Vairogs30. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas
produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem,
tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem
(1) Aizsargjoslas ap ogļūdeņražu
ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un
produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un
pārkraušanas uzņēmumiem nosaka, lai nodrošinātu ogļūdeņražu
ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un
produktu cauruļvadu, tilpņu, krātuvju, pārstrādes un pārkraušanas
uzņēmumu ekspluatāciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo
negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem šo objektu ekspluatācijas
laikā un iespējamo avāriju gadījumā.
(2) Aizsargjoslām ap ogļūdeņražu
ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un
produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un
pārkraušanas uzņēmumiem ir šāds minimālais platums:
1) gar cauruļvadiem - 25metri no
cauruļvada ass;
2) ap tilpnēm:
a) kuru ietilpība ir lielāka par
200 m3 un kuras paredzētas naftas un naftas produktu
ieplūdināšanai avārijas gadījumā, - 50metru no šīm tilpnēm vai
tās norobežojošām konstrukcijām,
b) kuru ietilpība ir lielāka par
10m3 un kuras paredzētas bīstamu ķīmisko vielu un
produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, - 50metru no šīm
tilpnēm vai tās norobežojošām konstrukcijām;
3) ap naftas un naftas produktu,
bīstamu ķīmisko vielu un produktu pārsūknēšanas un iepildīšanas
stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas
estakādēm, piestātnēm un muliņiem, uzsildīšanas punktiem,
noliktavām, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem - 100
metru no šo objektu ēkām un būvēm, kurās atrodas nafta, naftas
produkti, bīstamas ķīmiskās vielas vai produkti;
4) ap ogļūdeņražu ieguves vietām -
50metru no būvēm un iekārtām, kurās atrodas ogļūdeņraži.
(3) Drošības aizsargjoslu
maksimālais platums ap ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas
produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem,
tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem ir
500metru.
(4) Metodikas projektu, pēc kuras
nosaka drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietām,
naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu
cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas
uzņēmumiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Vides
ministriju."
15. Izteikt 32.pantu šādā
redakcijā:
"32. pants.Aizsargjoslas ap
aizsprostiem
(1) Aizsargjoslas ap aizsprostiem
nosaka, lai nodrošinātu aizsprostu hidrotehnisko būvju
ekspluatāciju un drošumu, kā arī cilvēku drošību pie
aizsprostiem.
(2) Aizsargjoslas minimālais
platums augšpus un lejpus aizsprosta ir vienāds ar ūdensteces
platumu lejpus aizsprosta, ja tas ir mazāks par 200metriem.
Aizsargjoslas maksimālais platums ir 200metru. Aizsargjoslas
platumu mēra no hidrotehnisko būvju vistālāk akvatorijā
izvirzītajām virszemes, pazemes, virsūdens un zemūdens daļām.
(3) Aizsargjoslas minimālais
platums krastos pie aizsprosta un dambjiem ir 10 metru,
maksimālais - 50metru. Aizsargjoslas platumu mēra no aizsprosta
vistālāk no ūdenstilpes vai ūdensteces izvirzītajām virszemes vai
pazemes daļām, no dambja sausās nogāzes pamatnes vai arī no
aizsprosta vai dambja drenāžas iekārtu vistālāk no ūdenstilpes
vai ūdensteces izvirzītajām virszemes vai pazemes daļām, ja
aizsprosts vai dambis aprīkots ar drenāžas iekārtām.
(4) Metodikas projektu, pēc kuras
nosaka drošības aizsargjoslas ap aizsprostiem, izstrādā
Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju."
16. Papildināt V nodaļu ar
32.1, 32.2, 32.3 un
32.4pantu šādā redakcijā:
"32.1
pants.Aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem
(1) Aizsargjoslas ap vēja
ģeneratoriem, kuru jauda ir lielāka par 20kilovatiem, nosaka, lai
nodrošinātu cilvēku un vēja ģeneratoru tuvumā esošo objektu
drošību vēja ģeneratoru ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju
gadījumā.
(2) Aizsargjoslas platums ap vēja
ģeneratoriem ir 1,5 reizes lielāks nekā vēja ģeneratoru
maksimālais augstums.
(3) Metodikas projektu, pēc kuras
nosaka drošības aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem, izstrādā
Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Veselības ministriju un
Vides ministriju.
32.2
pants. Aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs
1,6megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas
stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas
punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu
gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās
ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem,
automobiļu gāzes uzpildes stacijām
(1) Aizsargjoslas ap gāzesvadiem
ar spiedienu virs 1,6megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas
stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes kompresoru
stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju
urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un
uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu
noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes
stacijām nosaka, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz
cilvēkiem šo ietaišu un būvju avārijas gadījumā.
(2) Drošības aizsargjoslas ap
gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6megapaskāliem, ap gāzes
regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas stacijām, dabasgāzes
kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes
krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām,
krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes
balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes
uzpildes stacijām veido:
1) ap gāzesvadiem, gāzes
regulēšanas stacijām un gāzes mērīšanas stacijām - zemes gabals
un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā
pusē no gāzesvada ass vai nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo
objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām
konstrukcijām, gāzesvadam ar diametru:
a) līdz 300 mm - 100 metru
attālumā,
b) no 300 mm līdz 600 mm - 150
metru attālumā,
c) no 600 mm līdz 800 mm - 200
metru attālumā;
2) ap dabasgāzes kompresoru
stacijām, dabasgāzes savākšanas punktiem, gāzes krātuvju
urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un
uzpildes stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu
noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes
stacijām - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas
vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma
vai norobežojošām konstrukcijām:
a) ap dabasgāzes kompresoru
stacijām - 500 metru attālumā,
b) ap dabasgāzes savākšanas
punktiem un gāzes krātuvju urbumiem - 300 metru attālumā,
c) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu
gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām - 100 metru
attālumā,
d) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu
gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem - 25 metru
attālumā,
e) ap automobiļu dabasgāzes
uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) - 50 metru attālumā.
(3) Metodikas projektu, pēc kuras
nosaka drošības aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs
1,6 megapaskāliem, ap gāzes regulēšanas stacijām, gāzes mērīšanas
stacijām, dabasgāzes kompresoru stacijām, dabasgāzes savākšanas
punktiem, gāzes krātuvju urbumiem, sašķidrinātās ogļūdeņražu
gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātās
ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem,
automobiļu gāzes uzpildes stacijām, izstrādā Ekonomikas
ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienestu un Vides ministriju.
32.3
pants. Aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu,
naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus
(1) Aizsargjoslas gar dzelzceļiem,
pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās
vielas vai produktus apjomos, kas pārsniedz 10cisternas vai
vagonus vienā dzelzceļa sastāvā, nosaka, lai samazinātu iespējamo
negatīvo ietekmi uz cilvēkiem avārijas gadījumā.
(2) Aizsargjoslu platums katrā
pusē dzelzceļam, pa kuru pārvadā naftu, naftas produktus,
bīstamas ķīmiskās vielas vai produktus, ir no 25 līdz 100metriem
atkarībā no esošā un plānotā apbūves blīvuma, apkārtnes reljefa,
esošām un plānotām aizsardzības ietaisēm un stādījumiem.
(3) Metodikas projektu, pēc kuras
nosaka drošības aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā
naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus,
izstrādā Satiksmes ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
32.4
pants. Aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir
400 milimetru un lielāks
(1) Aizsargjoslas gar virszemes
siltumvadiem, kuru diametrs ir 400milimetru un lielāks, nosaka,
lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem šo
siltumvadu avārijas gadījumā.
(2) Aizsargjoslu gar virszemes
siltumvadu veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo
nosacītas vertikālas virsmas 25metru attālumā katrā pusē no
siltumvada nožogojuma vai tā vistālāk ārpusē izvirzīto daļu
projekcijas uz zemes virsmas.
(3) Metodikas projektu, pēc kuras
nosaka drošības aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru
diametrs ir 400 milimetru un lielāks, izstrādā Ekonomikas
ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienestu."
17. Izteikt 33.pantu šādā
redakcijā:
"33. pants. Aizsargjoslu
izveidošana
(1) Visu veidu aizsargjoslas
nosaka vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos, ievērojot
normatīvo aktu prasības.
(2) Ierosinot tādu objektu
būvniecību (ierīkošanu), kuriem šā likuma 9., 13., 14., 15., 16.,
17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 25., 26., 28., 30., 32.,
32.1, 32.2, 32.3 un
32.4 pantā noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot
šo objektu paplašināšanu, ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas
aizņems jaunas zemes platības, aizsargjoslas vai izmaiņas tajās
saskaņo ar zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un
vietējām pašvaldībām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā
notiek aizsargjoslas saskaņošana objektam, kuram aizsargjosla
noteikta šā likuma 16., 17., 19. un 22. pantā un tā aizņem zemi,
kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.
(3) Vietējā pašvaldība iesniedz
Valsts zemes dienestam apstiprinātu informāciju par šā panta
otrajā daļā minētajiem objektiem un šo objektu aizsargjoslu
robežām vai to izmaiņām.
(4) Aizsargjoslu robežas iezīmē
zemes īpašuma vai lietojuma robežu plānos un likumā noteiktajā
kārtībā ieraksta zemesgrāmatā."
18. 35.pantā:
izteikt otro daļu šādā
redakcijā:
"(2) Ja objektam ir noteikta
aizsargjosla, tā īpašniekam ir atļauts aizsargjoslā veikt
attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai,
rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā brīdināms
zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs vismaz divas
nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to
seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez
brīdinājuma.";
izteikt ceturto daļu šādā
redakcijā:
"(4) Pēc darbu veikšanas objekta
īpašnieks sakārto zemes platības, lai tās būtu derīgas
izmantošanai paredzētajām vajadzībām, kā arī atlīdzina zemes
īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai lietotājam darbu izpildes
gaitā nodarītos zaudējumus. Zaudējumu apmēru nosaka un zaudējumus
atlīdzina likumos noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas
vienošanās."
19. 36.pantā:
izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā
redakcijā:
"2) ārpus pilsētām un ciemiem
jaunveidojamā zemes īpašuma platību, kura ir ne mazāka par trim
hektāriem, un apbūves blīvumu nosaka vietējās pašvaldības
teritorijas plānojumā. Uz katra jaunveidojamā zemes īpašuma, kas
nav mazāks par trim hektāriem, atļauts izvietot vienu viensētu ar
saimniecības ēkām, kā arī mazēkām, kuras nav lielākas par
25m2. Vietās, kur saglabājusies vēsturiskā viensētu
apbūve, vietējā pašvaldība izstrādā arhitektūras prasības
jaunbūvējamām vai atjaunojamām ēkām atbilstoši vēsturiskajam
apbūves raksturam un ietver tās vietējās pašvaldības teritorijas
plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos;";
izteikt otrās daļas 1.punktu šādā
redakcijā:
"1) tiek rekonstruētas,
nepārsniedzot esošo būvapjomu, renovētas vai restaurētas esošās
ēkas un būves, kā arī pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm
būvētas palīgēkas, šīs darbības saskaņojot arī ar Vides
ministriju vai tās pilnvarotu institūciju;";
aizstāt otrās daļas 2.punkta "a"
apakšpunktā vārdus "Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja"
ar vārdiem "Vides pārraudzības valsts biroja";
izteikt trešās daļas 1.punktu šādā
redakcijā:
"1) atsavināt valsts vai
pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos
gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas
(būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi)
attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā;";
izteikt ceturtās daļas 1.punktu
šādā redakcijā:
"1) veikt galveno cirti, izņemot
koku ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidēšanai, kā arī
vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai;";
aizstāt ceturtās daļas 2.punktā
vārdus "pieļaujamo meža izciršanas apjomu" ar vārdiem "pieļaujamā
koku ciršanas apjoma noteikšanas kārtību";
izteikt ceturtās daļas 3.punktu
šādā redakcijā:
"3) kurt ugunskurus ārpus šim
nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem, izņemot gadījumus,
kad jāiznīcina sausie, vēja izgāztie vai lauztie koki un slimību
inficētie vai kaitēkļu invadētie materiāli;".
20. Izslēgt 42.panta 2.punkta "d"
apakšpunktu.
21. 43.pantā:
izteikt panta nosaukumu, pirmās
daļas ievaddaļu un 1.punktu šādā redakcijā:
"43. pants. Aprobežojumi
aizsargjoslās gar elektronisko sakaru tīkliem
(1) Papildus šā likuma 35.pantā
minētajiem aprobežojumiem bez izpildāmo darbu projekta, kas
rakstveidā saskaņots ar elektronisko sakaru tīkla valdītāju,
aizsargjoslās gar elektronisko sakaru tīkliem aizliegts:
1) veikt jebkādus celtniecības,
montāžas un spridzināšanas darbus, grunts planēšanu ar tehniku,
kā arī zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, aramzemēs - dziļāk
par 0,45 metriem, autoceļu zemes nodalījuma joslā - dziļāk par
0,5 metriem;";
izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā
redakcijā:
"4) zem elektronisko sakaru tīklu
gaisvadu līnijām pārvadāt gabarītiem neatbilstošas kravas, kā arī
ierīkot autotransporta, traktoru un mehānismu stāvvietas;";
izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā
redakcijā:
"6) nojaukt un rekonstruēt ēkas un
tiltus, pārbūvēt kolektorus un tuneļus, kuros ieguldīti
elektronisko sakaru tīklu kabeļi vai uzstādītas elektronisko
sakaru tīklu līniju statnes, kabeļu sadales kastes un sadales
skapji (ja būvētājs nav iepriekš pārvietojis elektronisko sakaru
tīkla līnijas un iekārtas pēc saskaņošanas ar to
valdītāju);";
izteikt pirmās daļas 8.punktu šādā
redakcijā:
"8) atvērt elektronisko sakaru
tīklu neapkalpojamo pastiprināšanas un reģenerācijas punktu,
mikroviļņu līniju, kabeļu kanalizācijas kabeļaku, šahtu, sadales
skapju un kabeļu kastu durvis un lūkas, kā arī personām, kas
minētās līnijas un iekārtas neapkalpo, pieslēgties elektronisko
sakaru tīklu līnijām un iekārtām;";
izteikt pirmās daļas 11.punktu
šādā redakcijā:
"11) apbērt ar zemi vai
būvmateriāliem kabeļu kanalizācijas kabeļaku lūku vākus, sadales
skapjus, brīdinājuma zīmes un mērstabiņus pazemes kabeļu trasēs,
kā arī pārvietot esošās elektronisko sakaru tīklu līnijas un
iekārtas bez iepriekšējas saskaņošanas ar to valdītāju."
22. Izteikt 45.panta trešo daļu
šādā redakcijā:
"(3) Zemes īpašnieks, tiesiskais
valdītājs vai lietotājs aizsargjoslā var audzēt kokus un krūmus,
ja par to noslēgta rakstveida vienošanās ar elektrisko tīklu
īpašnieku."
23. Aizstāt 51.panta 1.punktā
skaitli "0,5" ar skaitli "0,3".
24. 55.pantā:
izteikt panta nosaukumu, ievaddaļu
un 1.punktu šādā redakcijā:
"55. pants. Aprobežojumi
aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu
izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku
izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai
pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm
Aizsargjoslās ap atkritumu
apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai
pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas
sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu
attīrīšanas ietaisēm papildus šā likuma 35.pantā minētajam
noteikti šādi aprobežojumi:
1) aizliegts aizkraut pievedceļus
un pieejas atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu
izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, kā arī pievedceļus
un pieejas izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes
blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai
pārstrādes uzņēmumiem;";
izteikt 3.punktu šādā
redakcijā:
"3) aizliegts būvēt jaunas ēkas,
izņemot ēku būvniecību virs notekūdeņu tvertnēm ar ventilāciju un
gadījumus, kad ēku būvniecība ir saistīta ar atkritumu
apsaimniekošanu, atkritumu apglabāšanas poligoniem, notekūdeņu
attīrīšanas ietaišu, kā arī ar izmantošanai pārtikā neparedzēto
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas
uzņēmumu vai pārstrādes uzņēmumu ekspluatāciju, notekūdeņu
attīrīšanas procesa blakusproduktu pārstrādi un izmantošanu,
personāla un apsardzes vajadzībām, laboratorijām, autostāvvietām,
komunikācijām, elektrolīnijām, elektrostacijām, sūkņu stacijām,
pazemes rezervuāriem, gāzesvadiem, naftas un naftas produktu
cauruļvadiem;".
25. Izteikt 56., 57. un 58.pantu
šādā redakcijā:
"56. pants. Aprobežojumi
aizsargjoslās ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes
noliktavām un krātuvēm
Ekspluatācijas aizsargjoslās ap
gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un
krātuvēm papildus šā likuma 35. un 58.2pantā
minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:
1) aizliegts ierīkot atkritumu
apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;
2) aizliegts nomest smagumus,
izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas,
degvielu vai eļļošanas materiālus;
3) aizliegts veikt darbus, kas
saistīti ar spridzināšanu, meliorāciju un derīgo izrakteņu
ieguvi;
4) aizliegts aizkraut pievedceļus
un pieejas gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes
noliktavām un krātuvēm;
5) aizliegts staigāt pa virsūdens
gāzesvadu pārejām;
6) aizliegts veikt darbus, kas
saistīti ar zemes applūdināšanu;
7) aizliegts aizsargjoslās gar
zemūdens gāzesvadiem braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem,
ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt
ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem;
8) aizliegts audzēt kokus un
krūmus;
9) aizliegts būvēt, renovēt vai
rekonstruēt jebkuras ēkas un inženierbūves;
10) aizliegts izvietot lopbarības,
minerālmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmateriālu,
uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu
un materiālu glabātavas;
11) aizliegts izvietot degvielas
uzpildes stacijas;
12) aizliegts ierīkot kuģu,
liellaivu un peldošu celtņu piestātnes;
13) ja nav noslēgta rakstveida
vienošanās ar gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes
noliktavu un krātuvju īpašnieku, aizliegts:
a) veikt darbus ar uguni un
liesmu, dzīt pāļus, lietot vibroveltņus ar svaru, kas lielāks par
5000 kilogramiem, un triecienmehānismus ar jaudu, kas lielāka par
100kilovatiem,
b) veikt zemes darbus dziļāk par
0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī
meliorācijas un grunts planēšanas darbus,
c) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos
un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un
grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus),
d) veikt gultnes padziļināšanas un
zemes smelšanas darbus,
e) ierīkot brauktuves un
brauktuvju šķērsojumus,
f) veikt citus darbus, kas traucē
gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un
krātuvju apkalpošanu vai var bojāt šos objektus.