2. pants

Papildināt likumu ar 5.1 un 5.2 pantu

šādā redakcijā:

"5.1 pants. Subjekti, kuriem nepieciešamas

speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā

(1) Speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā

ir nepieciešamas:

1) ārpusģimenes aprūpes iestāžu vadītājam, sociālajam

darbiniekam un sociālajam rehabilitētājam;

2) bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja

vietniekam un bāriņtiesas loceklim;

3) izglītības iestādes vadītājam un vadītāja vietniekam

audzināšanas darbā;

4) Izglītības kvalitātes valsts dienesta speciālistam;

5) jaunatnes lietu speciālistam;

6) ieslodzījuma vietas darbiniekam, kurš strādā ar

nepilngadīgajiem;

7) pašvaldības administratīvās komisijas vadītājam vai

pašvaldības administratīvās komisijas bērnu lietu apakškomisijas

vadītājam;

8) pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas

vadītājam;

9) pašvaldības policijas darbiniekam, kurš strādā ar bērniem

un ģimenēm;

10) pašvaldības sociālā dienesta sociālajam darbiniekam, kurš

strādā ar bērniem un ģimenēm;

11) prokuroram;

12) sociālajam pedagogam un psihologam, kurš strādā ar

bērniem;

13) sociālā dienesta vadītājam;

14) tiesnesim;

15) valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoram;

16) Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītājam;

17) Valsts policijas amatpersonai, kura strādā ar bērniem;

18) vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un

interešu izglītības pedagogam;

19) Valsts probācijas dienesta darbiniekam;

20) jebkurai citai personai, ja ar tās pieņemtu pārvaldes

lēmumu (it īpaši administratīvo aktu), faktisko rīcību vai cita

veida darba vai dienesta pienākumu veikšanu tiek vai var tikt

skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses.

(2) Kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību

aizsardzības jomā, kā arī šo zināšanu saturu un apjomu nosaka

Ministru kabinets.

5.2 pants. Psihologa

atzinums lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību

(1) Psihologa atzinumu par psiholoģiskās izpētes

rezultātiem tiesai, bāriņtiesai, policijai un prokuratūrai

lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, ir tiesīga

sniegt persona, kura ieguvusi vismaz maģistra grādu psiholoģijā

un kuras profesionālā darbība bērnu un ģimenes izpētē sasniedz

vismaz piecus gadus.

(2) Psihologa atzinumā norāda:

1) institūciju, kas pieprasījusi atzinumu;

2) psiholoģiskās izpētes mērķi;

3) psiholoģiskās izpētes laiku un vietu;

4) pamatinformāciju par bērnu, kas ir vai var būt nepieciešama

atzinuma sniegšanas procesā;

5) psiholoģiskajā izpētē izmantotās metodes;

6) novērojumus izpētes laikā, klienta motivāciju un izpētes

ierobežojumus;

7) psiholoģiskās izpētes rezultātus un analīzi;

8) argumentētus secinājumus un ieteikumus;

9) informāciju par konfidencialitāti;

10) psihologa vārdu, uzvārdu, iegūto grādu, diploma numuru,

augstskolu, kurā diploms iegūts, atzinuma sniegšanas

datumu."