1. pants

Mērķis un nepieciešamības

pamatojums

1.1. Par Aizkraukles novada domes 2024. gada 20. jūnija

saistošajiem noteikumiem Nr. 2024/11 "Aizkraukles

novada pašvaldības nolikums" ir saņemts Viedās

administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas 2024.

gada 14. jūlija atzinums Nr. 1-18/4489, kurā ministrija

aicina izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus:

1.1.1. izvērtēt iespēju precizēt saistošo noteikumu

izdošanas tiesisko pamatojumu, svītrojot norādi uz

Pašvaldību likuma 10. panta pirmo daļu. Vienlaikus saistošo

noteikumu izdošanas tiesisko pamatojumu ir nepieciešams

papildināt ar norādi uz Administratīvo teritoriju un

apdzīvoto vietu likuma 5. panta trešo daļu. Vērš uzmanību

ka, ja saistošajos noteikumos nosaka apvienības, izdošanas

tiesiskajā pamatojumā jābūt norādei uz Administratīvo

teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 5. panta trešo

daļu;

1.1.2. izvērtēt iespēju papildināt saistošo noteikumu

5.8., 5.10., 5.11., 5.12., 5.13., 5.14., 5.15. apakšpunktu,

kuros ietverta Finanšu un attīstības jautājumu komitejas

kompetence, ar piebildi par atzinumu sniegšanas (jautājumu

sagatavošanas) kompetenci. Vērš pašvaldības uzmanību, ka

pašvaldības domes komiteju pamata funkcija ir atzinumu

sniegšana domei un jautājumu sagatavošana izskatīšanai

domes sēdē. Līdz ar to, ja jautājums komitejas sēdē nav

atbalstīts ("par" nenobalso vairāk kā puse

klātesošo deputātu), tas nav guvis komitejas atbalstu un ar

attiecīgu komitejas atzinumu ir virzāms tālākai

izskatīšanai domes sēdē, jo komiteja nav tiesīga kādu

jautājumu noraidīt galīgi, - šādas tiesības ir vienīgi

pašvaldības domei. Ievērojot minēto, visi domes lēmumu

projekti, ko ir izskatījusi komiteja, ir virzāmi

izskatīšanai domes sēdē, pievienojot attiecīgu komitejas

atzinumu;

1.1.3. lūdz salāgot saistošo noteikumu 8.5. apakšpunktu,

kurā ietvertas domes priekšsēdētāja pilnvaras dot saistošus

rīkojumus domes priekšsēdētāja vietniekiem,

izpilddirektoram u.c., ar Pašvaldību likuma 17. panta

trešās daļas 7. punktu. Vērš pašvaldības uzmanību, ka,

ievērojot Pašvaldību likuma regulējumu, domes

priekšsēdētāja kompetencē pēc būtības neietilpst saistošu

rīkojumu došana pašvaldības administrācijas

darbiniekiem;

1.1.4. lūdz papildināt saistošo noteikumu 8.12.

apakšpunktu ar konkrētu naudas līdzekļu daudzumu, līdz

kādam pašvaldības domes priekšsēdētājs ir tiesīgs piešķirt

līdzekļus neparedzētiem gadījumiem;

1.1.5. lūdz precizēt saistošo noteikumu 39. punktu pēc

līdzības ar 40. punktā noteikto pienākumu līgumu pirms

parakstīšanas saskaņot ar Centrālās pārvaldes amatpersonām

vai, piemēram, pienākumu izskatīt līgumu Finanšu un

attīstības jautājumu komitejā, ziņot domes sēdē u.tml.;

1.1.6. lūdz izvērtēt iespēju svītrot saistošo noteikumu

64. punktu, jo tajā ietvertais regulējums dublē Pašvaldību

likuma 54. panta piekto daļu, kurā jau ir noteikts, kādos

gadījumos nerīko publisko apspriešanu;

1.1.7. lūdz izvērtēt iespēju precizēt saistošo noteikumu

65. punktu atbilstoši Pašvaldību likuma 54. un 55. panta

regulējumam. Vēršam uzmanību, ka publisko apspriešanu rīko

pēc iedzīvotāju, iedzīvotāju padomes, domes vai domes

priekšsēdētāja iniciatīvas un pamatojoties uz domes lēmumu.

Ja publisko apspriešanu ierosina iedzīvotāji, pašvaldība

var noteikt minimālo iedzīvotāju skaitu, kāds nepieciešams

šādai apspriešanai. Saistošo noteikumu 66.1. apakšpunkts

paredz, ka par publisko apspriešanu dome var lemt pēc ne

mazāk kā 2/3 domes deputātu iniciatīvas. Ministrija vērš

uzmanību, ka Pašvaldību likuma regulējums neparedz iepriekš

minētā nosacījuma izvirzīšanu publiskās apspriešanas

rīkošanai. Publisko apspriešanu var ierosināt dome ar

vairāk nekā pusi klātesošo domes deputātu balsu vairākumu.

Savukārt domes lēmuma projektu var iesniegt visi subjekti,

kas ietverti Pašvaldību likuma 36. panta pirmajā daļā,

proti, domes priekšsēdētājs, domes komiteja, domes

deputāts, domes ārkārtas sēdes ierosinātājs, pašvaldības

izpilddirektors, iedzīvotāju padome. Attiecīgi dome izskata

gan publiskās apspriešanas ierosinājumu, gan pati lemj, vai

rīkot apspriešanu;

1.1.8. lūdz izvērtēt iespēju precizēt saistošo noteikumu

66. punktu, svītrojot papildu prasības, kas izvirzītas, lai

iesniegtu ierosinājumu. Atbilstoši Pašvaldību likuma 54.

panta ceturtajai daļai ierosinājumu par publiskās

apspriešanas rīkošanu paraksta tā iesniedzējs un pievieno

jautājumu vai dokumenta projektu, kas nododams

apspriešanai. Ja publisko apspriešanu ierosina dome,

attiecīgo dokumenta projektu pievieno domes lēmumam;

1.1.9. lūdz izvērtēt iespēju svītrot saistošo noteikumu

69. punktu, jo Pašvaldību likuma 54. pantā ietvertā

publiskā apspriešana tika iekļauta, lai veicinātu

iedzīvotāju līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu lemšanā

un ievērotu iedzīvotāju intereses. Publiskā apspriešana kā

viens no sabiedrības līdzdalības veidiem, kas paredzēta

Pašvaldību likumā, tiek rīkota par tādiem pašvaldības

autonomās kompetences jautājumiem, kuru izvērtēšanā

nepieciešams noskaidrot iedzīvotāju viedokli, tādējādi

nodrošinot šāda jautājuma izlemšanu pēc iespējas

atbilstošāk vairākuma pašvaldības iedzīvotāju uzskatiem.

Lūdz ievērot, ka Pašvaldību likumā regulētā publiskā

apspriešana nav piemērojama gadījumiem, ko jau pašlaik

regulē speciālie normatīvie akti. Attiecīgi šis regulējums

nemaina sabiedrības līdzdalības nodrošināšanas kārtību, ko

jau pašlaik pašvaldības īsteno, piemēram, teritorijas

plānojuma, attīstības programmas, būvniecības ieceru

publiskai apspriešanai, bet paplašina pašvaldības iespējas

iesaistīt tās darbā vietējos iedzīvotājus.