1. pants

Mērķis un nepieciešamības

pamatojums.

1.1. Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr.

279 "Ceļu satiksmes noteikumi" 114. punkts

noteic, ka transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana

atļauta ceļa labajā pusē iespējami vairāk pa labi uz

nomales, bet, ja tās nav - brauktuves malā vietās, kur ir

iespējams piebraukt, nepārkāpjot šo noteikumu prasības. Ja

brauktuves malā ir izveidoti šim nolūkam paredzēti

paplašinājumi, transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana

atļauta šajos paplašinājumos. Tāpat automašīnas novietošana

stāvēšanai atļauta arī minēto noteikumu 115. un 117. punktā

norādītajos gadījumos (apdzīvotās vietās arī ceļa kreisajā

pusē, ja uz ceļa nav vairāk par vienu joslu katrā

braukšanas virzienā un ja brauktuves vidū nav tramvaja

sliežu ceļa klātnes; apdzīvotās vietās uz vienvirziena

ceļiem; speciāli ierīkotās vai apzīmētās stāvvietās).

Turklāt autovadītājam jāņem vērā arī minēto noteikumu 121.

un 122. punktā norādītie aizliegumi automašīnas

novietošanai stāvēšanai.

No minētā ir secināms, ka transportlīdzekļu apstāšanās

un stāvēšana ir atļauta uz ceļiem, nevis zaļajā zonā, taču

konkrēts aizliegums, līdz ar to arī administratīvā

atbildība par tā pārkāpumu, normatīvajos aktos nav

iekļauta.

Lai pasargātu publiski pieejamos apstādījumus un zālienu

no izbraukāšanas, Dobeles novada pašvaldības 2023. gada 26.

janvāra saistošie noteikumi Nr. 1 "Dobeles novada

pašvaldības teritorijas kopšanas un tajā esošo ēku un būvju

uzturēšanas noteikumi" (turpmāk - SN. Nr. 1)

papildināti ar normu, kas aizliedz publiski pieejamajā

apstādījumu teritorijā un zālienā braukt un novietot

mehāniskos transportlīdzekļus, ja tas nav saistīts ar

apstādījumu apsaimniekošanu. SN Nr. 1 papildināti arī ar

sankciju par iepriekš minētās normas pārkāpšanu, kas paredz

par noteikumu 7.1 punktā noteikto prasību

neievērošanu piemērot brīdinājumu vai naudas sodu

fiziskajām personām līdz 100 naudas soda vienībām,

juridiskajām personām līdz 300 naudas soda vienībām.

1.2. Būvniecības likuma 19. panta ceturtā daļa noteic,

ka būves īpašnieks nodrošina būves un tās elementu

uzturēšanu ekspluatācijas laikā, lai tā atbilstu šā

likuma 9. pantā būvei noteiktajām būtiskām

prasībām (mehāniskā stiprība un stabilitāte; ugunsdrošība;

vides aizsardzība un higiēna/nekaitīgums; lietošanas

drošība un vides pieejamība; akustika (aizsardzība pret

trokšņiem); energoefektivitāte; ilgtspējīga dabas resursu

izmantošana).

Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr.

500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk -

Vispārīgie būvnoteikumi) 158.1. apakšpunkts noteic, ka būve

ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc

(atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja tās stāvoklis

neatbilst Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām

būtiskajām prasībām attiecībā uz būves lietošanas drošību,

mehānisko stiprību un stabilitāti.

Vispārīgo būvnoteikumu 158.2. apakšpunkts noteic, ka

būve ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc

(atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja būves fasādes un

citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais

izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski

vērtīgās teritorijas prasībām (būve ir vidi degradējoša vai

bojā ainavu), kuras ir noteiktas pašvaldības saistošajos

noteikumos par namu un to teritoriju un būvju

uzturēšanu.

Vispārīgo būvnoteikumu 159.2. apakšpunkts noteic, ka

Pašvaldība nosaka būves īpašniekam sakārtot būvi, lai tā

atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās

teritorijas prasībām, ja būve bojā ainavu.

Praksē ir konstatēti gadījumi, kad ēkas ir klasificētas

par cilvēku drošību apdraudošu būvi, taču šo ēku īpašnieki

vai tiesiskie valdītāji lēmumā norādītajā termiņā nav

veikuši ēkas norobežošanu, lai novērstu nepiederošu personu

iekļūšanu un uzturēšanos tajās. Līdz ar to pastāv risks

sabiedrības drošības apdraudējumam.

Lai to novērstu, nepieciešams saistošos noteikumus Nr. 1

papildināt ar normu, kas uzliek par pienākumu nekustamā

īpašuma īpašniekam vai valdītājam nodrošināt ēku, kuras

klasificētas par cilvēku drošību apdraudošu būvi,

noslēgšanu (ieejas un pagrabu durvis aizslēdz, logus aizver

vai aizbultē, vai veic logu un durvju ailu noslēgšanu,

izmantojot citu tehnisku risinājumu) un to teritorijas

norobežošanu, lai novērstu nepiederošu personu iekļūšanu un

uzturēšanos tajās.

Administratīvā atbildība par normatīvajos aktos noteikto

būves konservācijas vai norobežošanas prasību neievērošanu

iestājas saskaņā ar Būvniecības likuma 26. pantu.

1.3. Grozījumus saistošajos noteikumos var izdarīt tikai

ar citiem saistošajiem noteikumiem.