12. pants

Katru ģenētiski modificētā organisma kaitīgo ietekmi raksturo noteikts ietekmes veids:

12.1. tiešā ietekme. Tā ir primārā ietekme uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, kas nerodas cēlonisku notikumu dēļ. Par tiešās ietekmes veidu neuzskata tādu, ko rada ar kādu noteiktu mērķi pārveidots ģenētiski modificēts organisms (piemēram, Bt toksīna tiešā ietekme uz mērķa organismiem vai ģenētiski modificētā mikroorganisma patogēnā ietekme uz cilvēku veselību);

12.2. netiešā ietekme. Tā rodas cēlonisku notikumu un darbību dēļ (piemēram, dažādu organismu mijiedarbības rezultātā, ģenētiskā materiāla pārneses vai ģenētiski modificētā organisma lietojuma izmaiņu, vai riska pārvaldības pasākumu izmaiņu rezultātā). Ja netiešā ģenētiski modificētā organisma ietekme tiek noteikta novēloti (piemēram, ja mērķa insektu populācijas samazināšanās ietekmē citu insektu populāciju), nepieciešams izvērtēt riska pārvaldības pasākumus šādas kaitīgās ietekmes novērtēšanai;

12.3. tūlītējā ietekme. To novēro ģenētiski modificētā organisma izplatīšanas laikā (piemēram, insekts, kas barojas ar tāda ģenētiski modificēta auga daļām, kuram piemīt izturība pret attiecīgajiem insektiem, iet bojā vai cilvēkiem ar pavājinātu imunitāti rodas alerģija pēc kontakta (saskarsmes) ar noteiktu ģenētiski modificēto organismu). Tūlītējā ietekme var būt tieša vai netieša;

12.4. kavētā ietekme. Šādas ietekmes sekas ir nosakāmas tikai ilgtermiņā pēc ģenētiski modificētā organisma izplatīšanas uzsākšanas. Tā var būt gan tieša, gan netieša ietekme (piemēram, ģenētiski modificētā organisma īpašības, kas nosaka tā invazīvo dabu, analizē vairākās paaudzēs vai nosaka varbūtību, ka tuvas radniecības ģenētiski modificētie kultūraugu hibrīdi var kļūt invazīvi ekosistēmās). Ja ģenētiski modificētajam organismam ir noteikti kavētās kaitīgās ietekmes riski vai iepriekš nav veikti pētījumi par ģenētiski modificētā organisma kavēto ietekmi, jāparedz noteiktu indikatoru sugu monitorings, kas sekmēs kavētās ietekmes un tās risku novērtēšanu. Šīs ietekmes noteikšanā var izmantot atbilstošus pasākumus (piemēram, monitoringu);

12.4.1 ilgtermiņa ietekme. Tā ir ietekme, ko atstāj organismu vai to pēcnācēju aizkavēta reakcija uz ilgtermiņa vai hronisku saskari ar ģenētiski modificētajiem organismiem vai ģenētiski modificētā organisma ilga vai teritoriāli plaša lietošana;

12.5. kumulatīvā ilgtermiņa ietekme. Ģenētiski modificēto organismu kumulatīvo ilgtermiņa ietekmi var novērtēt, ja ir veikts ilgstošs vides bāzes līnijas monitorings. Kumulatīvās ilgtermiņa ietekmes pētījumus iekļauj attiecīgā ģenētiski modificētā organisma monitoringa programmā, ņemot vērā ģenētiski modificētā organisma izplatīšanas mērķus. Ja ģenētiski modificētais organisms laikā, kad tas tiek izplatīts, ir mijiedarbībā ar cilvēkiem, dzīvniekiem, floru, faunu, augsni vai citiem bioloģiskās daudzveidības objektiem, jāveic jutīgo objektu vides monitorings. Tādu ģenētiski modificēto organismu monitoringa programmā, kuri satur gēnus, kas kodē rezistenci pret antibiotikām vai ir toleranti pret herbicīdiem, kā jutīgos indikatorus iekļauj mikroorganismus, au gus un dzīvniekus.

14

(Grozīts ar MK 15.01.2013. noteikumiem Nr. 34; MK 26.02.2019. noteikumiem Nr. 92)

12.1 Katru ģenētiski modificētā organisma pārmaiņu raksturo noteikts pārmaiņu veids:

12.1 1. tīšas pārmaiņas. Tās ir pārmaiņas, kas ieviestas ar nolūku un atbilst ģenētiskās modificēšanas sākotnējiem mērķiem;

12.1 2. netīšas pārmaiņas. Tās ir pastāvīgas pārmaiņas, kas parādījušās papildus ģenētiskajā modifikācijā radītajām tīšajām pārmaiņām;

12.1 3. tīšajām un netīšajām pārmaiņām var būt tieša vai netieša un tūlītēja vai kavēta ietekme uz cilvēka veselību un vidi.

15

(MK 26.02.2019. noteikumu Nr. 92 redakcijā)