4. pants

Izteikt 45.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(1) Aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem, izņemot

aizsargjoslas gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo

spriegumu līdz 20 kilovoltiem, ja tās šķērso meža

teritoriju, kur aprobežojumi noteikti tikai elektrolīniju

trasē, - papildus šā likuma 35.pantā minētajiem

aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:".

5. 61.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Elektrisko tīklu gaisvadu līniju aizsargjoslās ārpus

elektrolīniju trasēm, elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju

un radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaišu aizsargjoslās

apzāģē augošu koku zarus vai vainagus, lai nepieļautu šo koku vai

zaru uzkrišanu uz objekta, un saskaņā ar attiecīgā objekta

aizsargjoslas noteikšanas metodiku izcērt tikai tos kokus, kuri

var apdraudēt objektu. Par potenciāli apdraudošiem kokiem

uzskatāmi koki, kuri atrodas elektrisko tīklu gaisvadu līniju,

elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju un radiosakaru līniju

torņu un antenu mastu atsaišu aizsargjoslās un kuri ir augstāki

par attālumu no koka sakņu kakla līdz gaisvadu līnijas malējam

vadam, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz

gaisvadu līniju pusi vairāk par 15 grādiem;

2) koki ir ar redzamām trupes pazīmēm;

3) lapu koka stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu

kakla ir mazāks par 1/100 no koka augstuma;

4) koki blakus elektrisko tīklu gaisvadu līnijas trasei aug

nenocirstā meža joslā, kuras platums ir mazāks par 30

metriem;

5) lapu kokiem ir nesimetrisks vainags (lielākā daļa zaru aug

virzienā uz līnijas vadiem) vai mehāniski bojāta sakņu

sistēma;

6) lapu koku attālums no zaru galiem līdz malējam vadam

elektrisko tīklu gaisvadu līnijās, kuru spriegums nepārsniedz 1

kilovoltu, ir mazāks par četriem metriem;

7) bebru grauzti koki.";

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Kokus elektrolīniju trasē cērt objekta īpašnieks

vai valdītājs, vai viņa pilnvarota persona par objekta īpašnieka

vai valdītāja līdzekļiem vai - pēc savstarpējas rakstveida

vienošanās - zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.";

papildināt pantu ar 10.1 un

10.2 daļu šādā redakcijā:

"(101) Aizsargjoslās ārpus gaisvadu

elektrolīniju trasēm noteiktas šādas prasības:

1) zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus audzē tā,

lai tie potenciāli neapdraudētu infrastruktūras darbību. Ja

mežaudzes augstums saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem ir

lielāks par attālumu no līnijas ass līdz trases malai, mežaudze

uzskatāma par infrastruktūru potenciāli apdraudošu un meža

īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības izcirst tajā

augošos kokus;

2) objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs saskaņā ar

attiecīgā objekta aizsargjoslas noteikšanas metodiku ir tiesīgs

cirst tikai tos kokus, kurus nav nocirtis zemes īpašnieks vai

tiesiskais valdītājs un kuri saskaņā ar šā panta piekto daļu ir

potenciāli apdraudoši koki;

3) objekta īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai viņa pilnvarota

persona mēnesi pirms koku ciršanas uzsākšanas nosūta par to

rakstveida informāciju zemes īpašniekam vai tiesiskajam

valdītājam un par koku ciršanas uzsākšanu elektrisko tīklu

gaisvadu līniju aizsargjoslās ārpus elektrolīniju trasēm paziņo

Valsts meža dienestam;

4) meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru

gadu pirms koku ciršanas uzsākšanas paziņot par to Valsts meža

dienestam, ja kokus cērt meža īpašnieks vai tiesiskais

valdītājs;

5) persona - objekta īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai viņa

pilnvarota persona, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs -,

kas veiks koku ciršanu īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai

mikroliegumā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu

aizsardzības zonu un neitrālo zonu, plānotajai darbībai saņem

Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju;

6) Dabas aizsardzības pārvalde koku ciršanu izvērtē atbilstoši

normatīvo aktu prasībām par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju

un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu.

(102) Ja koku ciršana nepieciešama ārkārtējās

situācijās vai situācijās, kad koki uzkrituši uz objekta vai

noliekušies tādā mērā, ka tie vai to zari traucē objekta darbību,

koku ciršanu var sākt pēc mutvārdu paziņojuma sniegšanas Valsts

meža dienestam, Dabas aizsardzības pārvaldei, ja darbība veicama

īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot Ziemeļvidzemes

biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālo zonu. Objekta

īpašnieks vai valdītājs nedēļas laikā pēc koku nociršanas informē

par to zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju."

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 18.aprīlī.

Valsts prezidents

A.Bērziņš

Rīgā 2013.gada 8.maijā