Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Izteikt 14.panta trešās daļas ievaddaļu šādā

redakcijā:

"(3) Neierašanās Nodarbinātības valsts aģentūrā šā

panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos

tiek uzskatīta par attaisnotu, ja:".

9. 15.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 6.punktu šādā

redakcijā:

"6) nav uzņemta pamatizglītības programmā

klātienē.";

papildināt trešo daļu ar 10.punktu šādā

redakcijā:

"10) uzņemšana pamatizglītības programmā

klātienē.";

izslēgt sesto daļu.

10. 16.pantā:

aizstāt 2.2 daļā vārdus "nav sasniegusi

valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu" ar

vārdiem "nav sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts

vecuma pensiju, vai kurai valsts vecuma pensija nav piešķirta

(tai skaitā priekšlaicīgi)";

papildināt ceturto daļu ar 4.punktu šādā

redakcijā:

"4) piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas

pasākumos, par dalību kuros ir noslēgta rakstveida vienošanās ar

Nodarbinātības valsts aģentūru.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā

redakcijā:

"(5) Neierašanās Nodarbinātības valsts aģentūrā šā

panta ceturtās daļas 1., 2. un 4.punktā minētajos gadījumos tiek

uzskatīta par attaisnotu, ja:

1) darba meklētājam iestājusies pārejoša

darbnespēja;

2) darba meklētājs kopj slimu bērnu;

3) pamatojoties uz izsaukumu, darba meklētājs ierodas

izziņas iestādē, prokuratūrā, tiesā vai piedalās tiesas sēdē kā

piesēdētājs;

4) iemesls ir pirmās pakāpes radinieka vai laulātā nāve

un ja Nodarbinātības valsts aģentūras apmeklējuma diena noteikta

agrāk par septīto dienu pēc šāda radinieka vai laulātā nāves

dienas;

5) ir citi objektīvi apstākļi, kas nav atkarīgi no darba

meklētāja gribas."

11. 17.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja citā Eiropas Savienības dalībvalstī

reģistrēts komersants ir tiesīgs sniegt darbiekārtošanas

pakalpojumus saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem,

minētajam komersantam, pirms viņš uzsāk šādu pakalpojumu

sniegšanu Latvijā, ir pienākums rakstveidā par to informēt

Nodarbinātības valsts aģentūru, norādot pakalpojuma sniegšanas

datumu, norises vietu un plānoto pakalpojuma sniegšanas ilgumu,

un iesniegt tāda kompetentas attiecīgās dalībvalsts institūcijas

izsniegta dokumenta kopiju, kas apliecina, ka komersants ir

tiesīgs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus attiecīgajā

dalībvalstī.";

papildināt pantu ar septīto, astoto un devīto daļu šādā

redakcijā:

"(7) Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu ietvaros

darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja un darbaspēka

nodrošināšanas pakalpojumu saņēmēja noslēgtās vienošanās, kas

aizliedz vai ierobežo darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma

sniedzēja norīkotā darbinieka tiesības nodibināt darba tiesiskās

attiecības tieši ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma

saņēmēju, nav spēkā.

(8) Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs

un darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējs var vienoties

par samērīgu kompensāciju darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu

sniedzējam par izdevumiem, kas tam radušies saistībā ar

darbinieku norīkošanu, pieņemšanu darbā un apmācību, ja

darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja darbinieks

nodibina darba tiesiskās attiecības ar attiecīgo darbaspēka

nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēju.

(9) Darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējs nav

tiesīgs darba meklētājam vai darbiniekam noteikt maksu par

sniegtajiem darbiekārtošanas pakalpojumiem."