2. pants

Izteikt 35.panta trešās daļas pirmo teikumu šādā

redakcijā:

"Sagatavojot darba līgumu, darba devējam ir pienākums

pieprasīt, lai ārzemnieks uzrāda vīzu vai uzturēšanās atļauju,

kas apliecina, ka ārzemniekam piešķirtas tiesības uz

nodarbinātību, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus,

kad apliecinājums par tiesībām uz nodarbinātību pie noteikta

darba devēja un noteiktā specialitātē (profesijā) nav

nepieciešams."

3. 37.pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Uz bērnu vecumā no 15 gadiem, kurš turpina iegūt

pamatizglītību, ir attiecināmi šā panta ceturtās daļas noteikumi

par pusaudžu nodarbināšanu.";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ārzemnieku atļauts nodarbināt tikai tad, ja

viņam ir piešķirtas tiesības uz nodarbinātību, ko apliecina

atbilstošs ieraksts ārzemniekam izsniegtajā vīzā vai uzturēšanās

atļaujā, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus, kad

apliecinājums par tiesībām uz nodarbinātību pie noteikta darba

devēja un noteiktā specialitātē (profesijā) nav nepieciešams. Šis

noteikums neattiecas uz Eiropas Savienības pilsoņiem un personām,

kurām ir brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienībā

atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta

regulas Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par

noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām

(Šengenas Robežu kodekss), 2.panta 5.punktam.";

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Darba devējs nepielaiž darbinieku pie nolīgtā

darba, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības

stāvokļa dēļ un to apliecina ārsta atzinums. Darba devējam ir

pienākums izmaksāt darbiniekam šā likuma 74.panta trešajā daļā

noteikto atlīdzību par laiku, kurā darbinieks nav pielaists pie

darba."

4. 40.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu

(ārzemniekam, kuram nav personas koda, - dzimšanas datumu),

dzīvesvietu, darba devēja vārdu, uzvārdu (nosaukumu), personas

kodu (ārzemniekam, kuram nav personas koda, - dzimšanas datumu)

vai reģistrācijas numuru un adresi;";

papildināt pantu ar devīto, desmito, vienpadsmito un

divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(9) Darba līgumā neietver noteikumus par svešvalodas

prasmi, ja tā nav pamatoti nepieciešama darba pienākumu

veikšanai.

(10) Darba līgums slēdzams valsts valodā. Ja darbinieks

ir ārzemnieks, kurš pietiekamā līmenī nepārvalda valsts valodu,

darba devējam ir pienākums rakstveidā informēt darbinieku viņam

saprotamā valodā par darba līguma noteikumiem.

(11) Darba devējam ir pienākums nodrošināt noslēgto darba

līgumu uzrādīšanu pēc uzraudzības un kontroles institūciju

pieprasījuma.

(12) Ministru kabinets nosaka komercdarbības veidus,

kuros darba devējam ir pienākums, noslēdzot darba līgumu,

darbiniekam izsniegt darbinieka apliecību, kā arī nosaka

darbinieka apliecībā ietveramo informāciju un šīs apliecības

izsniegšanas noteikumus."