11. pants

Lai meža koku sugu ģenētisko daudzveidību saglabātu populācijas dabiskajā atrašanās vietā (in situ) tai raksturīgos apstākļos, kā arī nodrošinātu populāciju un sugu ģenētiskās pielāgošanās spēju saglabāšanu vairāku paaudžu garumā, apsaimniekojot ģenētisko resursu mežaudzes, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ievēro šādas prasības:

11.1. aizliegta reproduktīvā vecumā esošu mērķa koku sugas koku ciršana, ja paredzams, ka pēc cirtes šādu koku skaits vienībā būs mazāks par šo noteikumu 3.punktā minēto skaitu;

11.2. vienībā saglabā vai veido dažādu vecumu mežaudžu struktūru. Lai vienībā, kurā mērķa koku suga ir ozols, liepa, kļava, goba, vīksna vai skābardis, nodrošinātu dažādu vecumu mežaudžu esību, atļauta kailcirte, izņemot gadījumu, ja kailcirtes aizliegumu nosaka normatīvie akti par aizsargjoslu, mežaparku vai īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vai mikroliegumu aizsardzību un apsaimniekošanu;

11.3. mežaudzes atjauno, izmantojot šajā mežaudzē (in situ) iegūto reproduktīvo materiālu vai mežaudzei atbilstošu ģenētisko resursu, kas uzturēts ārpus ģenētisko resursu mežaudzes (ex situ).

12