30. pants

Papildināt likumu ar VIII1 nodaļu šādā

redakcijā:

"VIII1

nodaļa

Darba vai blakustiesību objekta izmantošana, ko veic tiešsaistes

satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējs

56.1 pants. Tiešsaistes

satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējs

(1) Tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējs ir

informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, kura galvenais

mērķis vai viens no galvenajiem mērķiem ir glabāt un nodrošināt

publisku piekļuvi lielam daudzumam darbu vai blakustiesību

objektu, kurus ir augšupielādējuši pakalpojumu lietotāji un kurus

tas organizē un to izmantošanu veicina, lai gūtu peļņu.

(2) Par tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēju

šā likuma izpratnē netiek uzskatītas bezpeļņas tiešsaistes

enciklopēdijas, bezpeļņas izglītības vai zinātnisko materiālu

repozitoriji, atvērtā pirmkoda programmatūras izstrādes un

kopīgošanas platformas, Elektronisko sakaru likumā definētie

elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, tiešsaistes

tirdzniecības vietas, starpuzņēmumu mākoņpakalpojumu sniedzēji un

tādu mākoņpakalpojumu sniedzēji, kas ļauj lietotājiem

augšupielādēt saturu savām vajadzībām, kā arī citi informācijas

sabiedrības pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem nav attiecināms šā

panta pirmajā daļā norādītais mērķis un prasības.

56.2 pants. Tiešsaistes

satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēja atbildība

(1) Tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējs,

nodrošinot publisku piekļuvi darbam vai blakustiesību objektam,

kuru augšupielādējis pakalpojumu lietotājs, veic darba vai

blakustiesību objekta publiskošanu vai padara to pieejamu

sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka tam var

piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā

laikā. Tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējam

nepieciešams saņemt autortiesību vai blakustiesību subjekta

atļauju iepriekš norādītajai darba vai blakustiesību objekta

izmantošanai. Blakustiesību subjekts šīs nodaļas izpratnē ir

izpildītājs, fonogrammas producents, filmas producents un

raidorganizācija.

(2) Ja tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējs ir

saņēmis atļauju publiskot darbu vai blakustiesību objektu vai

padarīt to pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā

tādējādi, ka tam var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un

individuāli izraudzītā laikā, šāda atļauja aptver arī tiešsaistes

satura kopīgošanas pakalpojumu lietotāju darbības nekomerciālos

nolūkos vai tādas lietotāju darbības, kas nerada būtiskus

ieņēmumus.

(3) Ja tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējs

nav saņēmis atļauju šā panta pirmajā daļā minētajai darba vai

blakustiesību objekta izmantošanai, tas ir atbildīgs par

autortiesību vai blakustiesību pārkāpumu, izņemot gadījumu, kad

tas pierāda, ka ir:

1) pielicis vislielākās pūles, lai saņemtu atļauju;

2) pielicis vislielākās pūles, lai nodrošinātu, ka sabiedrībai

nav pieejami tādi darbi vai blakustiesību objekti, par kuriem

autortiesību vai blakustiesību subjekti ir snieguši tam

atbilstošo un nepieciešamo informāciju;

3) pielicis vislielākās pūles un nekavējoties rīkojies, lai

savā tīmekļvietnē atspējotu piekļuvi paziņojumā minētajam darbam

vai blakustiesību objektam vai izņemtu šo darbu vai blakustiesību

objektu no savas tīmekļvietnes, nepieļaujot tā atkārtotu

augšupielādi, ja ir saņēmis autortiesību vai blakustiesību

subjekta pamatotu paziņojumu.

(4) Nosakot, vai tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu

sniedzējs ir izpildījis šā panta trešajā daļā noteiktos

pienākumus, piemēro samērīguma principu, tostarp atbilstoši arī

pakalpojuma veidam, auditorijai un lielumam, pakalpojumu

lietotāju augšupielādētā darba vai blakustiesību objekta veidam,

kā arī piemērotu un iedarbīgu līdzekļu pieejamībai un to izmaksām

pakalpojumu sniedzējam.

(5) Tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējs,

pildot šā panta trešās daļas 2. un 3. punktā noteiktos pienākumus

sadarbībā ar autortiesību un blakustiesību subjektiem, neliedz

piekļuvi tādiem lietotāju augšupielādētiem darbiem vai

blakustiesību objektiem, kuru izmantošana nepārkāpj autortiesības

un blakustiesības, tostarp darbiem vai blakustiesību objektiem,

uz kuru izmantošanu attiecas autora vai blakustiesību subjekta

mantisko tiesību ierobežojumi.

(6) Ja tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējs

veic darbu vai blakustiesību objektu publiskošanu vai nodrošina

to pieejamību sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā tādējādi, ka

tiem var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli

izraudzītā laikā šā panta pirmajā daļā norādītajā veidā, šim

tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējam nepiemēro

Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 10. panta piektās

daļas noteikumus.

(7) Šā panta noteikumi nerada tiešsaistes satura kopīgošanas

pakalpojumu sniedzējam vispārīgu pārraudzības pienākumu.

(8) Šā panta noteikumi neskar līgumslēgšanas brīvību un

neuzliek pienākumu autortiesību vai blakustiesību subjektam

izsniegt darba vai blakustiesību objekta izmantošanas

atļauju.

56.3 pants. Tiešsaistes

satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēja atbildības izņēmumi

(1) Ja tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējs,

kura pakalpojumi Eiropas Savienībā ir pieejami mazāk nekā trīs

gadus un kura gada apgrozījums ir mazāks par 10 miljoniem

euro, nav saņēmis atļauju šā likuma 56.2 panta

pirmajā daļā minētajai darba vai blakustiesību objekta

izmantošanai, tas ir atbildīgs par autortiesību vai blakustiesību

pārkāpumu, izņemot gadījumu, kad tas pierāda, ka:

1) ir pielicis vislielākās pūles, lai saņemtu atļauju;

2) saņemot autortiesību vai blakustiesību subjekta pamatotu

paziņojumu, ir nekavējoties rīkojies, lai savā tīmekļvietnē

atspējotu piekļuvi paziņojumā minētajam darbam vai blakustiesību

objektam vai izņemtu šo darbu vai blakustiesību objektu no savas

tīmekļvietnes.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minēto tiešsaistes satura

kopīgošanas pakalpojumu sniedzēja unikālo apmeklētāju vidējais

skaits mēnesī, aprēķinos balstoties uz iepriekšējo kalendāra

gadu, pārsniedz piecus miljonus, tam papildus šā panta pirmajā

daļā noteiktajiem pienākumiem nepieciešams pierādīt, ka tas ir

pielicis vislielākās pūles, lai nepieļautu tādu darbu vai

blakustiesību objektu atkārtotu augšupielādi, par kuriem

autortiesību vai blakustiesību subjekti ir snieguši tam

atbilstošo un nepieciešamo informāciju.

56.4 pants. Tiešsaistes

satura kopīgošanas pakalpojumu lietotāju sūdzību izskatīšana

(1) Tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējs

nosaka iedarbīgu un ātru kārtību, kādā tas, nekavējoties un

neprasot samaksu, izskata lietotāju iesniegtās sūdzības par

piekļuves atspējošanu augšupielādētiem darbiem vai blakustiesību

objektiem vai to izņemšanu.

(2) Izskatot saskaņā ar šā panta pirmo daļu iesniegtās

sūdzības, tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējs

nodrošina, ka:

1) par sūdzības iesniegšanu tiek informēts iesaistītais

autortiesību vai blakustiesību subjekts;

2) iesaistītajām pusēm ir iespēja pamatot savas sūdzības;

3) lēmumu par piekļuves atspējošanu augšupielādētam darbam vai

blakustiesību objektam vai tā izņemšanu pārbauda fiziskā

persona.

56.5 pants. Tiešsaistes

satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzēja pienākums sniegt

informāciju

(1) Tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējam pēc

autortiesību vai blakustiesību subjekta vai tā pārstāvja

pieprasījuma ir pienākums sniegt tam informāciju par:

1) šā likuma 56.2 panta trešajā daļā minētās

sadarbības īstenošanu, tostarp informāciju par īstenotajiem

pasākumiem un rīkiem, lai nodrošinātu, ka sabiedrībai nav

pieejami tādi darbi vai blakustiesību objekti, kuru izmantošanai

nav saņemta atļauja;

2) ar licences līgumu starp tiešsaistes satura kopīgošanas

pakalpojumu sniedzēju un autortiesību vai blakustiesību subjektu

aptverto darbu vai blakustiesību objektu izmantošanu, tostarp

izmantojuma intensitāti un ieņēmumiem.

(2) Tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējam ir

pienākums pakalpojumu sniegšanas noteikumos informēt lietotājus

par to iespējām izmantot darbus un blakustiesību objektus,

pamatojoties uz šajā likumā paredzētajiem autora vai

blakustiesību subjekta mantisko tiesību ierobežojumiem."