7.3. pants

Valoda

1. Visa saziņa notiek angļu

valodā.

2. Ja oriģinālie dokumenti nav

pieejami angļu valodā, dokumentiem pievienojami pilnīgi un

precīzi tulkojumi angļu valodā.

3. Vadošā iestāde ir atbildīga

par tulkojumu pareizību un iespējamām sekām, kas var rasties no

neprecīza tulkojuma.

Projekta ieviešanas

plāns

Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk

- EEZ) finanšu instruments

2004. - 2009.gads

Norvēģijas valdības divpusējais (turpmāk - Norvēģijas) finanšu

instruments

2004. - 2009.gads

Fonda

struktūra

1.

Apakšprojektu apraksts

1.1. Attiecināmās aktivitātes

(apakšpasākumi, ja tādi ir paredzēti);

Fonds sniegs atbalstu

individuālo projektu sagatavošanai visās EEZ un Norvēģija

finanšu instrumentu prioritārajās jomās un to attiecīgajās

apakšprioritātēs (izņemot Šengenas prioritāro jomu) Latvijas

Republikā. Fonds jo īpaši atbalstīs inovatīvu ideju attīstību

EEZ un Norvēģija finanšu instrumentu pielietojumam; kompleksu

projekta ideju attīstībai un kompleksu projektu sagatavošanai,

un jaunu partnerību veidošanai, kuras paredzētas projektu

iesniegumu sagatavošanai.

1.2. Attiecināmie

iesniedzēji:

Attiecināmie iesniedzēji ir

valsts pārvaldes vai pašvaldību iestādes un to institūcijas vai

aģentūras; valsts vai pašvaldības dibinātas izglītības

iestādes; valsts zinātniskās institūcijas; valsts aģentūras;

biedrības; nodibinājumi vai kapitālsabiedrības, kuras ir

dibinātas un reģistrētas Latvijas Republikā kā juridiskas

personas.

1.3. Apakšprojekta minimālais un

maksimālais granta apjoms:

Minimālais granta apjoms ir 5000

eiro.

Maksimālais granta apjoms ir 20

000 eiro.

1.4. Apakšprojektu ilgums:

Apakšprojektu minimālais ilgums

nav noteikts.

Apakšprojekta ieviešanu

jāpabeidz ne vēlāk kā dienā, kad Latvijā būs noslēdzies otrais

atklātais konkurss.

1.5. Līdzfinansējums:

Grants no fonda nedrīkst

pārsniegt 90% no kopējām apakšprojekta attiecināmām izmaksām.

Atlikušās apakšprojekta izmaksas gala saņēmējam jānodrošina vai

jāiegūst no citiem resursiem.

1.6. Attiecināmās izmaksas,

ieskaitot ieguldījumus natūrā:

Izmaksas ir attiecināmas, ja tās

ir pamatotas, nepieciešamas un atbilstošas, un iespaido

apakšprojekta ilgtermiņa ietekmi un plānotos rezultātus. Bez

tam, attiecināmām izmaksām jābūt atbilstoši paskaidrotām un

saskaņā ar EEZ Finanšu instrumenta komitejas (turpmāk - Finanšu

instrumentu komiteja) 2006.gada 24.maijā apstiprinātājām

vadlīnijām Detalizēti atbilstības nosacījumi. Galvenie

attiecināmo izmaksu veidi ir algas, ceļojuma un komandējuma

naudas, ārējas ekspertīzes un administratīvie izdevumi.

Ieguldījumi natūrā, ciktāl tie

ir saskaņā ar Finanšu instrumenta komitejas 2006.gada 24.maijā

apstiprināto vadlīniju Detalizēti atbilstības nosacījumi

izdevumiem 2.2.punktu, ir attiecināmi. Ieguldījumi natūrā

var veidot līdz 5% no kopējām apakšprojekta attiecināmām

izmaksām.

2.

Apakšprojektu atlase

2.1. Institucionālā

struktūra:

Sabiedrības integrācijas fonda

padomei jādarbojas kā par darbībām atbildīgajai Vadības

komitejai un jāapstiprina vai jānoraida projekti. Sabiedrības

integrācijas fonda padomi ir iecēlis un apstiprinājis Ministru

kabinets, un tā sastāv no nozaru ministriju, reģionāliem un

nevalstisko organizāciju aprindu pārstāvjiem Latvijā. Padomes

priekšsēdētāju izvēlas padomes locekļi. Vērtēšanas komisija,

kuru ir izveidojusi Sabiedrības integrācijas fonda padome,

veiks granta iesniegumu kvalitatīvo vērtēšanu. Vērtēšanas

komisijā ir apsaimniekotāja pārstāvji un ārējie eksperti.

Sabiedrības integrācijas fonda direktors apstiprina iesnieguma

veidlapu un tipveida granta līgumu ar pielikumiem. Sabiedrības

integrācijas fonda direktoram ir paraksta tiesības fonda vārdā,

un Sabiedrības integrācijas fonda direktors atbild par fondam

piešķirto valsts budžeta līdzekļu apguvi. Sabiedrības

integrācijas fonda direktors paraksta granta līgumu ar gala

saņēmēju.

2.2. Atlases process un

procedūras:

Fonda grantu pieejamību

jāizsludina vienā atklātā konkursā. Apsaimniekotājam jāizskata

un jāvērtē visi iesniegumi saskaņā ar administratīvajiem un

atbilstības kritērijiem. Iesniegumu kvalitatīvo un finanšu

vērtēšanu jāveic Vērtēšanas komisijai. Vērtēšanas komisija,

izvērtējot iesniegumu kvalitatīvos un finanšu aspektus, var

pieaicināt ārējos ekspertus. Vērtēšanas komisijai jāsagatavo

saaranžēts projektu saraksts, lai Sabiedrības integrācijas

fonda padome varētu projektus apstiprināt.

Apsaimniekotājam ir jāinformē

iesniedzēji, kuru projekti ir noraidīti, par noraidīšanas

iemesliem. Iesniedzējs, kura iesniegums ir norīdīts

pamatojoties uz administratīvajiem vai atbilstības kritērijiem,

var pieprasīt apsaimniekotājam pārskatīt viņa lēmumu.

Iesniedzējam šāds pieprasījums jāiesniedz 10 darba dienu laikā

no noraidījuma saņemšanas brīža un jānorāda lēmuma

pārskatīšanas iemesli.

2.3. Atlases kritēriji:

Atlases un vērtēšanas kritērijos

ietilpst administratīvo, atbilstības, kvalitatīvo un finanšu

pārbaudes punktu veidlapas, kurās katram kritērijam piešķir

punktus. Kvalitatīvie un finanšu vērtēšanas kritēriji ir vērsti

uz to, lai novērtētu iesniedzēja spēju ieviest projektu, tā

komplicētības vai inovitātes līmeni, būtiskumu un projekta

ekonomisko pamatojumu.

Izskatot administratīvos un

atbilstības kritērijus, apsaimniekotājs var lūgt iesniedzēju

sniegt papildus informāciju vai paskaidrojumus.

Iesniegumu kvalitatīvai

vērtēšanai, ieskaitot noteikto budžetu, jānotiek saskaņā ar

vērtēšanas skalā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem.

Vērtēšanas komisija vērtē projektus, grupējot tos pa diviem

mēnešiem pēc to iesniegšanas datuma.

2.4. Atklātie konkursi un fondu

pieejamība (ieskaitot konkursu skaitu, konkursu ilgumu un

aptuveno apjomu):

Granti no fonda jāpiešķir to

individuālo projektu sagatavošanai, kurus plānots iesniegt

otrajā atklātajā konkursā Latvijā. Apsaimniekotājam ir

jāorganizē viens atklāts apakšprojektu iesniegumu konkurss.

Konkursa ilgums nedrīkst būt mazāks par diviem mēnešiem.

3.

Apsaimniekotāja izveidotā uzraudzības pārskatu un gala saņēmēju

pārskatu saņemšanas kārtība

Apsaimniekotāja Uzraudzības