7. pants

Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

"22.pants. Bērna aizgādības tiesību pārtraukšana,

atņemšana un atjaunošana

(1) Bāriņtiesa lemj par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu

vecākam, ja:

1) ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt

bērnu;

2) bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos

vecāka vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības

dēļ);

3) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina

bērna aprūpi un uzraudzību;

4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot

gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu

adoptē otrs laulātais;

5) konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas

aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu.

(2) Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu par bērna aizgādības tiesību

pārtraukšanu vecākam, rakstveidā informē viņu:

1) par pienākumu sadarboties ar savas dzīvesvietas pašvaldības

sociālo dienestu un citām institūcijām un personām, lai sekmētu

bērna atgriešanos ģimenē;

2) par pienākumu maksāt par bērnam sniegto ārpusģimenes

aprūpes pakalpojumu;

3) par tiesībām saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību,

ja vecāks atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem šīs palīdzības

saņemšanas nosacījumiem.

(3) Ja bērna aizgādības tiesību pārtraukšanas iemesli ir

zuduši, bāriņtiesa lemj par pārtraukto bērna aizgādības tiesību

atjaunošanu, ņemot vērā bērna intereses.

(4) Bāriņtiesa lemj par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības

tiesību atņemšanai vecākam, ja:

1) viņa vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības

dēļ) ir apdraudēta bērna veselība vai dzīvība;

2) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina

bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko,

garīgo vai tikumisko attīstību.

(5) Sagatavojot lietu par pārtraukto bērna aizgādības

tiesību atjaunošanu vai par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības

tiesību atņemšanai vecākam, bāriņtiesa:

1) noskaidro, vai ir zuduši iemesli, kuru dēļ vecākam tika

pārtrauktas bērna aizgādības tiesības;

2) pieprasa vecāka dzīvesvietas sociālajam dienestam atzinumu

par iespējām bērnam atgriezties vecāka aizgādībā;

3) pieprasa no audžuģimenes, aizbildņa vai ilgstošas sociālās

aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas informāciju par

bērna un vecāka saskarsmi, garīgo un materiālo atbalstu bērna

audzināšanā ārpusģimenes aprūpes laikā;

4) pieprasa citu informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu

pamatotu lēmumu."

8. 23.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu un 1.punktu šādā redakcijā:

"(1) Ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē vai citādi

atklājas, ka bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos

apstākļos, kā arī tad, ja bērna turpmākā atrašanās ģimenē var

apdraudēt viņa veselību vai dzīvību, bāriņtiesas priekšsēdētājs,

bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis

vienpersoniski pieņem lēmumu par:

1) bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem;";

papildināt pantu ar 1.2 daļu šādā redakcijā:

"(12) Ja bērns vai viņa likumiskais pārstāvis

nepiekrīt bērna, kuram radušies psihiski vai uzvedības traucējumi

alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu

apreibinošo vielu lietošanas dēļ vai kurš cietis no vardarbības,

obligātai ārstēšanai vai sociālajai rehabilitācijai vai

nepamatoti vēlas to pārtraukt, bāriņtiesas priekšsēdētājs,

bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis, ja

tas nepieciešams bērna interešu aizstāvībai, vienpersoniski

pieņem lēmumu par bērna obligāto ārstēšanu vai sociālās

rehabilitācijas saņemšanu."

9. 24.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu bērna

vecākiem;";

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus "no pienākumu

pildīšanas" ar vārdiem "vai atlaišanu no pienākumu

pildīšanas";

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) bērna obligāto ārstēšanu vai sociālās rehabilitācijas

pakalpojuma saņemšanu.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "aprūpes tiesības" ar

vārdiem "pārtrauktās aizgādības tiesības".

10. 25.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus "vai atsakās no audžuģimenes

pienākumu pildīšanas";

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā

redakcijā:

"(21) Bāriņtiesa lemj par audžuģimenes statusa

izbeigšanu, ja audžuģimene pati ir izteikusi tādu vēlēšanos vai

ir mainījušies tiesiskie apstākļi, kas bijuši par pamatu

audžuģimenes statusa piešķiršanai un ietekmē audžuģimenes spēju

turpmāk veikt audžuģimenes pienākumus.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Audžuģimenei ir tiesības Administratīvā procesa

likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt tiesā bāriņtiesas lēmumus,

kas skar audžuģimenē ievietotā bērna intereses un tiesības.

Bāriņtiesas lēmuma pārsūdzēšanas gadījumā ieinteresētā persona

var izmantot Administratīvā procesa likumā noteiktos tiesību

pagaidu aizsardzības līdzekļus."