2. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Papildināt 48.pantu ar devīto, desmito, vienpadsmito,
divpadsmito, trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito daļu šādā
redakcijā:
"(9) Ja fonogrammas producents nepiedāvā nopirkt
fonogrammas kopijas pietiekamā daudzumā vai nenodrošina
fonogrammas pieejamību sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā
tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un
individuāli izraudzītā laikā, izpildītājam, paziņojot par to 12
mēnešus iepriekš, ir tiesības izbeigt līgumu, ar kuru tas ir
nodevis fonogrammas producentam tiesības uz sava izpildījuma
fiksāciju, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:
1) ir pagājuši 50 gadi pēc fonogrammas likumīgas publicēšanas
vai likumīgas publiskošanas, ja fonogramma nav publicēta;
2) fonogrammas producents 12 mēnešu laikā pēc tam, kad
izpildītājs tam ir paziņojis par nodomu izbeigt līgumu, nepiedāvā
nopirkt fonogrammas kopijas pietiekamā daudzumā un nenodrošina
fonogrammas pieejamību sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā
tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un
individuāli izraudzītā laikā.
(10) Ja izpildītājs šā panta devītajā daļā noteiktajā
kārtībā izbeidz līgumu, ar kuru tas ir nodevis fonogrammas
producentam tiesības uz sava izpildījuma fiksāciju, fonogrammas
producenta tiesības uz fonogrammu izbeidzas. Izpildītāja un
fonogrammas producenta vienošanās par to, ka izpildītājs atsakās
no tiesībām izbeigt līgumu, ar kuru izpildītājs ir nodevis
fonogrammas producentam tiesības uz sava izpildījuma fiksāciju,
nav spēkā.
(11) Ja fonogrammā fiksēti vairāku izpildītāju
izpildījumi, šā panta devītajā daļā noteiktās tiesības izbeigt
līgumu ar fonogrammas producentu izpildītāji var īstenot tikai
kopīgi, tai skaitā ar kopīga pārstāvja starpniecību. Neviens
izpildītājs nevar bez pietiekama pamatojuma atteikt pārējiem
izpildītājiem, kuru izpildījumi fiksēti fonogrammā, izlietot šā
panta devītajā daļā noteiktās tiesības izbeigt līgumu.
(12) Ja izpildītājs ir nodevis fonogrammas producentam
tiesības uz sava izpildījuma fiksāciju par vienreizēju atlīdzību,
izpildītājam ir tiesības no fonogrammas producenta saņemt
ikgadēju papildu atlīdzību 20 procentu apmērā no ieņēmumiem,
kurus fonogrammas producents guvis gadā pirms minētās papildu
atlīdzības izmaksāšanas, reproducējot, izplatot un nodrošinot
attiecīgās fonogrammas pieejamību sabiedrībai pa vadiem vai
citādā veidā tādējādi, ka tai var piekļūt individuāli izraudzītā
vietā un individuāli izraudzītā laikā. Ja fonogrammā fiksēti
vairāku izpildītāju izpildījumi, kopējais izpildītājiem
izmaksājamās ikgadējās papildu atlīdzības apjoms atbilst 20
procentiem no šajā daļā minētajiem fonogrammas producenta
ieņēmumiem. Aprēķinot ikgadējās papildu atlīdzības lielumu, ņem
vērā fonogrammas producenta ieņēmumus pirms jebkāda veida
atskaitījumu veikšanas.
(13) Izpildītājam ir tiesības saņemt šā panta
divpadsmitajā daļā norādīto ikgadējo papildu atlīdzību par katru
kalendāra gadu, sākot no nākamā gada pēc piecdesmitā gada, kad
fonogramma ir likumīgi publicēta vai, ja tā nav publicēta,
likumīgi publiskota. Vienošanās, ar kuru izpildītājs atsakās no
tiesībām saņemt ikgadējo papildu atlīdzību, nav spēkā. Tiesības
saņemt ikgadējo papildu atlīdzību administrē viena mantisko
tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.
(14) Fonogrammas producentam pēc pieprasījuma ir
pienākums sniegt izpildītājam vai tā pilnvarotajai mantisko
tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai visu informāciju,
kas nepieciešama šā panta divpadsmitajā daļā minētās papildu
atlīdzības izmaksas nodrošināšanai, tai skaitā sniegt informāciju
par fonogrammas producenta gūtajiem ieņēmumiem no attiecīgās
fonogrammas izmantošanas.
(15) Ja izpildītājs ir nodevis fonogrammas producentam
tiesības uz sava izpildījuma fiksāciju par regulāru atlīdzību,
fonogrammas producents nedrīkst no izpildītājam paredzētajiem
maksājumiem atskaitīt avansa maksājumus vai jebkādus citus līgumā
ar izpildītāju noteiktus atskaitījumus pēc šādu termiņu
beigām:
1) 50 gadi pēc tam, kad likumīgi publicēta fonogramma, kurā
fiksēts izpildītāja izpildījums;
2) 50 gadi pēc fonogrammas likumīgas publiskošanas, ja
fonogramma nav publicēta."
3. 55.pantā:
izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
"(1) Izpildītāju tiesības ir spēkā 50 gadus pēc
pirmā izpildījuma. Ja šajā laikā izpildījuma fiksācija fonogrammā
ir likumīgi publicēta vai publiskota, aizsardzības termiņš ir
spēkā 70 gadus pēc fonogrammas publicēšanas vai publiskošanas
dienas atkarībā no tā, kura darbība bijusi pirmā. Ja šajā laikā
izpildījums netiek fiksēts fonogrammā, bet tiek fiksēts citā
veidā, tad aizsardzības termiņš ir spēkā 50 gadus pēc attiecīgās
fiksācijas likumīgas publicēšanas vai publiskošanas dienas
atkarībā no tā, kura darbība bijusi pirmā. Izpildītāju
personiskās tiesības saglabājas tik ilgi, kamēr ir spēkā
mantiskās tiesības.
(2) Filmas producenta tiesības ir spēkā 50 gadus pēc
tam, kad izdarīta fiksācija. Ja šajā laikā filma ir likumīgi
publicēta vai publiskota, aizsardzības termiņš ir spēkā
50 gadus pēc publicēšanas vai publiskošanas dienas atkarībā
no tā, kura darbība bijusi pirmā.";
papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(21) Fonogrammas producenta tiesības ir
spēkā 50 gadus pēc tam, kad izdarīta fiksācija. Ja šajā laikā
fonogramma ir likumīgi publicēta vai, ja tā nav publicēta,
likumīgi publiskota, aizsardzības termiņš ir spēkā 70 gadus pēc
publicēšanas vai publiskošanas dienas.";
izteikt 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31) Šā panta pirmajā, otrajā,
2.1 un trešajā daļā noteiktie aizsardzības termiņi ir
spēkā arī tādā gadījumā, ja tiesību subjekts nav Eiropas
Savienības pilsonis, bet vismaz viena Eiropas Savienības
dalībvalsts tam nodrošina aizsardzību. Šāds aizsardzības termiņš
izbeidzas dienā, kad beidzas aizsardzība, ko piešķīrusi valsts,
kuras pilsonis ir tiesību subjekts, bet nevar būt ilgāks par šā
panta pirmajā, otrajā, 2.1 un trešajā daļā noteikto
termiņu, ja vien Latvijai saistoši starptautiskie līgumi nenosaka
citādi."