9. pants

Reorganizācijas plāns

Pamatojoties uz funkciju vertikālās analīzes ziņojumā

formulētajām rekomendācijām, valsts sekretāra uzdevumā

pilnvarotās amatpersonas sagatavo ministrijas institucionālās

sistēmas reorganizācijas plānu, nosakot tajā veicamos

reorganizācijas uzdevumus un atbildīgās amatpersonas par

reorganizācijas pasākumu (finansu analīze, nolikumu izstrāde,

reorganizācijas veikšana) sagatavošanu un veikšanu.

Reorganizācijas plānu pēc saskaņošanas ar ministru apstiprina

valsts sekretārs. Lai nodrošinātu reorganizācijas plāna

ieviešanu, ir lietderīgi izveidot ministrijas vadošo darba grupu,

kas nodrošina atbalstu pārmaiņu ieviešanai. Reorganizācijas plāna

ieviešanai nepieciešams laiks no 6 līdz 18 mēnešiem. Lielo

reorganizāciju gadījumā izpildes laiks tiek noteikts atbilstoši

apstākļiem.

II nodaļa

Valsts pārvaldes funkciju un

institucionālās sistēmas horizontālās analīzes organizācija

Valsts pārvaldes funkciju un institucionālās sistēmas

horizontālās analīzes jēdziens un mērķis

Valsts pārvaldes funkciju un institucionālās sistēmas

horizontālās analīze (turpmāk - funkciju horizontālā analīze) ir

vairāku iestāžu, t.sk. ministriju, tās pakļautībā un pārraudzībā

valsts pārvaldes iestāžu un pārziņā esošo valsts iestāžu veicamo

funkciju un institucionālās sistēmas analīze, kura attiecas uz

noteiktas nozares politikas izveidošanu, pieņemšanu un

ieviešanu3.

Pamatojoties uz politikas mērķu analīzi un atbildīgo

institūciju kompetenci un veicamo funkciju izvērtēšanu, tiek

sagatavotas rekomendācijas, kā optimizēt valsts pārvaldes iestāžu

darba organizāciju valsts mērogā, lai nodrošinātu nozares

politikas mērķu efektīvu izpildi.

Funkciju horizontālās analīzes mērķis ir nodrošināt nozares

politikas ieviešanas optimālāku struktūru, kas nodrošina

politikas rezultātu sasniegšanu pēc iespējas efektīvāk: bez lieko

resursu patēriņa, noteiktos termiņos un bez negatīvajiem blakus

efektiem.

Kāpēc funkciju horizontālā analīze ir nepieciešama Latvijas

valsts pārvaldē? Latvijas valsts pārvaldes sistēma attīstījusies

laika gaitā, pakļaujoties dažādām ietekmēm: administratīvajām

tradīcijām, politiskajiem lēmumiem, esošās kompetences un resursu

iespējām. Eiropas integrācijas process uzskatāmi pierāda, ka nav

iespējams sasniegt savlaicīgi plānotos rezultātus, ja pietrūkst

budžeta līdzekļi, ja resursi ir pārāk sīki sadalīti starp

vairākām institūcijām, ja iestādes uzņemas jaunus uzdevumus bez

atbilstoša resursu nodrošinājuma. Gausas ekonomiskās attīstības

un iekšzemes produkta pieauguma apstākļos nav iespējams rast

lielus finansu resursus visu jauno uzdevumu veikšanai.

Piedāvātais risinājums paredz nevis radīt jaunus resursus, bet

lietderīgi un efektīvi izmantot jau esošos resursus.

Rezultāts. Funkciju horizontālā analīze paredz izvērtēt

par noteiktas nozares politiku atbildīgo iestāžu darbību un

izstrādāt priekšlikumus sistēmas optimizācijai, kas paredz

skaidru atbildību, darba koordināciju, atskaitīšanos un resursus.

Funkciju horizontālās analīzes laikā tiek konstatēta funkciju un

atbildības dublēšanās un funkciju veikšanas organizācija tiek

konsolidēta, lai panāktu lielāku resursu koncentrāciju un

samazinātu liekas izmaksas.

Funkciju horizontālās analīzes organizācijas posmi

1.posms: izanalizēt valsts politikas mērķus konkrētajā jomā un

izvēlētās stratēģijas atbilstību nospraustajiem mērķiem.

2.posms: apzināt visas valsts iestādes, kas ir iesaistītas

politikas formulēšanā, administrēšanā, pārraudzībā, ieviešanā un

kontrolē.

3.posms: apzināt (jāsastāda funkciju katalogs) uz politikas

izveidošanu un ieviešanu vērstas katras iesaistītās institūcijas

veicamās funkcijas un izanalizēt tās, izmantojot vertikālās

funkciju analīzes metodiku. Veicot funkciju analīzi vairākās

institūcijās, jāpamato, balstoties uz iestādes darbības misiju

(mērķiem), kāpēc tieši šai iestādei ir jāveic analizējamā

funkcija. Ja veicamā funkcija neatbilst iestādes pamata mērķiem,

jāizvērtē, kurai no esošajām iestādēm šī funkcija ir

piekritīga.

4.posms: izstrādāt alternatīvus kompetenču un funkciju

sadalījuma un horizontālās koordinācijas mehānismu variantus.

Alternatīvām ir jānodrošina saskaņošana starp politikas

formulēšanu, politikas ieviešanu, politikas ieviešanas uzraudzību

un novērtēšanu, kā arī atskaitīšanās par politiku atbildīgajai

centrālajai iestādei. Jāizvērtē katra alternatīva varianta

priekšrocības un trūkumi, vērtējot ekonomisko, sociālo, politisko

efektu, kā arī ietekmi uz administratīvās spējas uzlabošanu

ilgāka laika periodā. Vērtējot piedāvātās alternatīvas,

jāsalīdzina tās ar esošo situāciju un jāpierāda, kāpēc

izstrādātās alternatīvas ir labākas par pastāvošo kompetenču un

funkciju sadalījumu.

5.posms: organizēt starpministriju konferenci, kurā piedalās

nozaru augstākās amatpersonas, politiķi, valsts pārvaldes iestāžu

(Finansu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas,

Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta, Īpašu

uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu

institūcijām sekretariāta, Eiropas integrācijas biroja)

amatpersonas, sociālie partneri. Konferences mērķis iepazīstināt

dalībniekus ar institucionālās sistēmas sakārtošanas

rekomendācijām un izvērtēt piedāvāto alternatīvo risinājumu

priekšrocības.

6.posms: pamatojoties uz konferences dalībnieku viedokli, tiek

sagatavots konceptuāls priekšlikums Ministru kabinetam par

noteiktas nozares institucionālās sistēmas sakārtošanu. Ministru

kabinets konceptuāli lemj par reorganizācijas nepieciešamību un

uzdod ministrijām sagatavot nepieciešamos normatīvos aktus

izmaiņu nodrošināšanai.

Funkciju horizontālās analīzes laika termiņš varētu būt no 6

līdz 12 mēnešiem, atkarībā no jautājuma sarežģītības pakāpes.

Savukārt rekomendāciju ieviešanas laiks var prasīt 12-18 mēnešus,

ņemot vērā nepieciešamos grozījumos normatīvajos aktos un

reorganizāciju pieskaņojot budžeta plānošanas procesam.

Noslēgums

Veicamo analīžu izmaksas ir ievērojamas, piesaistot tikai

ārvalstu un vietējos konsultantus, vienas ministrijas funkciju

analīze izmaksā aptuveni 36000 latu. Izmaksu svārstības ir

atkarīgas no darba uzdevuma apjoma. Atkarībā no uzdevuma apjoma

ārvalstu eksperta darba apmaksai vien nepieciešami vidēji 20000

lati mēnesī. Savukārt, vertikālā analīzes veikšana pašu spēkiem

var izmaksāt ievērojami lētāk.

Tāpēc individuālās ministrijas sakārtošanai nepieciešams

izmantot ministrijas apmācītos darbiniekus. Valsts pārvaldes

funkciju un institucionālās sistēmas horizontālo analīžu

veikšanai ir nepieciešami resursi, lai palielinātu Īpašu uzdevumu

ministra valsts reformu lietās sekretariāta kapacitāti, kā arī

lai nodrošinātu ekspertu piesaistīšanu.

Ministrijas, izskatot izstrādāto metodiku, to kopumā ir

atbalstījušas, vienlaicīgi norādot par analīzei nepieciešamo

resursu nepietiekamību.

Ņemot vērā pieredzi un ministriju priekšlikums ir pamats

secināt, ka funkciju analīzes veikšana nodrošina pietiekamu

efektivitāti, ja tiek ievēroti sekojošie nosacījumi: