2. pants

Enerģētikas ietekme uz vidi un

enerģijas apgādes drošība

2.1. Ņemot vērā hidroelektroenerģijas resursu, kā arī

importējamās elektroenerģijas lielo īpatsvaru Latvijas enerģijas

bilancē, nevar pamatot kardinālu un dārgu pasākumu nepieciešamību

reģeneratīvo energoresursu izmantošanas atbalstam enerģijas

ražošanā tikai no siltumnīcas efekta gāzu emisijas samazināšanas

un globālo klimata izmaiņu novēršanas viedokļa.

2.2. Reģeneratīvo energoresursu izmantošanas tehnoloģijas

sevišķi strauji attīstās pēdējā desmitgadē, kas ļauj prognozēt

atsevišķu šo enerģijas ražošanas iekārtu un veidu efektivitātes

paaugstināšanos līdz tradicionālo veidu rādītājiem, kā arī panākt

reģeneratīvo energoresursu plašāku izmantošanu, lai uzlabotu

valsts ārējo maksājumu bilanci, samazinātu valsts atkarību no

energoresursu importa un veicinātu jaunu darba vietu rašanos.

Ministru kabinets noteiks konkrētus apjomus reģeneratīvos

energoresursus izmantojošo jaudu uzstādīšanai, ar mērķi veicināt

šo resursu izmantošanu, nosakot mērenu un saprātīgu cenu politiku

saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Enerģētikas likumā, kombinējot

to ar starptautisku programmu atbalstu videi draudzīgu enerģijas

tehnoloģiju ieviešanā.

2.3. Tiks veikta enerģijas ražošanas nelabvēlīgas ietekmes uz

vidi samazināšana un ierobežošana, kontrolējot elektrostaciju

kaitīgo izmešu koncentrācijas atbilstību normatīviem, veicot mazo

hidroelektrostaciju un vēja elektrostaciju sākotnējo ietekmes uz

vidi novērtējumu un paaugstinot prasības hidroelektrostaciju

dambju drošības un ūdenskrātuvju krastu aizsardzības

pasākumiem.