1. pants

Mērķis un nepieciešamības pamatojums

1.1. Ādažu novada pašvaldības domes 2022. gada 28.

septembra saistošie noteikumi Nr. 73/2022 "Pašvaldības

nozīmes ceļu un ielu uzturēšanas kārtība Ādažu novadā"

(turpmāk - Noteikumi) nosaka kārtību, kādā Ādažu

novada pašvaldība piedalās pašvaldības nozīmes ceļu vai

ielu būvniecībā un uzturēšanā, tajā skaitā, līdzfinansē

pašvaldības nozīmes ceļu un ielu uzturēšanu un

būvniecību.

1.2. Noteikumi tiek pārskatīti, pamatojoties uz Finanšu

ministrijas 2024. gada 19. decembra vēstuli Nr. 7-4/18/3804

"Par saistošajiem noteikumiem Nr. 73/2022

"Pašvaldības nozīmes ceļu un ielu uzturēšanas kārtība

Ādažu novadā" un 2025. gada 11. februāra vēstuli Nr.

7-4/18/426 "Par saistošo noteikumu

pārskatīšanu".

1.3. Finanšu ministrija skaidro, ka gadījumā, ja tiek

konstatēts, ka Noteikumos minētā pašvaldības

līdzfinansējuma saņēmējs būs saimnieciskās darbības

veicējs, ir jāvērtē publisko līdzekļu piešķīruma atbilstība

kumulatīvajiem komercdarbības atbalstu raksturojošiem

kritērijiem (komercdarbības atbalsta četrām pazīmēm), kas

definēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta

1. punktā un tālāk interpretēti ES tiesu judikatūrā, kā arī

nacionālā līmenī definēti Komercdarbības atbalsta kontroles

likuma (turpmāk - KAKL) 5. pantā. Attiecīgi gadījumā, ja

Noteikumu ietvaros piešķiramā publiskā finansējuma saņēmējs

ir saimnieciskās darbības veicējs, tad pirmškietami var

secināt, ka:

1.3.1. izpildās komercdarbības atbalsta 1. pazīme -

publisko līdzekļu esamība (KAKL 5. panta 1. punkts), jo

Noteikumu ietvaros tiek piešķirts finansējums no

Pašvaldības budžeta līdzekļiem;

1.3.2. izpildās komercdarbības atbalsta 2. pazīme -

ekonomiskā priekšrocība (KAKL 5. panta 2. punkts), jo EK

paziņojuma 66. punktā skaidrots, ka "priekšrocība

Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē ir ikviens

saimnieciskais labums, ko uzņēmums nebūtu varējis gūt

parastos tirgus apstākļos" un attiecīgi Noteikumu

ietvaros tiek piešķirts saimniecisks labums (publiskie

līdzekļi), ko parastos tirgus apstākļos saimnieciskās

darbības veicēji negūtu. Turklāt Noteikumi neparedz

kritērijus, saskaņā ar kuriem varētu izslēgt, ka attiecīgās

infrastruktūras attīstīšana ir mērķorientēta (tas ir, ka tā

nav attīstīta konkrēta saimnieciskās darbības veicēja

interesēs) un tādējādi var tikt kvalificēta kā publiskā

infrastruktūra, kas būs pieejama bez ierobežojumiem

publiskai lietošanai visai sabiedrībai bez maksas. Papildus

ir secināms, ka Noteikumi neparedz mehānismu, kādā

Pašvaldība var pārbaudīt un uzrauga, vai tāmes norādītās

būvniecības izmaksas ir atbilstošas tirgus cenai, lai

novērstu pārkompensācijas iespējamību;

1.3.3. izpildās komercdarbības atbalsta 3. pazīme -

selektivitāte (KAKL 5. panta 3. punkts), jo atbalsts tiek

piešķirts tikai konkrētiem saimnieciskās darbības

veicējiem - konkrētiem nekustamo īpašumu

īpašniekiem;

1.3.4. attiecībā uz komercdarbības atbalsta 4. pazīmi -

ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci (KAKL 5. panta 4.

punkts) - kā atzinusi Eiropas Komisija, ir jāvērtē katra

gadījuma īpašie apstākļi un atbalsta pasākumam būs vienīgi

vietēja mēroga ietekme un atbalsts neietekmēs tirdzniecību

starp dalībvalstīm, ja atbalsta "saņēmējs attiecīgās

preces vai pakalpojumus piedāvā ierobežotā dalībvalsts

teritorijā un diez vai piesaistītu citu dalībvalstu

klientus", kuri izmanto līdzīgu piedāvājumu citās

dalībvalstīs. Tomēr gadījumā, ja nav iespējams pamatot, ka

atbalsts tiks piešķirts tādam saimnieciskās darbības

veicējam/tādu saimniecisku darbību īstenošanai, kam ir

vienīgi vietēja ietekme, komercdarbības atbalsta 4. pazīme

izpildās.

1.4. Secinot, ka attiecībā uz publisko līdzekļu

piešķiršanu saimnieciskās darbības veicējiem vienlaikus

izpildās visas četras kumulatīvās komercdarbības atbalsta

pazīmes, plānotais atbalsta pasākums būtu kvalificējams kā

komercdarbības atbalsts, kam ir jāpiemēro atbilstīgu

komercdarbības atbalsta regulējumu, piemēram, Komisijas

2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma

par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta

piemērošanu de minimis atbalstam.

1.5. Ministrija vērš uzmanību, ka, iepazīstoties ar

Noteikumiem, ir secināms, ka tajos nav paredzēta pieteikumu

vērtēšana atbilstoši komercdarbības atbalstu raksturojošām

pazīmēm, lai secinātu, vai publiskā finansējuma piešķiršana

kvalificējas kā komercdarbības atbalsts un šajā gadījumā

atbilstīga komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošana,

līdz ar to šobrīd nevar izslēgt, ka Noteikumu ietvaros tiek

piešķirts komercdarbības atbalsts.

1.6. Pašvaldība 2025. gada 10. janvāra vēstulē Nr.

ĀNP/1-12-1/25/33 "Par saistošo noteikumu

pārskatīšanu" sniedza Finanšu ministrijai

skaidrojumu:

1.6.1. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra 2024. gada

24. janvāra vebinārā "Mērķorientētas infrastruktūras

principi, pazīmes un riski"1 norādīja, ka

mērķorientēta infrastruktūra ir infrastruktūra, kas

izbūvēta vienam vai vairākiem iepriekš nosakāmiem

komersantiem un pielāgota to vajadzībām;

1.6.2. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta

4. punktā termins "publiskā

infrastruktūra" tiek skaidrots kā tautsaimniecības

teritoriālās struktūras sastāvdaļa, ko veido tehniskā

(transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un vides

objekti) un sociālā (izglītības, zinātnes, veselības un

sociālās aprūpes, valsts pārvaldes, sabiedrisko

pakalpojumu, kultūras un rekreācijas objekti)

infrastruktūra;

1.6.3. Noteikumu 2. punkta izpratnē pašvaldības nozīmes

statusu privātam ceļam vai ielai nosaka sabiedrības

interesēs, lai nodrošinātu vienotu ceļu un ielu tīklu

pašvaldībā un sabiedrības iespējas un tiesības ikvienam to

izmantot. Šāds formulējums atbilst Zemes pārvaldības likuma

(turpmāk - Likums) regulējumam;

1.6.4. 2018. gada 25. oktobrī stājas spēkā grozījumi

Likumā, papildinot to ar jaunu tiesību institūtu

"Pašvaldības nozīmes ceļš vai iela", kura

8.1 panta ceturtā, piektā un sestā daļa paredz,

ka:

1) pašvaldība saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā

piedalās pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas būvniecībā un

uzturēšanā. Saistošajos noteikumos paredz kārtību, kādā

pašvaldība sedz izmaksas par pašvaldības nozīmes ceļa vai

ielas būvniecību un uzturēšanu;

2) pašvaldības nozīmes ceļš vai iela ir publiski

pieejama, un līdz pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas

statusa atcelšanai aizliegts ierobežot transporta un gājēju

kustību pa to;

3) pašvaldībai ir tiesības, informējot zemes īpašnieku,

ierīkot jaunas inženierkomunikācijas - iekārtas, ierīces,

ietaises, tīklus, līnijas un to piederumus, ja tas ir

nepieciešams sabiedrības interešu īstenošanai;

1.6.5. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija skaidrojumā

tīmekļvietnē www.lvportals.lv norāda, ka pieņemot šo

tiesību normu, Saeimas sēdē deputāti norādīja, ka minētā

tiesību norma risina divas problēmas. Pirmkārt, pašvaldības

aizvien biežāk saskaras ar problēmām, kas saistītas ar

privātīpašumā esošu ceļu un ielu uzturēšanu pienācīgā

stāvoklī, kā arī inženierkomunikāciju izveidi. Minētās

normas pieļautu, ka pašvaldības varētu noteikt pašvaldības

nozīmes ceļa statusu privātiem ceļiem un ielām, iepriekš

noskaidrojot privāto ceļu un ielu, un zemes īpašnieku

viedokli. Otrkārt, piedāvātais regulējums varētu risināt

zemes reformas laikā nodibināto ceļa servitūtu funkcijas.

Zemes reformu reglamentējošie normatīvie akti noteica

tiesības pašvaldībām, lemjot par īpašuma tiesību

atjaunošanu vai zemes piešķiršanu lietošanā, noteikt

īpašuma tiesību apgrūtinājumus - ceļa servitūtus, lai

varētu nodrošināt piekļuvi citu personu zemes īpašumam.

Šādus ceļa servitūtus varētu aizstāt ar pašvaldības

teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā ceļam noteiktu

pašvaldības nozīmes ceļa statusu.2;

1.6.6. No minētā izriet, ka ne Likuma, ne arī Noteikumu

mērķis nav sniegt atbalstu privātpersonai viņam piederošā

ceļa uzturēšanā vai būvniecībā, bet tieši otrādi - noteikt

privātpersonas īpašuma tiesību aprobežojumu sabiedrības

interesēs, un tikai atsevišķos gadījumos (piem., lai

nodrošinātu piekļuvi sabiedrībai nozīmīgiem objektiem

(slimnīcai, skolai, u.tml.). Cita starpā ceļa īpašnieks pat

var nepiekrist pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas statusa

piešķiršanai viņa īpašumam un pārsūdzēt to tiesā;

1.6.7. rezumējot - pašvaldības nozīmes ceļiem un ielām

piemīt publiskas infrastruktūras pazīmes, jo tās ir

pieejamas bez ierobežojumiem publiskai lietošanai visai

sabiedrībai bez maksas. Līdz ar to nav viennozīmīgi

secināms, ka pašvaldības līdzfinansējums Noteikumu ietvaros

tiek piešķirts mērķorientētai infrastruktūrai;

1.6.8. Noteikumos nav iespējams iestrādāt mehānismu

pieteikumu vērtēšanai atbilstoši komercdarbības atbalstu

raksturojošām pazīmēm, jo šādi pieteikumi varētu arī netikt

saņemti, piemēram, inženierkomunikāciju avāriju situācijās

vai ceļa/ielas ikdienas uzturēšanas darbiem, kas ir

pašvaldības iniciēti un iepriekš nav paredzami. Kā arī

varētu būt neiespējams pirms ceļa/ielas uzturēšanas darbu

izpildes noteikt precīzas ieguldījuma izmaksas

(neprognozējama regularitāte, laikapstākļi ziemā,

u.tml.).

1.7. Atkārtoti izvērtējot Noteikumus un pašvaldības

skaidrojumu Finanšu ministrija 2025. gada 11. februāra

vēstulē Nr. 7-4/18/426 "Par saistošo noteikumu

pārskatīšanu" izteikusi viedokli, ka gadījumā, ja

publiskie līdzekļi tiek ieguldīti publiskas infrastruktūras

būvniecībai un uzturēšanai (neatkarīgi no tā, vai tā ir

publiskai personai vai fiziskai/juridiskai personai

piederošs īpašums) un šī publiskā infrastruktūra vienlīdz

un bez maksas ir pieejama visiem sabiedrības locekļiem,

turklāt tā nav veidota kāda konkrēta saimnieciskās darbības

veicēja interesēs, ņemot vērā tā izvirzītās prasības

infrastruktūras pielāgojumiem (t.i., veidota kā

mērķorientēta infrastruktūra), publisko līdzekļu

piešķiršana nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts,

jo vienlaikus neatbilst visām KAKL 5. pantā

noteiktajām kumulatīvajām komercdarbības atbalsta pazīmēm,

proti, šajā gadījumā konkrētam saimnieciskās darbības

veicējam netiek radīta selektīva ekonomiskā

priekšrocība.

1.8. Noteikumu ietvaros ir paredzēta publisko līdzekļu

piešķiršana publiskas/koplietošanas infrastruktūras

būvniecībai un uzturēšanai, kas būs bez maksas un bez

ierobežojumiem brīvi pieejama ikvienam sabiedrības

loceklim, proti, izbūvētā ceļa infrastruktūra sniegs labumu

vispārējai sabiedrībai. Izbūvējamie pašvaldības nozīmes

ceļi vai ielas nebūs īpaši paredzēti un pielāgoti attiecīgo

nekustamo īpašumu īpašnieku, kas varētu būt arī

saimnieciskās darbības veicēji, vajadzībām (turklāt

pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas statusa noteikšana

nekustamajam īpašumam ir privātpersonas īpašuma tiesību

aprobežojums, kas uzliek tā īpašniekam pienākumu nodrošināt

šī nekustamā īpašuma publisku pieejamību ikvienam

sabiedrības loceklim).

1.9. Tomēr, lai novērstu komercdarbības atbalsta

piešķiršanas risku saimnieciskās darbības veicēju līmenī,

pašvaldība ir papildinājusi Noteikumus ar nosacījumu, ka

līdzfinansējums tiek piešķirts tikai tādas publiskās

infrastruktūras būvniecībai un uzturēšanai, kas ir bez

maksas un bez ierobežojumiem pieejama visiem sabiedrības

locekļiem, turklāt tā nav veidota kāda konkrēta

saimnieciskās darbības veicēja interesēs un tā nav veidota

atbilstoši saimnieciskās darbības veicēja izvirzītām

prasībām par nepieciešamiem infrastruktūras

pielāgojumiem.

1.10. Vienlaikus, lai novērstu komercdarbības atbalsta

piešķiršanas risku iepriekš minētās infrastruktūras

būvniekam/uzturētājam, ir jānodrošina, ka tam izmaksātā

atlīdzība ir atbilstoša tirgus cenai, tāpēc Noteikumos tiek

iekļauts mehānisms, kādā tiek pārbaudīta pašvaldībai

iesniegto izdevumu tāmēs iekļauto izmaksu pozīciju

atbilstība tirgus cenām.

1.11. Papildu tiek precizēts 12. punkts, kurā noteikta

pieteikumu līdzfinansējuma piešķiršanai iesniegšanas

kārtība.

1.12. Citas izmaiņas līdzšinējā regulējumā netiek

veiktas.