1. pants

Mērķis un nepieciešamības

pamatojums

Dzīvnieku aizsardzības likuma 18.5 pants nosaka,

lai suns neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus,

pašvaldības nosaka, kurās attiecīgās pašvaldības

administratīvās teritorijas publiskajās vietās un kurā

laikā atļauts atrasties ar suni un atrasties ar suni bez

pavadas.

Saistošo noteikumu mērķis ir noteikt vietas un laikus,

kā arī vietas, kurās drīkst atrasties ar suni bez pavadas

Alūksnes novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Līdz ar to saistošo noteikumu 3. punktā ir noteikts, ka

Alūksnes novada pašvaldības administratīvās teritorijas

publiskajās vietās ir atļauts atrasties ar suni jebkurā

vietā un laikā, saglabājot jau noteiktos ierobežojumus, lai

nodrošinātu drošu vidi ikvienam iedzīvotājam.

Savukārt saistošo noteikumu 5. punktā ir noteikts, ja

suns atrodas ārpus īpašnieka teritorijas, to ved pie

pavadas, taču meža teritorijā "Siseņu priedes",

kas atrodas Kolberģa ielā 4, Alūksnē, Alūksnes novadā, ar

suni var doties pastaigā bez pavadas, ja suņa īpašnieks vai

turētājs spēj kontrolēt suņa uzvedību.

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās

informācijas likuma 9. panta pirmo daļu, piemērojot

normatīvos aktus, ievēro ārējo normatīvo aktu juridiskā

spēka hierarhiju. Pilnvarojums pašvaldībām noteikt vietas

un laiku, kur atļauts atrasties ar suni un ar suni bez

pavadas, izriet no Dzīvnieku aizsardzības likuma

18.5 panta. Ņemot vērā Viedās administrācijas un

reģionālās attīstības ministrijas 2025. gada 22. septembra

vēstuli Nr. 1-13/4555 par grozījumu veikšanu saistošajos

noteikumos, pašvaldība veic saistošo noteikumu grozījumus,

lai precizētu to izdošanas tiesisko pamatojumu, svītrojot

atsauci uz Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija

noteikumiem Nr. 411 "Mājas (istabas) dzīvnieku un

aizsardzības noteikumi" 40.2. apakšpunktu.

Tāpat tiek precizēts saistošo noteikumu izdošanas

tiesiskais pamatojums, papildinot to ar atsauci uz

Pašvaldību likuma 45. panta otrās daļas 5. punktu, kas ļauj

domei paredzēt administratīvos sodus par saistošo noteikumu

pārkāpšanu, ja likumos nav noteikts citādi par mājas

(istabas) dzīvnieku labturību.

Ņemot vērā Dzīvnieku aizsardzības likuma 18.5

pantā ietverto deleģējumu pašvaldībām izdot saistošos

noteikumus un, lai nodrošinātu saistošo noteikumu

ievērošanu vienlīdzīgi starp visiem suņu īpašniekiem vai

turētājiem, ir noteikta administratīvā atbildība par suņa

atrašanos pašvaldības teritorijas publiskajās vietās, kurās

tas nav atļauts, un par suņa vešanu bez pavadas ārpus suņa

īpašnieka teritorijas.

Administratīvās atbildības mērķis ir nodrošināt

sabiedrības kopējo interešu aizsardzību, atturot personas

no pārkāpumu izdarīšanas. Ikvienam iedzīvotājam ir tiesības

dzīvot drošā un sakoptā vidē. Administratīvā atbildība ir

preventīvs līdzeklis, kas sabiedrībā veicina izpratni par

to, ka pienākumu ievērošana ietver visas sabiedrības

interešu īstenošanu.

Par saistošo noteikumu pārkāpšanu ir paredzēti divi

pamatsodu veidi - brīdinājums un naudas sods.

Brīdinājums ir vieglākais administratīvais sods un to

piemēro, ja konstatē, ka soda mērķi var sasniegt ar mazāk

ierobežojošiem līdzekļiem. Tā ir oficiāla reakcija uz

izdarīto likumpārkāpumu: personas likumpārkāpums ir

pamanīts un personas rīcība konkrētajā gadījumā tiek

nosodīta.

Naudas soda mērķis ir atturēt personu no atkārtota

pārkāpuma izdarīšanas, kā arī veicināt citas personas

neizdarīt pārkāpumu. Tam ir jābūt efektīvam un samērīgam ar

pārkāpuma rezultātā gūto labumu, kas varēja rasties,

pārkāpjot saistošo noteikumu prasības.

Saistošajos noteikumos paredzētie soda veidi un mēri

efektīvi nodrošina prevenciju, lai atturētu no prasību

neievērošanas.

Piemērojamais soda veids un mērs tiks diferencēts

atkarībā no nodarītā kaitējuma smaguma un citiem būtiskiem

apstākļiem, kā izdarītā pārkāpuma rakstura, pie atbildības

saucamās personas personības, mantiskā stāvokļa, ko katrā

konkrētā situācijā izvērtēs pašvaldības policija.

Alternatīvs risinājums pastāv atteikties un nenoteikt

administratīvo atbildību par saistošajos noteikumos

paredzēto pārkāpumu izdarīšanu. Taču šādā gadījumā zustu

kontroles mehānisms pār saistošo noteikumu ievērošanu, līdz

ar ko noteikumu ievērošana kļūtu par brīvprātīgu pienākumu

ar deklaratīvu raksturu, radot nevienlīdzīgu situāciju

starp tiem suņu īpašniekiem vai turētājiem, kas godprātīgi

ievēro noteikumus un tiem, kuri šīs prasības neievēro.

Pašvaldība secina, ka administratīvā atbildība ir

nepieciešama kā preventīvs līdzeklis, lai nodrošinātu gan

suņu veselības un dzīvības aizsardzību, gan apkārtējās

sabiedrības drošību.