52. pants

Studiju maksa un stipendijas

(1) Valsts nosaka studiju

vietu skaitu augstskolās, kas tiek finansētas no valsts budžeta

līdzekļiem. Kārtību, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts

budžeta līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets. Uzņemšana valsts

finansētajās studiju vietās notiek konkursa kārtībā.

(2) Studiju maksu studiju

vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz

studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to

attiecīgu vienošanos ar augstskolu. Finansu līdzekļi no studiju

maksas ieskaitāmi valsts vai pašvaldības augstskolas speciālā

budžeta kontā un izmantojami tikai:

1) augstskolas attīstībai;

2) mācību līdzekļu un zinātniskās

aparatūras iegādei;

3) aprīkojuma iegādei;

4) akadēmiskā un vispārējā

augstskolas personāla un studējošo materiālajai stimulēšanai.

(3) Šā panta pirmajā daļā

minētajiem studējošajiem tiek piešķirtas stipendijas Ministru

kabineta noteiktajā kārtībā."

36. Izteikt 54.panta otro daļu

šādā redakcijā:

"(2) Studējošo

pašpārvaldes pārstāvjiem augstskolas senātā, fakultātes domē un

satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar

studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata

saskaņošanas komisija, kuru izveido attiecīgā vadības institūcija

pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina

attiecīgā vadības institūcija ar klātesošo divu trešdaļu balsu

vairākumu."

37. Izteikt 55.panta tekstu šādā

redakcijā:

"(1) Studiju programma ietver

visas viena akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas

iegūšanai nepieciešamās prasības. Studiju programmu reglamentē

speciāls dokuments - studiju satura un realizācijas apraksts,

kas:

1) nosaka prasības attiecībā uz

iepriekšējo izglītību;

2) atbilstoši izglītības pakāpei

un veidam nosaka konkrētās programmas īstenošanas mērķi, uzdevumu

un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu, programmu

obligātās, obligātās izvēles un izvēles daļas apjomus, to apguves

laika sadalījumu, iegūstamās izglītības vērtēšanas kritērijus,

pārbaudes formas un kārtību;

3) ietver programmas īstenošanā

iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījumu, tā kvalifikāciju un

paredzētos pienākumus. Akadēmisko studiju programmu obligātās un

obligātās izvēles daļas īstenošanā pamatdarbā piedalās ne mazāk

kā pieci profesori un asociētie profesori, izņemot šā panta

otrajā daļā paredzētos gadījumus;

4) ietver programmas īstenošanā

iesaistīto struktūrvienību (katedru, profesoru grupu,

laboratoriju, institūtu u.c.) uzskaitījumu, norādot to uzdevumus

konkrētās programmas īstenošanā;

5) ietver nepieciešamā

palīgpersonāla raksturojumu, norādot tā uzdevumus;

6) ietver programmas īstenošanai

nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu;

7) novērtē programmas

izmaksas.

(2) Akadēmiskās studiju

programmas (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas)

paredzamas ne mazāk kā 250 pilna laika studējošajiem. Akadēmiskās

studiju programmas (bakalaura, maģistra un doktora studiju

programmas), kuras paredzētas mazāk nekā 250 pilna laika

studējošajiem, var tikt īstenotas un šo programmu obligātās un

obligātās izvēles daļas īstenošanā var piedalīties mazāk nekā

pieci profesori un asociētie profesori, ja saņemts attiecīgs

Augstākās izglītības padomes atzinums.

(3) Studiju programmu var

izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atbilstoši attiecīgās

augstskolas senāta noteiktajai kārtībai.

(4) Studiju programmas apstiprina

augstskolas senāts. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga

programmu ekspertīze.

(5) Ar senāta lēmumu par jaunas

studiju programmas ieviešanu tiek apstiprināts atbildīgais par

attiecīgās programmas īstenošanu, kā arī noteikts šīs programmas

finansu un tehniskais nodrošinājums.

(6) Ikvienas studiju

programmas īstenošanai jāsaņem licence Izglītības un zinātnes

ministrijā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā. Viena mēneša

laikā pēc licences saņemšanas studiju programma ierakstāma

Izglītības programmu reģistrā.

(7) Studiju programmas

akreditējamas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā divu gadu

laikā no to īstenošanas uzsākšanas dienas un ne retāk kā reizi

sešos gados. Viena mēneša laikā pēc akreditācijas Izglītības

programmu reģistrā izdarāma atzīme par programmas

akreditāciju.

(8) Studiju programmas slēgšanas

gadījumā augstskola finansiāli nodrošina studējošajiem iespēju

turpināt izglītības ieguvi citā attiecīgās augstskolas vai citas

augstskolas studiju programmā."

38. 56.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā

redakcijā:

"(1) Studijas augstskolā

notiek saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā izstrādātām,

apstiprinātām un licencētām studiju programmām. Studiju

programmas tiek īstenotas pilna laika un nepilna laika

studijās.";

papildināt pantu ar trešo daļu

šādā redakcijā:

"(3) Valodu lietojumu

augstākās izglītības ieguvē nosaka Izglītības likums."

39. Izteikt 57.pantu šādā

redakcijā:

"57.pants. Studiju

ilgums

(1) Augstskolās tiek

īstenotas akadēmiskās studiju programmas bakalaura vai maģistra

grāda iegūšanai. Bakalaura un maģistra studiju programmas tiek

veidotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu.

Bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs

līdz četri gadi, maģistra programmas pilna laika studiju ilgums

ir viens vai divi gadi ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un

maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem.

(2) Piektā līmeņa profesionālās

kvalifikācijas ieguvei kopējais pilna laika studiju ilgums nav

īsāks par četriem gadiem, izņemot tās profesionālās studiju

programmas, kuras tiek īstenotas pēc augstskolas koledžas

programmas apguves. Profesionālās augstākās izglītības bakalaura

grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz

četri gadi. Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu

piešķir, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz pieci gadi.

(3) Personas, kas ieguvušas

bakalaura grādu, ir tiesīgas turpināt studijas maģistra grāda

iegūšanai.

(4) Personas, kas ieguvušas

maģistra grādu, ir tiesīgas turpināt studijas doktorantūrā

doktora grāda iegūšanai. Studiju programmas ilgums doktorantūrā

ir trīs līdz četri gadi.

(5) Studiju programmas saturs

un satura apjoms, kā arī sasniegumu vērtēšana pilna laika un

nepilna laika studijās ir vienāda."

40. 58.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu

"akreditētām" ar vārdu "akadēmiskajām";

izteikt otro daļu šādā

redakcijā:

"(2) Augstākās profesionālās

izglītības studijas beidzas ar valsts pārbaudījumu, kura

sastāvdaļa var būt diplomdarba (diplomprojekta) un bakalaura

(maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana vai arī diplomdarba

(diplomprojekta) vai bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un

aizstāvēšana."

41. 59.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā

redakcijā:

"2) ceturtā un piektā līmeņa

profesionālo kvalifikāciju un šādus profesionālos grādus:

a) bakalaurs,

b) maģistrs.";

aizstāt otrajā daļā vārdus

"Augstākās profesionālās izglītības kvalifikāciju" ar

vārdiem "Profesionālo kvalifikāciju".

42. Izteikt 63.pantu šādā

redakcijā:

"63.pants. Doktora grāda

piešķiršana

(1) Doktora grādu pēc akreditētas

doktorantūras programmas apguves un promocijas darba

aizstāvēšanas piešķir augstskolu vai valsts zinātnisko centru

promocijas padome.

(2) Doktora grāda piešķiršanas

kārtību, kā arī visus pārējos ar zinātnisko darbību saistītos

jautājumus, kurus nereglamentē šis likums, regulē likums

"Par zinātnisko darbību"."

43. Izslēgt 65.panta pirmo

daļu.

44. Izteikt 66.panta pirmo daļu

šādā redakcijā:

"(1) Augstākās

izglītības padomi 12 locekļu sastāvā pēc izglītības un zinātnes

ministra ierosinājuma apstiprina Saeima. Augstākās izglītības

padomes sastāvā ir pa vienam deleģētam pārstāvim no Latvijas

Zinātņu akadēmijas, Mākslas augstskolu asociācijas, Latvijas

Izglītības vadītāju asociācijas, Tirdzniecības un rūpniecības

kameras, Koledžu direktoru padomes, Rektoru padomes, Latvijas

Augstskolu profesoru asociācijas, Darba devēju konfederācijas,

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības,

Izglītības un zinātnes ministrijas akceptētās studējošo

pašpārvaldes pārstāvis, kā arī pašvaldību un citu juridisko un

fizisko personu dibināto augstskolu deleģēts pārstāvis.

Izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar ieņemamo amatu ( ex

officio ) kā Augstākās izglītības padomes loceklis pārstāv

padomi valdības sēdēs. Latvijas Juristu biedrības, Latvijas Ārstu

biedrības un citu profesionālo organizāciju pārstāvji Augstākās

izglītības padomes darbā var piedalīties ar padomdevēja tiesībām

to jautājumu izskatīšanā, kuri skar šo organizāciju kompetencē

esošos jautājumus."

45. Papildināt 68.pantu ar otro un

trešo teikumu šādā redakcijā:

"Studējošo pārstāvja pilnvaru

laiks ir divi gadi. Ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Augstākās

izglītības padomes locekļu pilnvaru beigām izglītības un zinātnes

ministrs iesniedz Saeimai apstiprināšanai Augstākās izglītības

padomes locekļu kandidatūras."

46. Izslēgt 69.panta otrajā daļā

vārdus "valsts institūcijām un".

47. 70.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdus "gan

juridisko personu" ar vārdiem "gan pašvaldību un citu

juridisko un fizisko personu";

izteikt 8.punktu šādā

redakcijā:

"8) sniedz izglītības un

zinātnes ministram un Ministru kabinetam atzinumu par sagatavoto

valsts budžeta projektu augstskolu finansēšanai;";

izslēgt 10.punktu.

48. Izteikt 75.pantu šādā

redakcijā:

"75.pants. Pārskats par

augstskolas darbību

(1) Augstskolu, valsts un

pašvaldību institūciju un sabiedrības sadarbības veicināšanai

augstskola ik gadu sagatavo pārskatu par savu darbību pārskata

gadā (gadagrāmatu), kas kā atsevišķs izdevums publicējams un

glabājams augstskolas bibliotēkā.

(2) Augstskola Ministru

kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā iesniedz Izglītības un

zinātnes ministrijai informāciju par savu darbību, ietverot tajā

datus par:

1) augstskolas struktūru;

2) studējošo un pārējā augstskolas

personāla skaitu un sastāvu;

3) studiju iespējām un uzņemto

studentu skaitu un sastāvu;

4) mācību kursu un studiju

programmu piedāvājumu;

5) valsts budžeta līdzekļu

sadalījumu un izlietojumu;

6) saimniecisko darbību,

ārpusbudžeta ienākumiem un to izlietojumu;

7) starptautiskajiem

sakariem."

49. 77.pantā:

papildināt pirmo daļu ar jaunu

otro teikumu šādā redakcijā:

"Augstskolas dibinātājs

nodrošina augstskolas nepārtrauktai darbībai, arī dibinātāja

noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finansu līdzekļus un

to izlietošanas kontroli.";

uzskatīt pirmās daļas līdzšinējo

otro, trešo, ceturto, piekto un sesto teikumu attiecīgi par

trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto teikumu.

50. 78.panta ceturtajā daļā:

aizstāt vārdus "juridisko

personu" ar vārdiem "pašvaldību un citu juridisko un

fizisko personu";

izslēgt otrajā teikumā vārdus

"arī ar juridisko personu dibinātajām augstskolām".

51. Izteikt 79.pantu šādā

redakcijā:

"79.pants. Studējošo un

studiju kreditēšana

(1) Akreditētās studiju

programmās studējošajiem ir tiesības pretendēt uz:

1) studiju kredītu - aizdevumu no

valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu

studējošajiem, lai segtu maksu par studijām;

2) studējošo kredītu - aizdevumu

no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts

galvojumu studējošo sociālo vajadzību nodrošināšanai.

(2) Kārtību, kādā tiek

piešķirts un atmaksāts studiju kredīts un studējošo kredīts no

valsts budžeta līdzekļiem, kā arī studiju un studējošo kredīti no

kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu, nosaka Ministru

kabinets."

52. Papildināt 80.pantu ar otro

daļu šādā redakcijā:

"(2) Augstskolas

finansiālo un saimniecisko darbību, arī augstskolas revīzijas

komisijas ziņojumus, ne retāk kā reizi divos gados pārbauda

neatkarīgs revidents. Valsts augstskolas vai augstskolas, kuras

saņem valsts budžeta līdzekļus, neatkarīga revidenta sagatavoto

rakstveida atzinumu par augstskolas finansiālo un saimniecisko

darbību iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai vai

ministrijai, kuras pārziņā ir attiecīgā augstskola. Ar pārbaudi

saistītie izdevumi valsts augstskolās tiek segti no valsts

budžeta līdzekļiem."

53. Izteikt 85. un 86.pantu šādā

redakcijā:

"85.pants. Ārvalstīs

iegūto akadēmisko grādu un izglītības dokumentu akadēmiskā

atzīšana Latvijā

(1) Ārvalstīs iegūto

akadēmisko grādu un izglītības dokumentu, kā arī vidējo izglītību

apliecinošu dokumentu ekspertīzi veic Akadēmiskais informācijas

centrs.

(2) Iesniegto dokumentu

ekspertīzes rezultātā tiek noteikts:

1) vai ārvalstīs iegūtais

izglītības dokuments atbilst kādam Latvijā piešķirtajam augstākās

izglītības dokumentam (turpmāk šajā pantā - diploms);

2) kādam Latvijā piešķirtam

akadēmiskajam grādam vai diplomam to var pielīdzināt;

3) kādi papildu nosacījumi

jāizpilda, lai ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu varētu

pielīdzināt kādam no Latvijā piešķirtajiem akadēmiskajiem grādiem

vai diplomiem, ja ārvalstīs iegūtais akadēmiskais grāds vai

izglītības dokuments neapmierina neviena Latvijā piešķirta

akadēmiskā grāda vai diploma prasības.

(3) Izglītības dokumenta

ekspertīzes rezultātā tā īpašniekam tiek izsniegta izziņa par to,

kādam Latvijā piešķirtam akadēmiskajam grādam vai diplomam

atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments.

(4) Izdevumus, kas saistīti ar

ārvalstīs iegūtā akadēmiskā grāda vai izglītības dokumenta

ekspertīzi, sedz izglītības dokumenta īpašnieks.

(5) Ja izglītība tiek

turpināta Latvijā, attiecīgā augstskola uz Akadēmiskās

informācijas centra izziņas pamata pieņem lēmumu par ārvalstīs

iegūtā akadēmiskā grāda vai izglītības dokumenta atzīšanu studiju

turpināšanai.