34. pants

Nesēja atlīdzība

(1) Bez autora piekrišanas, bet

maksājot autoram taisnīgu atlīdzību (nesēja atlīdzība), drīkst

personiskām vajadzībām bez tieša vai netieša komerciāla nolūka

reproducēt vienā kopijā darbus, kas iekļauti likumīgi iegūtā

filmā vai fonogrammā, kā arī vizuālos darbus. Šis noteikums

neattiecas uz datorprogrammām un datu bāzēm, kā arī uz darbu

reprogrāfisku reproducēšanu.

(2) Nesēja atlīdzību par

reproducēšanu personiskām vajadzībām maksā šādai reproducēšanai

izmantojamo iekārtu un tukšo materiālo nesēju (skaņu ierakstu

kasetes, videolentes vai videokasetes, lāzeru diski,

kompaktdiski, minidiski u.tml.) izgatavotāji un personas, kas tos

ieved Latvijā.

(3) Nesēja atlīdzība netiek

maksāta, ja šā panta otrajā daļā minētās iekārtas un tukšie

materiālie nesēji tiek ievesti izmantošanai profesionālā darbībā

raidorganizācijās vai iekārtas un tukšie materiālie nesēji tiek

ievesti vairumā darbu reproducēšanai komerciālos nolūkos, kā arī

tad, ja fiziskās personas tos ieved nekomerciālos nolūkos.

(4) Ja šā panta otrajā daļā

minētās iekārtas un tukšie materiālie nesēji neizmantoti tiek

izvesti no Latvijas, personām, kuras samaksājušas nesēja

atlīdzību, ir tiesības to saņemt atpakaļ.

(5) Šā panta otrajā daļā minēto

iekārtu un tukšo materiālo nesēju pārdevējam pēc mantisko tiesību

kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pieprasījuma ir pienākums

pierādīt, ka nesēja atlīdzība par minētajām iekārtām un tukšajiem

materiālajiem nesējiem ir samaksāta.

(6) Ja pārdevējs nevar pierādīt,

ka nesēja atlīdzība ir samaksāta, tā jāmaksā pārdevējam. Šajā

gadījumā pārdevējs ir tiesīgs vērsties ar regresa prasību pret

izgatavotāju vai personu, kura minētās iekārtas un tukšos

materiālos nesējus ieved Latvijā.

(7) Nesēja atlīdzības lielumu,

iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtību, kā arī

proporcionālo sadali starp autoriem, izpildītājiem un fonogrammu

un filmu producentiem nosaka Ministru kabinets.