54. pants

Izteikt 179.pantu šādā

redakcijā:

"179. Vecāku pienākums ir

samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi

apgādāt.

Pienākums gādāt par bērna

uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no

vecākiem vai abiem vecākiem.

Ja bērnam ir pašam sava manta, bet

vecākiem tās nepietiek bērnam nepieciešamo uztura izdevumu

segšanai, šos izdevumus var segt no bērna mantas ienākumiem; ja

šo ienākumu nepietiek, var izlietot daļu no bērna mantas, bet

vienīgi ar bāriņtiesas atļauju.

Ja vecāku nav vai viņi nespēj

uzturēt bērnu, šis pienākums līdzīgās daļās gulstas uz

vecvecākiem. Ja vecvecāku mantas stāvoklis ir nevienlīdzīgs,

tiesa var noteikt viņiem uzturēšanas pienākumu samērā ar katra

mantas stāvokli.

Minimālo uzturlīdzekļu apmēru,

kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi

no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā

valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu.

Ja ir radies strīds par

uzturlīdzekļiem bērnam, tiesa pēc prasītāja lūguma nekavējoties

pieņem lēmumu par to, kādā apmērā atbildētājam pagaidām, līdz

strīda izšķiršanai, jāsedz bērna uzturēšanas izdevumi. Bērna

pagaidu uzturlīdzekļu apmērs nevar būt mazāks par Ministru

kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmēru."