7. pants

Papildināt likumu ar

45.1, 45.2, 45.3 un

45.4 pantu šādā redakcijā:

"45.1 pants. Vecāku

aprūpē esoša bērna nodošana citas personas aprūpē Latvijā un

aprūpes uzraudzība

(1) Vecāki var nodot bērnu

citas personas aprūpē Latvijā uz laiku, kas ilgāks par trim

mēnešiem, ja pirms nodošanas vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa

atzinusi, ka šāda nodošana atbilst bērna interesēm un persona

spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. Bāriņtiesa, ja nepieciešams,

pieprasa šīs personas dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par

attiecīgās personas spēju bērnu pienācīgi aprūpēt.

(2) Par citas personas aprūpē

nodoto bērnu vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa informē šīs personas

dzīvesvietas bāriņtiesu, kas nodrošina regulāru attiecīgās

personas aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi.

(3) Ja pēc bērna nodošanas

citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu

pienācīgi neaprūpē, bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo

dienestu nodrošina bērna atgriešanos vecāku aprūpē. Ja bērna

atgriešanās pie vecākiem nav iespējama, vecāku dzīvesvietas

bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu lemj par

bērna ārpusģimenes aprūpi.

45.2

pants. Ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nodošana citas personas

aprūpē Latvijā un aprūpes uzraudzība

(1) Aizbildnis un audžuģimene var

nodot bērnu uz laiku no viena mēneša līdz trim mēnešiem citas

personas aprūpē Latvijā, ja pirms nodošanas bāriņtiesa, kas

pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, atzinusi, ka šāda

nodošana atbilst bērna interesēm un persona spēs bērnu pienācīgi

aprūpēt. Bāriņtiesa, ja nepieciešams, pieprasa šīs personas

dzīvesvietas bāriņtiesas atzinumu par attiecīgās personas spēju

bērnu pienācīgi aprūpēt.

(2) Aizbildnis un audžuģimene

vienojas ar personu par kārtību, kādā personai sedz izdevumus,

kas saistīti ar bērna uzturu.

(3) Bērnu aprūpes iestāde var

atļaut bērnam iestādē tikties ar personu vai nodot bērnu uz laiku

šīs personas aprūpē, ja tai atbilstoši šā likuma 45.3

pantam piešķirts viesģimenes statuss un bērnu aprūpes iestāde ir

guvusi pārliecību, ka viesģimene sniegs šim bērnam nepieciešamo

atbalstu un spēs atbilstoši bērna vajadzībām viņu aprūpēt un

uzraudzīt.

(4) Bērnu aprūpes iestāde,

rakstveidā vienojoties ar viesģimeni, nosaka bērna uzturēšanās

ilgumu viesģimenē, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā

tai piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši

laikposmam, kurā bērns atrodas citas personas aprūpē.

(5) Noslēgtās vienošanās

apliecinātu kopiju bērnu aprūpes iestāde nosūta viesģimenes

dzīvesvietas bāriņtiesai. Bāriņtiesa nodrošina regulāru

viesģimenē ievietotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi.

(6) Ja pēc bērna nodošanas citas

personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu pienācīgi

neaprūpē, bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes

aprūpi vai piešķīrusi personai viesģimenes statusu, sadarbībā ar

pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērna atgriešanos

ārpusģimenes aprūpē.

(7) Lai cita persona, kas uzņēmusi

ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, varētu šo bērnu adoptēt vai ņemt

aizbildnībā, ir nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi

lēmušās bāriņtiesas atzinums, ka tas atbilst bērna labākajām

interesēm.

45.3

pants. Viesģimenes statuss

(1) Viesģimenes statusu piešķir

laulāto vai personas dzīvesvietas bāriņtiesa.

(2) Pirms lēmuma pieņemšanas

bāriņtiesa izvērtē iespējamās viesģimenes piemērotību viesģimenes

statusa iegūšanai, tajā skaitā:

1) izvērtē laulāto vai personas

motivāciju kļūt par viesģimeni, savstarpējās attiecības ģimenē un

spējas aprūpēt bērnu;

2) pārbauda un izvērtē laulāto vai

personas sadzīves un materiālos apstākļus;

3) pieprasa ģimenes ārsta atzinumu

par laulāto vai personas veselības stāvokli;

4) nosūta laulātos vai personu pie

psihologa, lai saņemtu atzinumu par piemērotību viesģimenes

statusa iegūšanai;

5) pieprasa informāciju par Sodu

reģistrā iekļautajām ziņām par laulātajiem vai personu.

(3) Bāriņtiesas lēmums par

viesģimenes statusa piešķiršanu ir spēkā vienu gadu.

(4) Lai laulātie vai persona, kas

veikusi viesģimenes pienākumus, varētu šo bērnu adoptēt vai ņemt

aizbildnībā, ir nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi

lēmušās bāriņtiesas atzinums, ka tas atbilst bērna labākajām

interesēm.

45.4 pants.

Vecāku aprūpē un ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nodošana

citas personas aprūpē ārvalstī un aprūpes

uzraudzība

(1) Vecāki var nodot bērnu citas

personas aprūpē ārvalstī uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem,

ja tam piekrīt vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa un ja šī bāriņtiesa

atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā

persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.

(2) Ārpusģimenes aprūpē esošu

bērnu var nodot uz laiku citas personas aprūpē ārvalstī, ja tam

piekrīt bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes

aprūpi, un ja šī bāriņtiesa atzinusi, ka nodošana atbilst bērna

interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt.

(3) Pirms bāriņtiesa lemj par

bērna nodošanu citas personas aprūpē ārvalstī, persona, kura

vēlas uzņemt bērnu, iesniedz bāriņtiesai attiecīgās valsts

kompetentās bērnu tiesību aizsardzības iestādes:

1) atzinumu, kurā sniedz personas

piemērotības izvērtējumu atbilstoši šā likuma 45.3

panta otrās daļas prasībām;

2) apliecinājumu, ka tā nodrošinās

aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļu regulāru pārbaudi un sniegs

bāriņtiesai pārskatu par katrā šādā pārbaudē konstatēto.

(4) Šā panta trešajā daļā minētie

dokumenti iesniedzami bāriņtiesai, pievienojot to notariāli

apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Ārvalstīs izsniegtajiem

dokumentiem jābūt legalizētiem vai apliecinātiem saskaņā ar

1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko

dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, ja Latvijas

Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita

kārtība.

(5) Aizbildnis un audžuģimene

vienojas ar personu par kārtību, kādā personai sedz izdevumus,

kas saistīti ar bērna uzturu.

(6) Bērnu aprūpes iestāde,

rakstveidā vienojoties ar ģimeni, nosaka ārpusģimenes aprūpes

iestādē ievietotā bērna uzturēšanās ilgumu citā ģimenē ārvalstī,

pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā tai piešķirto bērna

uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns

atrodas citas personas aprūpē ārvalstī.

(7) Noslēgtās vienošanās

apliecinātu kopiju bērnu aprūpes iestāde nosūta bāriņtiesai, kas

pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi.

(8) Ja pēc bērna nodošanas

citas personas aprūpē tiek konstatēts, ka šī persona bērnu

pienācīgi neaprūpē, bāriņtiesa sadarbībā ar attiecīgās valsts

kompetento bērnu tiesību aizsardzības iestādi nodrošina bērna

atgriešanos vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes

iestādes aprūpē. Ja bērna atgriešanās pie vecākiem nav iespējama,

vecāku dzīvesvietas bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo

dienestu lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi.

(9) Lai laulātie vai persona, kas

ārvalstī uzņēmusi ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu, varētu šo

bērnu adoptēt, ir nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi

lēmušās bāriņtiesas atzinums, ka tas atbilst bērna labākajām

interesēm."