18. pants

Papildināt VI nodaļas

nosaukumu pēc vārda "izveidošanas" ar vārdiem "grozīšanas un

likvidēšanas".

19. 33.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc

vārda "izveidošana" ar vārdiem "grozīšana un likvidēšana";

izteikt pirmo un otro daļu šādā

redakcijā:

"(1) Aizsargjoslas nosaka ar

šo likumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā attēlo

teritorijas plānojumos.

(2) Ierosinot tādu objektu

būvniecību (ierīkošanu), kuriem šā likuma 9., 13., 14., 15., 16.,

17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 23.1,

23.2, 25., 26., 28., 30., 32., 32.1,

32.2, 32.3 un 32.4 pantā

noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu

paplašināšanu, ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas aizņems

jaunas zemes platības, objekta īpašnieks vai valdītājs attiecīgā

objekta būvniecību (ierīkošanu) saskaņo ar zemes īpašnieku vai

tiesisko valdītāju vai - normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos

- informē zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, uz kura

nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla, kā arī vietējo

pašvaldību par aizsargjoslu vai tās izmaiņām. Ministru kabinets

nosaka kārtību, kādā tiek saskaņots objekts, kura aizsargjosla

noteikta šā likuma 14., 16., 17., 19. un 22.pantā un aizņems

zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku

kopīpašums.";

izslēgt trešo un ceturto daļu;

papildināt pantu ar piekto, sesto,

septīto, astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"(5) Aizsargjosla tiek

grozīta, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem maina aizsargjoslas

platumu vai aizsargjoslas lielums mainās, renovējot vai

rekonstruējot objektu, kuram ir noteikta aizsargjosla.

(6) Aizsargjosla tiek

likvidēta, ja ir likvidēts objekts, kuram noteikta

aizsargjosla.

(7) Objekta īpašnieks vai

valdītājs pēc objekta likvidēšanas par to informē Valsts zemes

dienestu.

(8) Objekta īpašnieks vai

valdītājs grafiski attēlo šā likuma 15., 18., 21. un

23.1 pantā noteikto aizsargjoslu robežas, saskaņo

tās ar attiecīgo pašvaldību un aizsargjoslu robežu datus iesniedz

Valsts zemes dienestam.

(9) Ja aizsargjoslas lielums

ir noteikts tieši un bez papildu nosacījumiem (šā likuma 14.,

16., 17., 19., 20., 22., 23., 30., 32.1,

32.2 un 32.4 pantā noteiktās

aizsargjoslas), tās robežu grafiski attēlo Apgrūtināto teritoriju

informācijas sistēmas likumā noteiktajā kārtībā.

(10) Vietējā pašvaldība

grafiski attēlo šā likuma 6., 7., 7.1, 8., 9., 11.,

13., 25., 26., 28., 32. un 32.3 pantā noteikto

aizsargjoslu robežas un šo aizsargjoslu robežu datus iesniedz

Valsts zemes dienestam."

20. 35.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "tā

īpašniekam" ar vārdiem "tā īpašniekam vai valdītājam" un vārdus

"zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs" - ar

vārdiem "zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus

"objekta īpašnieks" ar vārdiem "objekta īpašnieks vai valdītājs"

un vārdus "zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītājam vai

lietotājam" - ar vārdiem "zemes īpašniekam vai tiesiskajam

valdītājam";

aizstāt piektajā daļā vārdus

"ieinteresētās juridiskās vai fiziskās personas" ar vārdiem

"attiecīgo objektu īpašnieki vai valdītāji";

aizstāt sestajā un septītajā daļā

vārdus "objekta īpašnieks" (attiecīgā locījumā) - ar vārdiem

"objekta īpašnieks vai valdītājs" (attiecīgā locījumā);

izteikt astoto daļu šādā

redakcijā:

"(8) Pašvaldību un atbildīgo

valsts institūciju dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos

atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā saskaņā

ar normatīvajos aktos noteikto kontroles veikšanas kārtību.

Objektu īpašnieku vai valdītāju dienestiem kontroles un

uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas

jebkurā laikā, iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku, bet, ja

tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes

lietotāju.";

papildināt pantu ar devīto daļu

šādā redakcijā:

"(9) Tāda objekta īpašnieks

vai valdītājs, kuram noteikta aizsargjosla, izmanto šo

aizsargjoslu, nemaksājot atlīdzību par nekustamā īpašuma

lietošanas tiesību aprobežojumu. Šis nosacījums neierobežo

nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja vai lietotāja tiesības

prasīt viņam radīto tiešo zaudējumu atlīdzību."

21. 36.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā

redakcijā:

"(1) Baltijas jūras un Rīgas

jūras līča piekrastes aizsargjoslā noteikti šādi

aprobežojumi:

1) pilsētās un ciemos

jaunveidojamās zemes vienības platību un apbūves nosacījumus

nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

2) ārpus pilsētām un ciemiem uz

katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām,

viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku, tūrismam nepieciešamo

skatu torni, šajā pantā minēto infrastruktūras vai

inženierkomunikāciju būvi atbilstoši vietējās pašvaldības

teritorijas plānojumā noteiktajai teritorijas plānotajai

(atļautajai) izmantošanai. Sadalot zemesgabalu vairākos, katra

zemesgabala platība nedrīkst būt mazāka par 3 hektāriem, izņemot

gadījumus, kad atdalāmais zemesgabals ir nepieciešams šajā pantā

minētās infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvniecībai vai

uzturēšanai un tā apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības

teritorijas plānojumā;

3) ja, atsavinot vai iznomājot

valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, paredzēta zemes

lietojuma veida maiņa, kas nav noteikta vietējās pašvaldības

teritorijas plānojumā, katru reizi nepieciešams Ministru kabineta

rīkojums;

4) aizliegts ierīkot meliorācijas

būves bez saskaņošanas ar attiecīgo Valsts vides dienesta

reģionālo vides pārvaldi;

5) apdzīvotās vietās, lai

saglabātu piekrastei raksturīgu kultūrvēsturisko ainavu, vietējā

pašvaldība teritorijas plānojumā var iekļaut papildu arhitektūras

prasības jaunajai būvniecībai.

(2) Krasta kāpu aizsargjoslā

un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem

aprobežojumiem aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt

esošās, izņemot gadījumus, kad:

1) saskaņojot ar attiecīgo Valsts

vides dienesta reģionālo vides pārvaldi un atbilstoši vietējās

pašvaldības teritorijas plānojumam tiek:

a) renovētas vai restaurētas

esošās ēkas un būves;

b) būvētas palīgēkas pie esošajām

dzīvojamām ēkām vai būvēm;

c) rekonstruētas esošās ēkas vai

būves, nepārsniedzot esošo būvapjomu, bet, rekonstruējot esošās

dzīvojamās ēkas, kuru platība ir mazāka par 150 kvadrāmetriem, to

kopējā platība pēc rekonstrukcijas nedrīkst pārsniegt 150

kvadrātmetrus;

2) tiek attīstīta osta vai

attīstīti un rekonstruēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes

uzņēmumi;

3) ēku un būvju celtniecība vai

paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas

plānojumā un notiek pilsētas teritorijā un šīs darbības ir

saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides

pārvaldi;

4) ēku un būvju celtniecība vai

paplašināšana notiek šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā

apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā

noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve,

minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas

plānojumā un saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta

reģionālo vides pārvaldi;

5) tiek veikta krastu

nostiprināšana esošo būvju un infrastruktūras aizsardzībai;

6) tiek veikta mehānisko

transportlīdzekļu stāvlaukumu un glābšanas staciju būvniecība un

tiem nepieciešamo pievedceļu un teritorijas labiekārtošanai

nepieciešamo mazēku būvniecība.";

papildināt pantu ar

2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Šā panta

otrajā daļā minētās darbības veic, ja:

1) veikts paredzētās darbības

ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides

pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu,

novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar

likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām;

2) attiecīgā apbūve paredzēta

vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.";

izteikt trešās daļas 2.punktu šādā

redakcijā:

"2) pludmalē un tauvas joslā

norobežot ar žogiem pieeju jūrai, kā arī traucēt tur kājāmgājēju

brīvu pārvietošanos un atrašanos, izņemot ostas teritoriju

atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Lēmumi

par nožogojumu nojaukšanu pieņemami un izpildāmi normatīvajos

aktos noteiktajā kārtībā;";

izslēgt trešās daļas 5.punktā

vārdus "un atkritumu izgāztuves";

izteikt trešās daļas 6.punktu šādā

redakcijā:

"6) ar mehāniskajiem

transportlīdzekļiem pārvietoties ārpus autoceļiem, pludmalē, meža

un lauksaimniecības zemēs, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju

apsaimniekošanu vai uzraudzību;";

izteikt trešās daļas 9.punktu šādā

redakcijā:

"9) pārveidot reljefu, bojāt un

iznīcināt dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas

nepieciešams šajā pantā atļauto darbību veikšanai.";

izteikt piekto daļu šādā

redakcijā:

"(5) Pašvaldībai vietējās

pašvaldības teritorijas plānojumā ir jāparedz iespēja

kājāmgājējiem piekļūt pludmalei un vietas automašīnu

(transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai. Vietējā pašvaldība

organizē gājēju celiņu ierīkošanu, ņemot vērā esošo apbūvi un

īpašumu robežas, kā arī to, ka celiņi nedrīkst atrasties tālāk

par vienu kilometru cits no cita, izņemot gadījumu, kad to nav

iespējams nodrošināt dabā esošo apstākļu dēļ. Ja nepieciešams,

pašvaldība vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā var noteikt

īpašuma tiesību aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai

piekļūt pludmalei arī bez nekustamā īpašuma īpašnieka

piekrišanas. Zemes īpašniekiem ir tiesības uz zaudējumu

atlīdzību, ja tādi radušies aprobežojuma noteikšanas dēļ.

Zaudējumu atlīdzības veidu, apmēru un aprēķināšanas kārtību

nosaka Ministru kabinets."