4. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Papildināt likumu ar 6.1 pantu šādā
redakcijā:
"6.1 pants. Ražotāja paplašinātās
atbildības sistēmas piemērošana
(1) Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu atbilstoši šim
pantam un šā likuma 7., 8., 9. pantam un II1 nodaļai
neatkarīgi no izmantotās tirdzniecības metodes, kā arī neatkarīgi
no noslēgtā distances līguma piemēro:
1) transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Nolietotu
transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3. panta pirmā
daļa;
2) iepakojumam, izņemot depozīta iepakojumu, vai vienreiz
lietojamiem galda traukiem un piederumiem, izņemot vienreiz
lietojamos galda traukus un piederumus, kas izgatavoti no
plastmasas (polimēriem) un to kompozītmateriāliem
(laminātiem);
3) videi kaitīgām precēm.
(2) Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu depozīta
iepakojumam piemēro atbilstoši šā likuma 8.1 pantam,
Iepakojuma likumam un normatīvajiem aktiem par depozīta sistēmas
darbību.
(3) Valsts un pašvaldību institūciju kompetence ražotāja
paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanā ir šāda:
1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā ietver uzdevumus un
pasākumus ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas
pilnveidošanai;
2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
padotībā esoša iestāde publicē savā tīmekļvietnē informāciju par
ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu,
apsaimniekotāju sarakstu un informāciju par apsaimniekotāju
attiecīgā veida atkritumu apsaimniekošanu, tai skaitā par
atkritumu pārstrādes un reģenerācijas apjomiem;
3) pašvaldība, organizējot un plānojot atkritumu dalītu
vākšanu savā administratīvajā teritorijā atbilstoši normatīvajiem
aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, sadarbojas ar
apsaimniekotājiem.
(4) Apsaimniekotājam ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt savu vai līgumpartneru Latvijas Republikas
teritorijā tirgū laisto preču un iepakojuma atkritumu efektīvu
apsaimniekošanu, ieskaitot attiecīgā veida atkritumu dalīto
savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un reģenerāciju, lai sasniegtu
normatīvajos aktos par iepakojumu un atkritumu apsaimniekošanu
noteiktos mērķus;
2) nodrošināt, ka tā līgumpartnera maksājumi, kas sedz šā
panta sestajā daļā minētās izmaksas, ir pēc iespējas diferencēti
attiecībā uz konkrētām precēm vai līdzīgu preču grupām un preču
iepakojumu, ievērojot Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikto
atkritumu apsaimniekošanas veidu prioritāro secību un pēc
iespējas īstenojot vienmērīgu iekšējā tirgus darbību;
3) ievērot savā darbībā un lēmumu pieņemšanā caurredzamības
principu, tai skaitā pamatot ar ražotāja paplašinātās atbildības
sistēmas īstenošanu saistītās izmaksas;
4) nodrošināt ikgadēju neatkarīgu ražotāja paplašinātās
atbildības sistēmas auditu, kura ietvaros novērtē:
a) sistēmas finansiālo pārvaldību atbilstoši šā panta sestās
daļas prasībām,
b) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
padotībā esošai iestādei iesniegto datu kvalitāti;
5) informēt atkritumu radītāju un valdītāju par atkritumu
rašanās novēršanas pasākumiem, preču un iepakojuma atkārtotas
izmantošanas iespējām, preču atkritumu un izlietotā iepakojuma
dalītās savākšanas vietām un vietām, kur atkritumus un izlietoto
iepakojumu sagatavo atkārtotai izmantošanai, par piesārņošanas
novēršanu, kā arī organizēt pasākumus, kas veicina atkritumu
radītāju un valdītāju iesaistīšanos dalītās atkritumu savākšanas
sistēmā;
6) publicēt savā tīmekļvietnē informāciju par:
a) dibinātājiem, biedriem, dalībniekiem vai akcionāriem,
b) to nodokļa maksātāju skaitu, kuri ir noslēguši līgumus par
piedalīšanos ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā,
c) līgumpartneru maksu par piedalīšanos ražotāja paplašinātās
atbildības sistēmā, norādot maksu euro par tirgū laisto
preču un iepakojuma svara vienību,
d) to komersantu atlases procedūru, ar kuriem noslēgti līgumi
par attiecīgā veida atkritumu sagatavošanu atkārtotai
izmantošanai, reģenerāciju vai pārstrādi;
7) nodrošināt, ka ražotāja paplašinātās atbildības sistēma ir
atvērta visiem preces ražotājiem un tās piemērošanas nosacījumi
ir vienlīdzīgi, nediskriminējoši un nerada nesamērīgu
administratīvu slogu, tai skaitā mazajiem un vidējiem
komersantiem.
(5) Apsaimniekotājs informē sabiedrību atbilstoši šā panta
trešās daļas 2. punktam un ceturtās daļas 6. punktam, izņemot
gadījumus, kad attiecīgā informācija ir komercnoslēpums
atbilstoši Komercnoslēpuma aizsardzības likumam.
(6) Preces ražotājs, lai nodrošinātu ražotāja paplašinātās
atbildības sistēmas darbību, sedz šādas izmaksas par precēm un
iepakojumu, ko laiž tirgū Latvijas Republikas teritorijā:
1) izmaksas par attiecīgā veida atkritumu apsaimniekošanu,
ieskaitot šo atkritumu dalīto savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un
reģenerāciju, lai sasniegtu normatīvajos aktos par iepakojumu un
atkritumu apsaimniekošanu noteiktos mērķus, atskaitot ieņēmumu
daļu, kuru tas tieši vai pastarpināti gūst no atkārtotas
izmantošanas un nošķiroto reģenerējamo sadzīves atkritumu
tirdzniecības;
2) izmaksas par informācijas sniegšanu atkritumu radītājam un
valdītājam saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 5. punktu;
3) izmaksas par šā likuma 7. panta otrās daļas 2. un 5.
punktā, 8. panta otrās daļas 4. un 5. punktā vai 9. panta otrās
daļas 4. un 5. punktā minētā pārskata sagatavošanu un iesniegšanu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā
esošai iestādei.
(7) Ja trešās valsts persona laiž preci tirgū Latvijas
Republikas teritorijā, tā var piedalīties ražotāja paplašinātās
atbildības sistēmā ar nosacījumu, ka ir reģistrēta Valsts
ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs vai ir rakstveidā
pilnvarojusi personu, kas veic komercdarbību Latvijas Republikas
teritorijā, pārņemt attiecīgā trešās valsts preces ražotāja
saistības Latvijas Republikas teritorijā attiecībā uz šajā pantā
noteikto ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas dalībnieka
pienākumu izpildi. Trešās valsts persona informē apsaimniekotāju
par minēto pilnvaroto personu."