20. pants

Papildināt likumu ar 36.4, 36.5 un

36.6 pantu šādā redakcijā:

"36.4 pants. Dzelzceļa sistēmas

dalībnieku loma dzelzceļa drošības pilnveidošanā un

paaugstināšanā

(1) Lai pilnveidotu un paaugstinātu dzelzceļa drošību,

dzelzceļa sistēmas dalībnieki un valsts pārvaldes iestādes

Latvijā atbilstoši kompetencei:

1) nodrošina dzelzceļa drošības uzturēšanu kopumā un, kad tas

ir praktiski iespējams, pastāvīgi to paaugstina, ņemot vērā

normatīvos aktus, tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību

aktus un starptautiskos noteikumus, kā arī zinātnes un tehnikas

progresu un piešķirot prioritāti negadījumu novēršanai;

2) piemēro tiesību aktus atklāti un nediskriminējošā veidā,

veicinot vienotas dzelzceļa transporta sistēmas attīstību;

3) nodrošina sistēmiskas pieejas ievērošanu dzelzceļa drošības

pilnveidošanas un paaugstināšanas pasākumos.

(2) Pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas

dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji:

1) ir atbildīgi par dzelzceļa sistēmas ekspluatācijas drošību

un ar to saistīto risku kontroli. Tie atbild katrs par savu

sistēmas daļu tiešajiem lietotājiem, klientiem, attiecīgajiem

darba ņēmējiem un citiem šā panta trešajā daļā minētajiem

dzelzceļa sistēmas dalībniekiem, tostarp atbild arī par materiālu

un pakalpojumu iegādi;

2) ievieš un īsteno nepieciešamos riska kontroles pasākumus,

izmantojot kopīgo riska novērtēšanas un izvērtēšanas metodi,

attiecīgā gadījumā sadarbojoties savā starpā, kā arī ar citiem

dzelzceļa sistēmas dalībniekiem;

3) ievieš drošības pārvaldības sistēmas, ņemot vērā riskus,

kas saistīti ar citu dzelzceļa sistēmas dalībnieku un trešo

personu darbību;

4) attiecīgā gadījumā slēdzot līgumu, nodrošina, ka pārējie

dzelzceļa sistēmas dalībnieki, kuri minēti šā panta trešajā daļā

un varētu ietekmēt drošu dzelzceļa sistēmas darbību, īsteno riska

kontroles pasākumus;

5) piemērojot pārraudzības procesiem kopīgo drošības

pārraudzības metodi, nodrošina, ka to līgumslēdzēji īsteno riska

kontroles pasākumus un šīs prasības izpilde ir pierādāma ar

noslēgtajiem līgumiem, kurus uzrāda pēc Valsts dzelzceļa

tehniskās inspekcijas vai Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras

pieprasījuma.

(3) Neskarot pārvadātāju, manevru darbu veicēju un publiskās

lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju atbildību, kas

minēta šā panta otrajā daļā, par tehnisko apkopi atbildīgās

struktūrvienības un visi pārējie dzelzceļa sistēmas dalībnieki,

kas varētu ietekmēt dzelzceļa sistēmas drošu darbību, tostarp

privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji,

ražotāji, tehniskās apkopes un remonta nodrošinātāji, ritekļa

turētāji, pakalpojumu sniedzēji, faktiskie pārvadātāji, kravas

nosūtītāji, kravas saņēmēji, iekrāvēji, izkrāvēji un

piepildītāji, kā arī jebkuri subjekti, kas ir apakšsistēmas

projektēšanas vai būves darbu, atjaunošanas vai modernizācijas

pasūtītāji:

1) īsteno nepieciešamos riska kontroles pasākumus, attiecīgā

gadījumā sadarbojoties ar pārējiem dzelzceļa sistēmas

dalībniekiem;

2) nodrošina apakšsistēmu, piederumu, ierīču un sniegto

pakalpojumu atbilstību noteiktajām prasībām un lietošanas

nosacījumiem tā, lai attiecīgie pārvadātāji, manevru darbu

veicēji vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji tos varētu

droši izmantot.

(4) Pārvadātāji, manevru darbu veicēji, publiskās lietošanas

dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji un jebkurš šā panta

trešajā daļā minētais dzelzceļa sistēmas dalībnieks, kas konstatē

drošības risku vai tiek informēts par to saistībā ar defektiem un

konstrukcijas neatbilstībām vai tehniskā aprīkojuma darbības

traucējumiem, tostarp strukturālo apakšsistēmu defektiem,

atbilstoši kompetencei:

1) veic visas nepieciešamās koriģējošās darbības, lai novērstu

konstatēto drošības risku;

2) informē par šo risku attiecīgās iesaistītās puses, lai tās

varētu veikt jebkuru nepieciešamo koriģējošo darbību un

nodrošināt dzelzceļa sistēmas nepārtrauktu atbilstību drošības

rādītājiem.

(5) Ja starp pārvadātājiem vai manevru darbu veicējiem notiek

ritekļu apmaiņa, jebkurš iesaistītais dzelzceļa sistēmas

dalībnieks apmainās arī ar visu informāciju, kas nepieciešama to

drošai ekspluatācijai, tostarp informāciju par attiecīgo ritekļu

stāvokli un vēsturi, kā arī ar tehniskās apkopes un iekraušanas

operāciju izsekojamības dokumentiem un pavadzīmēm.

36.5 pants. Drošības pārvaldības

sistēmas

(1) Pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas

dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji izveido savas drošības

pārvaldības sistēmas, lai nodrošinātu to, ka dzelzceļa sistēma

var sasniegt vismaz kopīgos drošības mērķus, atbilst savstarpējas

izmantojamības tehniskajās specifikācijās noteiktajām drošības

prasībām un ka tiek piemērotas attiecīgās kopīgās drošības

metodes un izpildītas nacionālās prasības, kas paziņotas saskaņā

ar šā likuma 33.4 panta pirmo daļu.

(2) Drošības pārvaldības sistēmu dokumentē visās attiecīgajās

daļās un apraksta pienākumu sadalījumu pārvadātāja, manevru darbu

veicēja vai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras

pārvaldītāja organizatoriskajā struktūrā. Tajā parāda, kā tiek

nodrošināta kontrole dažādos vadības līmeņos, kā tiek iesaistīts

visu līmeņu personāls un tā pārstāvji un kā tiek nodrošināta

nepārtraukta drošības pārvaldības sistēmas uzlabošana. Drošības

pārvaldības sistēmā skaidri norāda, ka tiks konsekventi

piemērotas ar cilvēkfaktoru saistītās zināšanas un metodes.

Izmantojot drošības pārvaldības sistēmu, pārvadātāji, manevru

darbu veicēji un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras

pārvaldītāji veicina savstarpējas uzticēšanās, paļāvības un

mācīšanās kultūru, kas personālu mudina uzlabot drošību,

vienlaikus nodrošinot konfidencialitāti.

(3) Drošības pārvaldības sistēmas pamatelementus nosaka

Ministru kabinets.

(4) Drošības pārvaldības sistēmu pielāgo veicamās darbības

veidam un apjomam, darbības telpai un citiem apstākļiem. Sistēma

nodrošina visu to risku kontroli, kas saistīti ar pārvadātāja,

manevru darbu veicēja vai publiskās lietošanas dzelzceļa

infrastruktūras pārvaldītāja darbību, tostarp tehniskās apkopes

pakalpojumu sniegšanu, neskarot šā likuma

35.2 pantā norādītos par tehnisko apkopi

atbildīgās struktūrvienības pienākumus, materiālu sagādi un

līgumslēdzēju pakalpojumu izmantošanu. Drošības pārvaldības

sistēmā ņem vērā arī riskus, kas izriet no darbībām, kuras veic

citi šā likuma 36.4 pantā minētie dzelzceļa

sistēmas dalībnieki.

(5) Ikviens publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras

pārvaldītājs savā drošības pārvaldības sistēmā ņem vērā dažādu

pārvadātāju un manevru darbu veicēju darbības ietekmi uz tīklu un

nodrošina to, ka visi pārvadātāji un manevru darbu veicēji spēj

darboties saskaņā ar savstarpējas izmantojamības tehniskajām

specifikācijām un nacionālajām prasībām, kā arī to vienotā

drošības sertifikāta nosacījumiem.

(6) Drošības pārvaldības sistēmas uzdevums ir koordinēt

publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja

ārkārtas situāciju procedūras ar visiem pārvadātājiem un manevru

darbu veicējiem, kuri izmanto tā infrastruktūru, un ar ārkārtas

situāciju dienestiem, lai veicinātu ātru glābšanas dienestu

iesaistīšanos, un ar jebkādu citu pusi, kas varētu tikt

iesaistīta ārkārtas situācijā. Attiecīgo pārrobežu dzelzceļa

infrastruktūras pārvaldītāju sadarbība paredz ārkārtas situāciju

dienestu koordinēšanu un sagatavotību abās robežas pusēs.

(7) Pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas

dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji katru gadu līdz

31. maijam iesniedz Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai

gada drošības pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu. Drošības

pārskatā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.

36.6 pants. Pārvadātāju, manevru

darbu veicēju un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras

pārvaldītāju uzraudzība

(1) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija uzrauga, lai

pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas

dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji pastāvīgi pildītu

pienākumu izmantot šā likuma 36.5 pantā minēto

drošības pārvaldības sistēmu.

(2) Šai nolūkā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija

piemēro principus, kas izklāstīti Komisijas 2018. gada

16. februāra deleģētajā regulā (ES) 2018/761, ar ko izveido

kopīgas drošības metodes uzraudzībai, ko valstu drošības iestādes

veic pēc vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas

izdošanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES)

2016/798, un atceļ Komisijas regulu (ES) Nr. 1077/2012,

nodrošinot, ka uzraudzības darbībās jo īpaši pārbauda, kā

pārvadātāji, manevru darbu veicēji un publiskās lietošanas

dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji piemēro:

1) drošības pārvaldības sistēmu, lai pārraudzītu tās

efektivitāti;

2) drošības pārvaldības sistēmas atsevišķus vai daļējus

elementus, tostarp ekspluatācijas darbības, tehniskās apkopes un

materiālu nodrošinājumu un līgumslēdzēju iesaisti, lai

pārraudzītu šo elementu efektivitāti;

3) attiecīgās kopīgās drošības metodes.

(3) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pārbauda, kā par

tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības piemēro kopīgās

drošības metodes.

(4) Pārvadātāji un manevru darbu veicēji vismaz divus

mēnešus pirms jebkuras jaunas darbības uzsākšanas informē Valsts

dzelzceļa tehnisko inspekciju, lai tā varētu ieplānot uzraudzības

darbības. Pārvadātāji un manevru darbu veicēji sniedz Valsts

dzelzceļa tehniskajai inspekcijai informāciju arī par iesaistīto

personālu un ritekļu tipiem.

(5) Vienotā drošības sertifikāta turētājs nekavējoties

informē Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju par jebkādām

būtiskām izmaiņām šā panta ceturtajā daļā minētajā

informācijā.

(6) Pārraudzību par to, kā tiek ievēroti piemērojamo

normatīvo aktu un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību

aktu noteikumi par vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) darba,

vadīšanas un atpūtas laiku, nodrošina Valsts dzelzceļa tehniskā

inspekcija.

(7) Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija konstatē, ka

Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras izdotā vienotā drošības

sertifikāta turētājs vairs neatbilst sertifikācijas nosacījumiem,

tā pieprasa, lai Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra minēto

sertifikātu ierobežo vai atsauc.

(8) Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pati ir

izdevusi vienoto drošības sertifikātu saskaņā ar šā likuma

34.1 panta piekto daļu un konstatē, ka vienotā

drošības sertifikāta turētājs vairs neatbilst sertifikācijas

nosacījumiem, tā, pamatojot savu lēmumu, ierobežo vai atsauc

sertifikātu un informē par to Eiropas Savienības Dzelzceļu

aģentūru.

(9) Vienotā drošības sertifikāta turētājam, kura

sertifikātu Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir ierobežojusi

vai atsaukusi, ir tiesības saskaņā ar šā likuma

34.1 panta devīto un desmito daļu prasīt

attiecīgā lēmuma pārskatīšanu un to pārsūdzēt.

(10) Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija uzraudzības

laikā konstatē nopietnu drošības risku, tā jebkurā laikā var

piemērot pagaidu drošības pasākumus, tostarp nekavējoties

ierobežot vai apturēt attiecīgās darbības. Ja vienoto drošības

sertifikātu izdevusi Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra,

Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nekavējoties par to informē

Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un iesniedz pierādījumus,

kas pamato tās lēmumu.

(11) Ja Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra ir lūgusi

Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju pagaidu drošības pasākumus

atcelt vai pielāgot, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija

sadarbojas ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru, lai panāktu

savstarpēji pieņemamu risinājumu, ja nepieciešams, šajā procesā

iesaistot arī vienotā drošības sertifikāta turētāju. Ja

vienošanās netiek panākta, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas

lēmums par pagaidu pasākumu piemērošanu paliek spēkā.

(12) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu par

pagaidu drošības pasākumiem var pārsūdzēt tiesā. Lēmuma

pārsūdzēšana neaptur tā darbību, un pagaidu drošības pasākumus

piemēro līdz brīdim, kad tiesvedības process ir pabeigts ar

galīgo nolēmumu lietā.

(13) Ja pagaidu drošības pasākumi tiek piemēroti ilgāk

nekā trīs mēnešus, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija var

rīkoties atbilstoši šā panta septītās vai astotās daļas

prasībām.

(14) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija uzrauga

vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu,

energoapgādes un infrastruktūras apakšsistēmas un pieprasa, lai

tās atbilstu pamatprasībām. Pārrobežu dzelzceļa infrastruktūras

uzraudzības darbības Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija veic,

sadarbojoties ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām

uzraudzības iestādēm. Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija

konstatē, ka publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras

pārvaldītājs vairs neatbilst drošības apliecības nosacījumiem, tā

minēto drošības apliecību ierobežo vai atsauc, savu lēmumu

pamatojot.

(15) Neskarot šā likuma 36.4 panta otrajā

daļā minētos dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, pārvadātāju

un manevru darbu veicēju pienākumus, Valsts dzelzceļa tehniskā

inspekcija, uzraugot publiskās lietošanas dzelzceļa

infrastruktūras pārvaldītāju, pārvadātāju un manevru darbu

veicēju drošības pārvaldības sistēmu efektivitāti, var ņemt vērā

citu šā likuma 36.4 panta trešajā daļā minēto

dzelzceļa sistēmas dalībnieku, tostarp mācību centru, veiktspējas

ietekmi uz drošību.

(16) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sadarbojas ar

citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām uzraudzības

iestādēm, koordinējot uzraudzības darbības attiecībā uz vienotā

drošības sertifikāta turētāju, kam darbības telpa ir Latvija, lai

nodrošinātu jebkādas būtiskas informācijas par konkrēto vienotā

drošības sertifikāta turētāju, jo īpaši par zināmiem riskiem un

drošības rādītājiem, koplietošanu. Valsts dzelzceļa tehniskā

inspekcija informē citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgās

uzraudzības iestādes un Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru, ja

atklāj, ka vienotā drošības sertifikāta turētājs neveic

nepieciešamos riska kontroles pasākumus. Minētā sadarbība

nodrošina to, ka uzraudzība ir pietiekami plaša un tiek novērsta

pārbaužu un revīziju dublēšanās. Valsts dzelzceļa tehniskā

inspekcija sadarbībā ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu

attiecīgajām uzraudzības iestādēm var izstrādāt kopīgu

uzraudzības plānu, lai nodrošinātu periodisku revīziju un citu

pārbaužu veikšanu, ņemot vērā pārvadājumu veidu un apjomu katrā

attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī.

(17) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sagatavo

paziņojumus, lai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras

pārvaldītājus un vienotā drošības sertifikāta turētājus brīdinātu

par to, ka tie neievēro šā panta otrās daļas prasības."

21. 37. pantā:

papildināt septītās daļas pirmo teikumu pēc vārda

"pārvadātājs" ar vārdiem "manevru darbu

veicējs";

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ja pasažieru vai kravu pārrobežu pārvadājumi notiek

uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti tālāk par 15 kilometriem

no Latvijas valsts robežas, darba koplīgumā vai darba līgumā

ietver arī noteikumus, kas ietverti Nolīgumā starp Eiropas

Dzelzceļa kopienu (CER) un Eiropas Transporta darbinieku

federāciju (ETF) par dažiem to mobilo darbinieku

izmantošanas nosacījumu aspektiem, kuri sniedz savstarpējas

izmantojamības pārrobežu pakalpojumus, vai labvēlīgākus

darbinieku tiesiskā stāvokļa noteikumus."

22. 37.1 pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "pārvadātāja" ar

vārdiem "manevru darbu veicēja";

papildināt ceturtās daļas pirmo teikumu pēc vārda

"pārvadātājs" ar vārdiem "manevru darbu

veicējs".

23. 40. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Dzelzceļa satiksmes negadījums ir dzelzceļa satiksmē

notikusi smaga dzelzceļa avārija, nopietns negadījums, dzelzceļa

satiksmes drošības pārkāpums vai starpgadījums.";

papildināt pantu ar 1.2 daļu šādā

redakcijā:

"(12) Starpgadījums ir jebkāds cits notikums,

kas nav dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpums, nopietns

negadījums vai smaga dzelzceļa avārija un kam ir vai var būt

ietekme uz dzelzceļa satiksmes drošību."

24. 41. pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda "pārvaldītājam" ar

vārdiem "manevru darbu veicējam";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pēc smagas dzelzceļa avārijas vai nopietna

negadījuma attiecīgi pārvadātājs vai manevru darbu veicējs sniedz

palīdzību cietušajiem saistībā ar sūdzību procedūrām saskaņā ar

tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, jo īpaši

regulu (EK) Nr. 1371/2007, neskarot citu personu pienākumus.

Sniedzot šādu palīdzību, izmanto jebkurus saziņas līdzekļus, kā

arī nodrošina psiholoģisku atbalstu dzelzceļa satiksmes

negadījumā cietušajiem un viņu ģimenēm."