ha jeb 200 tūkst. gab. gadā) vai mazuļu (ap 100 gab./ha jeb 40 tūkst. gab. gadā) ielaišanu uz izmantojamo (dotajai zivju sugai piemērotāko) platību - aptuveni 400 ha.

• Iespējama arī zandartu šīgadeņu ielaišana ap 100 gab./ha jeb 40 tūkst. gab. gadā uz izmantojamo platību - aptuveni 400 ha.

• Iespējams veikt zušu mazuļu ("stiklveida zušu") ielaišanu ap 100 gab./ha jeb 40 tūkst. gab. gadā vai paaudzētus zušu mazuļus 20 gab./ha jeb 8 tūkst. gab. gadā uz izmantojamo platību - aptuveni 400 ha.

• Ezerā iespējams ielaist arī divvasaru karpas ap 50 gab./ha jeb 20 tūkst. gab. gadā uz izmantojamo platību - aptuveni 400 ha. Mazāka izmēra karpu ielaišana būs samērā neefektīva, jo tās labāk par vietējām zivīm pieejamas līdakām.

• Iespējama arī dažāda vecuma sudrabkarūsu ielaišana līdz 100 gab./ha jeb ap 40 tūkst. gab. gadā uz izmantojamo platību - aptuveni 400 ha.