15. pants

Papildināt likumu ar VIII A nodaļu šādā

redakcijā:

"VIII A nodaļa

Farmaceita darbība veselības aprūpē un sadarbība ar ārstniecības

personu

53.3 pants. Farmaceitam un klīniskajam

farmaceitam, kas strādā aptiekā vai ārstniecības iestādes slēgta

tipa aptiekā, vai ārstniecības iestādē, kurā nav slēgta tipa

aptiekas, ir šādi uzdevumi:

1) sniedzot farmaceitisko aprūpi, nodrošināt atbildīgu, drošu

un racionālu zāļu, medicīnisko ierīču, in vitro

diagnostikas medicīnisko ierīču un uztura bagātinātāju lietošanu

un līdzestību ārstniecībā;

2) sadarbībā ar ārstniecības personām veidot multidisciplināru

komandu, piedaloties pacienta farmakoterapeitiskā plāna izstrādē,

tā īstenošanā un pārraudzībā, lai pacients sasniegtu noteiktus

terapeitiskos rezultātus, samazinātu iespējamo ar zāļu lietošanu

saistīto kaitējumu un uzlabotu veselību, kā arī dzīves

kvalitāti;

3) piedalīties zāļu lietošanas blakusparādību uzraudzībā;

4) veicināt un nodrošināt profilaktiskus veselības

aizsardzības pasākumus.

53.4 pants. Klīniskajam farmaceitam

papildus šā likuma 53.3 pantā noteiktajam ir šādi

uzdevumi:

1) sadarbībā ar ārstniecības personām piedalīties pacienta

farmakoterapijas noteikšanā, ņemot vērā diagnozi, simptomus un

izmeklējumu rezultātus, kā arī drošības, efektivitātes un

ekonomiskuma principus attiecībā uz indikācijām, zāļu devām,

lietošanas biežumu un ilgumu;

2) veikt tiešu zāļu lietošanas un blakusparādību uzraudzību,

regulāri sekojot izmeklējumu rezultātiem, aptaujājot pacientu un

dokumentējot uzraudzības datus, un, ja nepieciešams, ierosināt

farmakoterapijas korekcijas;

3) sniegt ārstniecības personām konsultācijas

farmakokinētikas, farmakodinamikas un citos ar zāļu nozīmēšanu

saistītajos jautājumos;

4) piedalīties klīnisko pētījumu organizēšanā un norises

uzraudzībā, ja ārstniecības iestādē tādi tiek veikti;

5) piedalīties dažādu ārstniecības līdzekļu izmantošanas

sistēmiskā analīzē."

16. 69.1 pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu un 1. punktu šādā

redakcijā:

"(1) Pacientam, kurš stacionēts psihiatriskajā

ārstniecības iestādē bez viņa piekrišanas, pacientam, kurš

nogādāts stacionārajā ārstniecības iestādē psihiatriskās

ekspertīzes veikšanai līdz tiesas lēmumam, un pacientam, kuram

ārstniecība psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā

medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis kriminālprocesā, ir:

1) Pacientu tiesību likumā noteiktās pacienta tiesības un

pienākumi;";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ierobežojošus līdzekļus piespiedu kārtā

pacientam drīkst piemērot tikai gadījumā, kad pacients stacionēts

psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez viņa piekrišanas,

nogādāts stacionārajā ārstniecības iestādē psihiatriskās

ekspertīzes veikšanai līdz tiesas lēmumam vai pacientam

ārstniecība psihiatriskajā ārstniecības iestādē noteikta kā

medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis. Ierobežojošus

līdzekļus, ievērojot šajā pantā minētos nosacījumus, ir tiesības

piemērot arī tad, ja psihiatriskā palīdzība pacientam tiek

sniegta bez viņa piekrišanas, pirms tiek pieņemts šā likuma

68. panta vienpadsmitajā daļā minētais tiesneša

lēmums.";

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Ministru kabinets nosaka vienotus iekšējās

kārtības standartus tām psihiatriskajām ārstniecības iestādēm vai

to struktūrvienībām, kurās ievietoti šā panta pirmajā daļā

minētie pacienti, tajā skaitā pacientu un viņam adresēto sūtījumu

(pienesumu) pārmeklēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā veicama

pacientu ierobežošana, arī izmantojot ierobežojošus

līdzekļus."