2. pants

Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

"14.pants. Darbinieka nosūtīšana

(1) Darbinieka nosūtīšana šā likuma izpratnē ir tie

gadījumi, kad saistībā ar starptautisko pakalpojumu

sniegšanu:

1) darba devējs, pamatojoties uz līgumu, ko viņš noslēdzis ar

personu, kuras labā tiks veikts darbs, nosūta darbinieku uz citu

valsti;

2) darba devējs nosūta darbinieku uz citā valstī esošu filiāli

vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu;

3) darbā iekārtošanas institūcija kā darba devējs nosūta

darbinieku personai, kuras labā tiks veikts darbs, ja tās

uzņēmums atrodas citā valstī vai arī tā veic savu darbību citā

valstī.

(2) Nosūtītais darbinieks šā panta izpratnē ir

darbinieks, kas noteiktu laiku veic darbu citā valstī, nevis

valstī, kurā viņš parasti veic darbu.

(3) Ja darbinieks nosūtīts veikt darbu Latvijā, tad

neatkarīgi no darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām

piemērojamā likuma šim nosūtītajam darbiniekam nodrošināmi darba

apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kas paredzēti Latvijas

normatīvajos aktos, kā arī darba koplīgumos, kuri atzīti par

vispārsaistošiem un regulē:

1) maksimālo darba laiku un minimālo atpūtas laiku;

2) minimālo ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;

3) minimālo darba algas likmi, kā arī piemaksas par virsstundu

darbu;

4) noteikumus par nodrošināšanu ar darbaspēku, jo īpaši ar

darbā iekārtošanas institūciju starpniecību;

5) drošību, veselības aizsardzību un higiēnu darbā;

6) aizsardzības pasākumus personām, kuras ir jaunākas par 18

gadiem, grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, kā arī šo

personu darba un nodarbinātības noteikumus;

7) vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, kā arī

cita veida diskriminācijas aizliegumu.

(4) Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu

Latvijā, ir pienākums pirms darbinieka nosūtīšanas rakstveidā

informēt Valsts darba inspekciju par šo nosūtīto darbinieku,

norādot:

1) darbinieka vārdu un uzvārdu;

2) darba uzsākšanas laiku;

3) paredzamo nodarbināšanas ilgumu;

4) darba veikšanas vietu (ja darba pienākumu veikšana nav

paredzēta kādā noteiktā darba vietā, norāda, ka darbinieku var

nodarbināt dažādās vietās);

5) darba devēja pārstāvi Latvijā, kurš ir pilnvarots pārstāvēt

darba devēju Latvijas valsts iestādēs un tiesā;

6) personu, kuras labā tiks veikts darbs (pakalpojuma

saņēmēju);

7) apliecinājumu par to, ka nosūtītais darbinieks, kas ir

trešo valstu pilsonis, likumīgi strādā pie darba devēja Eiropas

Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai

Šveices Konfederācijā.

(5) Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu citā

Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī

vai Šveices Konfederācijā, neatkarīgi no darba līgumam un darba

tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma ir pienākums šim

nosūtītajam darbiniekam nodrošināt nodarbinātības noteikumu

izpildi un darba apstākļus saskaņā ar šā panta trešo daļu

atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem, kuri regulē

darbinieku nosūtīšanu.

(6) Šā panta noteikumi neattiecas uz tirdzniecības flotes

uzņēmumu kuģu apkalpēm."