Grozījumi Būvniecības likumā

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Papildināt 17. pantu ar 1.1 daļu šādā

redakcijā:

"(11) Iesniedzot iesniegumu būvdarbu

uzsākšanas nosacījumu izpildei, būvētājam - fiziskajai personai -

būvniecības informācijas sistēmā nav jānorāda informācija par

būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi."

3. 19.1 pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Būvniecības ierosinātājs var būt būvētājs,

uzņemoties būvdarbu veicēja pienākumus un atbildību, ja viņš

kā:

1) fiziskā persona būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē

vai nojauc pirmās grupas ēku vai otrās grupas viena vai divu

dzīvokļu dzīvojamo ēku vai palīgēku ar kopējo platību līdz

400 kvadrātmetriem, kā arī ārtelpas labiekārtojuma elementu,

pirmās grupas inženierbūvi un šīm būvēm nepieciešamos piederumus

savas zemes vienības robežās un ceļu pievienojumus;

2) fiziskā vai juridiskā persona, kas veic lauksaimniecisko

vai zivsaimniecisko darbību, vai kā kooperatīvā sabiedrība būvē,

novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc lauksaimniecības

nedzīvojamās pirmās vai otrās grupas ēkas vai palīgēkas, kuru

apbūves laukums nav lielāks par 800 kvadrātmetriem, kā arī

ārtelpas labiekārtojuma elementus, pirmās grupas inženierbūvi un

šīm būvēm nepieciešamos piederumus savas zemes vienības robežās

un ceļu pievienojumus. Šajā punktā noteiktais apbūves laukuma

ierobežojums neattiecas uz lauksaimniecības nedzīvojamās otrās

grupas rūpnieciski ražotas ēkas būvdarbiem;

3) ārvalsts bruņoto spēku vienība vai tās uzņēmējs, kas

saskaņā ar starptautisku līgumu uzturas Latvijas Republikā, vai

Nacionālie bruņotie spēki Aizsardzības ministrijas valdījumā

esošajos īpašumos būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai

nojauc jebkuras būves un ārtelpas labiekārtojuma

elementus.";

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja būvniecības ierosinātājs ir būvētājs,

būvuzraudzība nav nepieciešama.

(5) Ministru kabinets speciālajos būvnoteikumos var

noteikt citus gadījumus, kad būvētājs var veikt

būvdarbus."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2025. gada 18. decembrī.

Valsts prezidents

E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 6. janvārī