1. pants

Mērķis un nepieciešamības

pamatojums

Atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likuma 31. panta pirmajai

daļai, pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās

telpas īres maksas apmēru nosaka pašvaldība, ņemot vērā tās

saistošos noteikumus par īres maksas noteikšanu.

Saskaņā ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības

(turpmāk - pašvaldība) 2021. gada 16. decembra saistošajiem

noteikumiem Nr. 67 "Par Daugavpils valstspilsētas

pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu

īres maksu" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 67),

īres maksa pašvaldības dzīvokļiem ir noteikta vairākās

kategorijās, tostarp 0,01 EUR/m² mēnesī dzīvokļiem, kas

izīrēti kā palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, un 0,25

EUR/m² mēnesī pārējiem dzīvokļiem. Šī sistēma rada

nevienlīdzību un neatbilstību publisko līdzekļu efektīvai

izmantošanai, īpaši ņemot vērā remontu izmaksu pieaugumu un

likumdošanas prasības. Pašvaldībai nepieciešams paaugstināt

īres maksu līdz 0,30 EUR/m² mēnesī katrai minētai

kategorijai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu dzīvokļu fonda

pārvaldību.

[1] Pašvaldība ir ieguldījusi ievērojamus līdzekļus

dzīvokļu remontos, lai tie atbilstu minimālajām likuma

prasībām. No 2023. līdz 2025. gadam izremontēts 201

dzīvoklis (neskaitot dzīvokļus speciālistiem un bērniem,

kuri palikuši bez vecāku apgādībās), ar kopējām izmaksām

620 466,06 EUR. Vidējās izmaksas uz vienu dzīvokli svārstās

no 1510,40 EUR (2024) līdz 4363,80 EUR (2025), kas

atspoguļo būvmateriālu un būvdarbu sadārdzinājumu par

aptuveni 45 % pēdējo gadu laikā. Šis pieaugums saistīts ar

globālām piegāžu ķēžu problēmām un inflāciju, kā norādīts

Ekonomikas ministrijas vadlīnijās par būvmateriālu izmaksu

novērtēšanu.

Esošā īres maksa 0,01 EUR/m² neatbilst izdevumiem:

piemēram, 50 m² dzīvokļa īre rada tikai 0,50 EUR mēnesī

ieņēmumus, kamēr remonts prasa tūkstošus eiro. Bieži pēc

īres līgumu izbeigšanas dzīvokļi ir sliktā stāvoklī, prasot

atkārtotus pašvaldības ieguldījumus. Pašvaldība sedz arī

kopīpašnieku daļu energoefektivitātes projektos un

obligātus remontus (inženiertīkli, santehnika, logi).

2025. gada 1. martā stājoties spēkā grozījumiem likumā

"Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", ir

atļauts izpirkt īrētos dzīvokļus, kas bija piešķirti kā

palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā un kurus agrāk

nebija iespējams iegūt īpašumā. Tai pat laikā šiem

īrniekiem, saskaņā ar saistošajiem noteikumiem, īres maksa

joprojām ir noteikta 0,01 EUR par vienu kvadrātmetru.

Pašvaldība ieguldīja līdzekļus dzīvokļu remontos, lai

uzlabotu to stāvokli, bet īrnieki šos dzīvokļus izpērk par

zemākām cenām, kas neatbilst remonta izmaksām. Tas rada

pašvaldībai finansiālus zaudējumus, jo ieņēmumi no

izpirkšanas un īres nesedz ieguldījumus. Šāda prakse, kaut

sociāli atbalstoša, apgrūtina pašvaldības budžetu.

Paaugstinot īres maksu līdz 0,30 EUR/m², pašvaldība

varētu ģenerēt papildu ieņēmumus ~15-20 EUR mēnesī uz

dzīvokli, nodrošinot remontu pašfinansēšanos un samazinot

atkarību no nodokļu līdzekļiem.

[2] Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas

izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka, ka publiskie

līdzekļi jāizmanto likumīgi, atbilstoši iedzīvotāju

interesēm, novēršot izšķērdēšanu un nelietderīgu

izmantošanu. Zema īres maksa (0,01 EUR/m²) rada

izšķērdēšanu, jo nekompensē ieguldījumus, pārkāpjot šī

likuma 1. pantu. Tas neatbilst vienlīdzības principam

(Satversmes 91. pants), jo īrnieki, kuri maksā

0,25 EUR/m², sūdzas par netaisnību.

Tiesībsarga ziņojums "Par pašvaldības palīdzības

ietvaros piedāvāto mājokļu pieejamību un kvalitāti"

(20.03.2025.) uzsver nepieciešamību paaugstināt minimālās

prasības mājokļu kvalitātei, ieskaitot labiekārtošanas

līmeni, kas prasa papildu ieguldījumus. Pašvaldībai

jāpārskata īres maksa, lai nodrošinātu kvalitātes

uzlabojumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.

Pašvaldības iestāde "Sociālais dienests" var

kompensēt paaugstinājumu trūcīgām personām, saglabājot

sociālo aizsardzību.

Ņemot vērā iepriekšminēto, īres maksas paaugstināšana

līdz 0,30 EUR/m² ir pamatota ar Publiskas personas finanšu

līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu un

vienlīdzības principu, kā arī ar remontu izmaksu pieaugumu

un ieņēmumu to veikšanai nepieciešamību. Tas nodrošinās

ilgtspējīgu mājokļu pārvaldību, atbilstoši iedzīvotāju

interesēm.

Kā arī, saistošo noteikumu projekts paredz svītrot

Saistošo noteikumu Nr. 67 2.2. apakšpunktu.

Paredzēts, ka grozījumi Saistošajos noteikumos Nr. 67

stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.