29. pants
(1) Savienības pilsonim, kurš kā

darbinieks vai pašnodarbināta persona nepārtraukti uzturējies

Latvijas Republikā mazāk nekā piecus gadus, ir tiesības saņemt

pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ja viņš atbilst vismaz vienam

no šādiem nosacījumiem:

1) savas profesionālās darbības beigšanas brīdī ir sasniedzis

Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto pensijas vecumu

vai beidz strādāt algotu darbu, lai priekšlaicīgi pensionētos, ja

viņš ir strādājis Latvijas Republikā vismaz iepriekšējos 12

mēnešus un ir nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ilgāk

nekā trīs gadus. Nepārtrauktas uzturēšanās periodā ieskaita

laiku, kurā persona bija nodarbināta citā dalībvalstī;

2) ir nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ilgāk nekā

divus gadus un pārtraucis darbu neatgriezeniskas darbnespējas

dēļ. Ja šāda darbnespēja radusies tāda darbā notikuša nelaimes

gadījuma vai arodslimības dēļ, par kuru personai ir tiesības

saņemt pabalstu Latvijas Republikā, nosacījumu par uzturēšanās

ilgumu nepiemēro. Nepārtrauktas uzturēšanās periodā ieskaita

laiku, kurā persona bija nodarbināta citā dalībvalstī;

3) pēc trīs gadus ilgām nepārtrauktām darba attiecībām un

uzturēšanās Latvijas Republikā ir darbinieks vai pašnodarbināta

persona citā dalībvalstī, bet saglabā savu dzīvesvietu Latvijas

Republikā un atgriežas tajā katru dienu vai vismaz reizi

nedēļā.

(2) Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto laiku, kad

persona nav strādājusi no tās neatkarīgu iemeslu dēļ, un

neierašanos darbā vai darba pārtraukšanu nelaimes gadījuma vai

slimības dēļ uzskata par nodarbinātības laiku.