22. pants

Augstskolas dibinātais valsts bezpeļņas zinātniskais vai mācību

uzņēmums un zinātniskā vai izglītības iestāde

(1) Augstskolas var dibināt

valsts bezpeļņas zinātniskos vai mācību uzņēmumus (institūtus,

centrus, klīnikas, izmēģinājumu stacijas, observatorijas un citus

uzņēmumus), kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes, ja tās

piedalās augstskolas studiju programmu īstenošanā un uz to bāzes

darbojas kādas no augstskolas struktūrvienībām - katedras,

profesoru grupas, zinātniskās un mācību laboratorijas u.c.

Augstskolas struktūrvienību un valsts bezpeļņas zinātnisko vai

mācību uzņēmumu, kā arī zinātnisko vai izglītības iestāžu

sadarbību reglamentē savstarpēji noslēgts līgums.

(2) Lēmumu par valsts

bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai

izglītības iestādes dibināšanu pieņem augstskolas senāts. Lēmums

par valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī

zinātniskās vai izglītības iestādes dibināšanu tiek pieņemts pēc

saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru, attiecīgās

nozares ministru un Latvijas Zinātnes padomi. Vienlaikus tiek

pieņemts lēmums par to, kādās studiju programmās un ar kādām

sturktūrvienībām notiks akadēmiskā sadarbība.

(3) Valsts bezpeļņas

zinātniskais vai mācību uzņēmums, kā arī zinātniskā vai

izglītības iestāde pētniecības darbu veic saskaņā ar likumu

"Par zinātnisko darbību".

(4) Valsts bezpeļņas

zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības

iestādes vadītāju apstiprina augstskolas senāts. Vadītājam

uzņēmuma vai iestādes budžeta ietvaros ir kredīta rīkotāja

tiesības."

17. Izteikt 25.panta tekstu šādā

redakcijā:

"(1) Augstskolas var

izveidot koledžas, kurām ir patstāvīgas juridiskās personas

tiesības. Augstskolas koledža darbojas uz nolikuma pamata.

Augstskolas koledžas nolikumu pieņem augstskolas senāts un

apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija. Augstskolas

koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Profesionālās

izglītības likumu.

(2) Augstskolu koledžu

pamatuzdevums ir īstenot pirmā līmeņa profesionālās augstākās

izglītības programmas, kas ir daļa no augstskolā apgūstamās otrā

līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, un dot

iespēju apgūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Pirmā

līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma tiek īstenota

pēc vidējās izglītības ieguves. Tās īstenošanas laiks ir divi

līdz trīs gadi.

(3) Pirmā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības programmas izstrādā un

apstiprina saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības

likumu. Augstskolu koledžas īstenoto pirmā līmeņa profesionālās

augstākās izglītības programmu akreditē kā studiju programmu,

ievērojot šā likuma un Profesionālās izglītības likuma

noteikumus. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības

programmu akreditācijas noteikumus un kārtību nosaka Ministru

kabinets.

(4) Studējošajiem pēc

akreditētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības

programmas apguves izsniedz valsts atzītu diplomu par pirmā

līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kurš vienlaikus apliecina

arī noteikta profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvi

atbilstoši Profesionālās izglītības likumam. Šāda diploma formu,

tā izsniegšanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru

kabinets."

18. 28.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu

šādā redakcijā:

"Profesora amatā var ievēlēt

personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba

pieredze asociētā profesora vai profesora amatā.";

izslēgt otrās daļas otro

teikumu;

aizstāt trešajā daļā un ceturtās

daļas 2. un 3.punktā vārdus "štata vietas nosaukumam"

ar vārdiem "amata nosaukumam".

19. Izteikt 29. un 30.pantu šādā

redakcijā:

"29.pants. Profesoru amati

valsts un pašvaldību augstskolās

(1) Profesoru amatu skaitu un

sarakstu attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozarē valsts un

pašvaldību augstskolās nosaka izglītības un zinātnes ministrs,

ņemot vērā Augstākās izglītības padomes un augstskolu

priekšlikumus, studējošo skaitu un finansējumu.

(2) Ja valsts vai pašvaldības

augstskolā ir brīvs profesora amats, augstskolas senāts pēc

saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru pieņem lēmumu par

attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozares saglabāšanu vai

mainīšanu un atklāta konkursa izsludināšanu uz brīvo profesora

amatu šajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē.