951. pants

Īpašie noteikumi jaunbūvēm:

951.1. Jaunbūvei harmoniski jāiekļaujas esošajā apbūvē.

951.2. Izvēloties jaunbūves apjomu, mērogu, jumta formu un

ielas fasādes kompozīcijas ritmu un apdares konceptuālo

risinājumu, jāievērtē šādi kultūrvēsturiskās vides

raksturojumi:

951.2.1. aizsargājamās kultūrvēsturiskās apbūves mērogs,

struktūra, apjomu kompozīcija un ritms, ārējās apdares materiāli,

tonalitāte un izpildījums;

951.2.2. konkrētās vietas plānojuma (zemes gabalu) struktūras

un telpiskuma attīstības likumsakarības;

951.2.3. kokaugu esamība, to ainaviskā un dendroloģiskā

vērtība.

951.3. Atļauts pielietot tikai tādus fasāžu apdares

materiālus, kas ir harmoniski ar vēsturiskās vides autentiskajiem

materiāliem, ievērojot, ka:

951.3.1. ielas fasāžu kompozīcijā, kā fasādes apdares

materiālu, aizliegts lietot spožus, raibus, atstarojošus

materiālus;

951.3.2. stiklotu plakņu, kā fasādes apdares elementa,

pielietojums īpaši izvērtējams un argumentējams katrā atsevišķā

vēsturiskās pilsētvides ainavas kontekstā;

951.3.3. fasāžu apdarē nav pielietojami plastmasas (PVC),

metāla lokšņu, apaļkoku un tml. vēsturiskajā pilsētvidē

neiederīgi materiāli.

951.4. Gadījumos, ja jaunbūve tiek celta Cēsu novadam nozīmīga

kultūrvēsturiska objekta vietā, kura saglabāšana autentiskā veidā

ar inženiertehniskā apsekojuma slēdzienu atzīta par tehniski

neiespējamu vai, kura gājusi bojā nepārvaramas varas (piemēram,

dabas stihijas vai cilvēka izraisītas nelaimes) rezultātā,

pieļaujama zudušo ēku apjomu un fasāžu apdares atdarināšana.