1. pants

Mērķis un nepieciešamības

pamatojums

Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts noteic,

ka pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par pašvaldības

administratīvās teritorijas sanitāro tīrību, kā arī noteikt

teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas

saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības

uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu. Tieši

pašvaldība vislabāk pārzina savu iedzīvotāju vajadzības

saistībā ar sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides

ainavas saglabāšanu, tāpēc likumdevējs ir paredzējis

pašvaldībai kompetenci izdot saistošos noteikumus un

paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu,

nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos

administratīvos sodus, ja likumos nav noteikts citādi, par

teritoriju un būvju uzturēšanu, ciktāl tas saistīts ar

sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un

pilsētvides ainavas saglabāšanu. Respektīvi, atbilstoši

Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. punktam,

pašvaldība ir tiesīga noteikt uzturēšanas prasības

nekustamā īpašuma teritorijām, kas ir privātīpašums, bet ir

publiski pieejams ikvienai personai, ja šīs prasības

sasniedz leģitīmo mērķi, proti, nodrošina sabiedrības

drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu vai pilsētvides

ainavas saglabāšanu.

Līdz ar to, pašvaldībai ir noteikts tiesisks pienākums

gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas sanitāro

tīrību un, lai nodrošinātu savas autonomās funkcijas

izpildi, pašvaldībai ir jānosaka kārtība, kādā šī funkcija

tiek pildīta. Savukārt, nosakot šādu kārtību, pašvaldībai

ir tiesības un pienākums izvēlēties atbilstošu risinājumu,

kas nodrošinātu autonomās funkcijas efektīvu izpildi.

Kārtību, kādā uzturami Daugavpils valstspilsētas

pašvaldības (turpmāk - pašvaldība) administratīvajā

teritorijā esošie īpašumi un tajās esošās būves, nodrošinot

teritorijas sakoptību, aizsardzību un pilsētvides ainavas

saglabāšanu, administratīvos pārkāpumus un kompetenci

administratīvā pārkāpuma procesā, noteic pašvaldības domes

2024. gada 25. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 19 "Par

teritoriju un būvju uzturēšanu Daugavpils

valstspilsētā".

Saistošo noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus

ar 2.1 punktu, nosakot, ka nekustamā īpašuma

teritorijas, kas atrodas publiskā lietošanā vai kas vērsta

pret publisko ārtelpu, izņemot, ja tā ir norobežota,

īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums regulāri

(līdz kārtēja gada 15. maijam, līdz 15. jūlijam un 1.

septembrim) veikt teritorijas uzturēšanu un sakopšanu,

tostarp:

- nopļaut teritorijā augošo zāli;

- savākt nokritušās lapas, nokaltušos augus un

zarus;

- pēc nepieciešamības apzāģēt koku zarus un krūmus.

Kā arī, saistošo noteikumu projekts paredz papildināt

noteikumus ar 10.1 punktu, nosakot, ka par

noteikumos noteikto nekustamā īpašuma teritorijas, kas

atrodas publiskā lietošanā vai kas vērsta pret publisko

ārtelpu, uzturēšanas un sakopšanas prasību neievērošanu

piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai

līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, juridiskajai

personai - līdz divi simti astoņdesmit naudas soda

vienībām.

Saistošo noteikumu projekta mērķis ir ne vien aizsargāt

visu pašvaldības iedzīvotāju intereses - dzīvošanu sakoptā

vidē, bet arī nodrošināt, lai publiskā lietošanā esošās vai

pret publisko ārtelpu vērstas teritorijas tiktu koptas

sistemātiski un pienācīgi, kas nodrošina pilsētā sanitāro

tīrību un pilsētvides sakoptību, kā arī novērš cilvēku

veselības un satiksmes drošības apdraudējumus.

Pašvaldība sagatavoja saistošos noteikumus, izvērtējot

sekojošus apstākļus.

Ainava ir raksturojuma kā formāla izpausme attiecībām,

kas eksistē noteiktā laika periodā starp sabiedrību un

topogrāfiski noteiktu teritoriju, kura radusies dabas un

cilvēka faktora vai abu kopdarbības rezultātā. Līdz ar to

ainava tiek uzskatīta par labvēlīgu resursu gan

ekonomiskajai attīstībai, gan par dzīves vides kvalitātes

radītāju (sk. pētījumu "Ziņojums par ārvalstu un

Latvijas pieredzi ainavu novērtēšanā", pieejams -

https://www.arei.lv/sites/arei/files/files/articles/LandLat4Pol_D1_3_Ainavu_novertesanas_pieredze.pdf).

Pašvaldības ainaviski vērtīga teritorija noteikta

Daugavpils pilsētas teritorijas plānojumā (sk.

https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2020_TIAN_20200325_1238.pdf).

Savukārt, pilsētvides veidols ietver sevī tās ārējo

izskatu, tas ir materializēts telpisks komplekss, ko

emocionāli uztver cilvēks. Pilsētu arhitektoniski

kompozicionālo vidi lielā mērā veido vēsturiski

izveidojušās telpiskās struktūras, apbūves kompleksi un

atsevišķi objekti, kas kopumā iemieso vietējās tradīcijas,

kultūru, būvmākslu, celtņu mērogus un proporciju izjūtu

(sk.

https://journals.rta.lv/index.php/ETR/article/view/1731/1551).

Saskaņā ar Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas

novada attīstības programmas 2022. - 2027. gadam (pieejama

-

https://www.daugavpils.lv/pilseta/pilsetas-attistiba/planosanas-dokumenti/pilsetas-attistibas-programma-2022-2027)

viens no vidēja termiņa stratēģiskajiem uzstādījumiem ir

"VTP3 Ilgtspējīgs mājoklis, vide un

infrastruktūra", kura RV16 "Teritorija un

infrastruktūra" U63 "Veicināt

neapsaimniekoto īpašumu un degradēto teritoriju

apsaimniekošanu un revitalizāciju" paredz privāto

īpašumu sakārtošanas veicināšanu (R16.63.1) -

veicinot nesakopto privāto īpašumu apsaimniekošanu, vides

un ainavu degradējošo objektu sakārtošanu, RV17

"Publiskā ārtelpa" U68 "Pilnveidot

un labiekārtot publisko ārtelpu" - publiskās

ārtelpas teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību un

attīstību (R17.68.1), t.i., veicināt sabiedrības

iesaisti publiskās ārtelpas teritoriju uzturēšanā un

attīstībā, RV19 "Vide un dabas

teritorijas" U73 "Sekmēt vides aizsardzību

un vides stāvokļa uzlabošanu" - vides stāvokļa

uzlabošanas pasākumus (R19.73.1), t.i., sekmēt

degradēto, piesārņoto un potenciāli piesārņoto teritoriju

vides stāvokļa uzlabošanas pasākumus.

Teritorijas sakopšana ietver plašu darbību kopumu, kuru

rezultātā tiek radīta sakopta un droša vide. Pilsētas

teritorijas pirmo priekšstatu un kopējo tēlu veido publiskā

ārtelpa, ko veido ne tikai pilsētas tehniskā infrastruktūra

(ielas, laukumi, stāvvietas, rotaļu un sporta laukumi,

pagalmi, promenādes utt.), bet arī būves un

teritorijas.

Pašvaldībā aizvien biežāk tiek konstatētas situācijas,

kad nekustamo īpašumu teritorijas, kas atrodas publiskā

lietošanā vai kas vērsta pret publisko ārtelpu, īpašnieks

vai tiesiskais valdītājs pienācīgi neuztur teritoriju

tīrībā un kārtībā. Tāpēc, ievērojot to, ka šādu teritoriju

kopšana un uzturēšana skar citu personu drošību un tiesības

dzīvot labvēlīgā vidē, pašvaldības ieskatā ir nepieciešams

ieviest risinājumu šo pienākumu izpildes

nodrošināšanai.

Pašvaldība rosina noteikt pienākumu nekustamā īpašuma

teritorijā, kas atrodas publiskā lietošanā vai kas vērsta

pret publisko ārtelpu, veikt teritorijas uzturēšanu un

sakopšanu (tostarp, nopļaut teritorijā augošo zāli, savākt

nokritušās lapas, nokaltušos augus un zarus un pēc

nepieciešamības apzāģēt koku zarus un krūmus) regulāri,

t.i., līdz kārtēja gada 15. maijam, līdz 15. jūlijam un 1.

septembrim. Savukārt attiecībā uz nekustamā īpašuma

teritoriju, kas ir norobežota (piem., ar sētu, dzīvžogu),

šādu pienākumu nenoteikt.

Uzsākot tūrisma sezonu, aprīļa un maija mēnesī pilsētas

tūrisma objektos un atpūtas vietās, kas lielākoties atrodas

pilsētas blīvi apdzīvotajās apkaimēs, tostarp Daugavpils

pilsētas vēsturiskā centrā un Daugavpils cietokšņa

teritorijā, tiek organizēti pasākumi, kas piesaista

tūristus, tāpēc regulāri sakopta un droša publiskā ārtelpa

(vide) ietekmē gan pašu pilsētas iedzīvotāju labklājību,

gan veicina pilsētas ekonomisko attīstību. Bez tam,

veicinot pilsētā privāto īpašumu sakārtošanu, pašvaldība ik

gadu pavasarī un rudenī organizē bioloģiski noārdāmo

atkritumu jeb "zaļās masas" savākšanas akciju,

izvietojot pašvaldības apkaimēs konteinerus, kuros pilsētas

iedzīvotāji bez maksas var izmest bioloģiski noārdāmos

atkritumus: koku lapas, nopļauto vai sauso zāli, koku/krūmu

zarus, kas radušies teritorijas uzkopšanas laikā, tādējādi

uzņemoties līdzdalību šādu teritoriju sakopšanas

īstenošanā.

Ņemot vērā minēto, pienākums sakopt nekustamā īpašuma

teritoriju, kas ir privātīpašums, bet ir publiski pieejams

ikvienai personai, līdz kārtēja gada 15. maijam, līdz 15.

jūlijam un 1. septembrim sasniedz leģitīmo mērķi, t.i.,

nodrošina pilsētvides ainavas saglabāšanu, un nodrošina

samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sasniedzamo

mērķi.

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3.

punktu dome ir tiesīga paredzēt administratīvo atbildību

par teritoriju un būvju neuzturēšanu.

Pašvaldība, izstrādājot administratīvās atbildības

regulējumu, ir izvērtējusi administratīvās atbildības

noteikšanas nepieciešamību un secināja, ka pārkāpumu skaita

samazināšanai, t.sk., lai atturētu pārkāpējus no turpmākiem

pārkāpumiem, par noteikumos noteikto nekustamā īpašuma

teritorijas, kas atrodas publiskā lietošanā vai kas vērsta

pret publisko ārtelpu, uzturēšanas un sakopšanas prasību

neievērošanu ir jānoteic administratīvā atbildība,

piemērojamā soda apmēru diferencējot atkarībā no pārkāpuma

un nodarītā kaitējuma smaguma - brīdinājums vai naudas sods

fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām,

juridiskajai personai - līdz divi simti astoņdesmit naudas

soda vienībām. Pašvaldības ieskatā administratīvie sodi ir

attaisnojami, jo saistošajos noteikumos ietvertie pārkāpumi

ir attiecināmi uz publiski tiesiskajām attiecībām un

aizskar sabiedriskās intereses.

Administratīvā pārkāpuma procesu par iepriekšminētajiem

pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas

izskatīšanai veiks pašvaldības iestāde "Daugavpils

pilsētas pašvaldības policija". Administratīvā

pārkāpuma lietas izskatīs pašvaldības Administratīvā

komisija.