27. pants

Papildināt likumu ar VII1 nodaļu šādā

redakcijā:

"VII1 nodaļa.

Prasības Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpējas

izmantojamības nodrošināšanai

43.1 pants.

Savstarpējas izmantojamības mērķis

(1) Šīs nodaļas noteikumus ievēro, lai nodrošinātu

dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību tā, ka būtu

ievērotas Eiropas Savienības prasības dzelzceļa drošības jomā,

lai varētu noteikt optimālu tehniskās harmonizācijas līmeni, kas

ļautu veicināt, uzlabot un attīstīt dzelzceļa pārvadājumu

pakalpojumus Eiropas Savienībā un ar trešajām valstīm, kā arī

sekmēt vienotas Eiropas dzelzceļa telpas un pakāpeniskas iekšējā

tirgus izveides pabeigšanu. Minētie noteikumi attiecas uz Eiropas

Savienības dzelzceļa sistēmas daļu projektēšanu, būvi, nodošanu

ekspluatācijā, lieliem pārveidošanas darbiem, izmantošanu un

tehnisko apkopi, kā arī uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas

izmantošanu, tehniskajā apkopē iesaistītā personāla profesionālo

kvalifikāciju un tam piemērojamiem veselības un drošības

nosacījumiem.

(2) Savstarpēja izmantojamība paredz prasības attiecībā

uz apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentiem,

saskarnēm un procedūrām, kā arī vispārējās savietojamības

nosacījumiem, kas nepieciešami, lai panāktu Eiropas Savienības

dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību.

(3) Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas

ļauj saglabāt esošās dzelzceļa sistēmas savietojamību, paredzot

īpašus gadījumus katrai savstarpējas izmantojamības tehniskajai

specifikācijai gan attiecībā uz tīklu, gan ritekļiem, gan arī

gabarītu, sliežu ceļa platumu vai attālumu starp sliežu ceļiem un

ritekļiem, kas kursē no trešajām valstīm vai uz tām.

43.2 pants.

Apakšsistēmas

(1) Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmu veido strukturālās un

funkcionālās apakšsistēmas.

(2) Strukturālās apakšsistēmas ir:

1) infrastruktūras apakšsistēma;

2) energoapgādes apakšsistēma;

3) vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu

apakšsistēma;

4) vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu

apakšsistēma;

5) ritošā sastāva apakšsistēma.

(3) Funkcionālās apakšsistēmas ir:

1) satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma;

2) tehniskās apkopes apakšsistēma;

3) telemātikas lietojumprogrammu pasažieru un kravu

pārvadājumiem apakšsistēma.

(4) Uz katru apakšsistēmu attiecas viena savstarpējas

izmantojamības tehniskā specifikācija. Ja nepieciešams, uz

apakšsistēmu var attiecināt vairākas savstarpējas izmantojamības

tehniskās specifikācijas un viena savstarpējas izmantojamības

tehniskā specifikācija var attiekties uz vairākām

apakšsistēmām.

(5) Stacionārās apakšsistēmas atbilst savstarpējas

izmantojamības tehniskajām specifikācijām un nacionālajām

prasībām, kas ir spēkā brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums

izsniegt atļauju stacionārās apakšsistēmas nodošanai

ekspluatācijā. Ritekļi atbilst savstarpējas izmantojamības

tehniskajām specifikācijām un nacionālajām prasībām, kas ir spēkā

brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums izsniegt atļauju ritekļa

laišanai tirgū. Stacionāro apakšsistēmu un ritekļu atbilstību

pastāvīgi nodrošina visā to izmantošanas laikā.

(6) Mobilās apakšsistēmas, kas ir ritošā sastāva

apakšsistēmas un vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu

apakšsistēmas, pretendents laiž tirgū tikai tad, ja apakšsistēmas

ir projektētas, būvētas un uzstādītas atbilstoši pamatprasībām,

to atbilstība ir novērtēta un par to sastādītas attiecīgas

deklarācijas.

(7) Strukturālās apakšsistēmas atļauts nodot

ekspluatācijā Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā, ja tās

projektē, būvē vai ražo un uzstāda atbilstoši pamatprasībām un

attiecīgo savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju

prasībām, to atbilstība ir novērtēta un par to sastādītas

attiecīgas deklarācijas.

(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts dzelzceļa

tehniskā inspekcija pieņem lēmumu atļaut pretendentam nepiemērot

vienu vai vairākas savstarpējas izmantojamības tehniskās

specifikācijas vai to daļas.

(9) Prasības apakšsistēmu laišanai tirgū un to atbilstības

novērtēšanai nosaka Ministru kabinets.

43.3 pants.

Savstarpējas izmantojamības komponenti

(1) Savstarpējas izmantojamības komponentus drīkst laist

tirgū lietošanai Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā tikai tad,

ja tie ļauj panākt Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas

savstarpēju izmantojamību un atbilst pamatprasībām, ja tos lieto

paredzētajā izmantošanas telpā, pienācīgi uzstāda un veic to

tehnisko apkopi. Savstarpējas izmantojamības komponentus atļauts

piedāvāt tirgū lietošanai ārpus Eiropas Savienības dzelzceļa

sistēmas, kā arī izmantošanai citiem mērķiem.

(2) Prasības savstarpējas izmantojamības komponentu

laišanai tirgū un atbilstības novērtēšanai nosaka Ministru

kabinets.

43.4 pants. Atļauja

nodot ekspluatācijā stacionāras iekārtas

(1) Vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka

iekārtu, energoapgādes un infrastruktūras apakšsistēmas nodod

ekspluatācijā tikai tad, ja tās ir projektētas, būvētas un

uzstādītas atbilstoši pamatprasībām un ir saņemta attiecīga

atļauja saskaņā ar šā panta trešo daļu.

(2) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atļauj nodot

ekspluatācijā energoapgādes, infrastruktūras un vilcienu vadības

un signalizācijas apakšsistēmas, kas atrodas vai tiek

ekspluatētas Latvijas teritorijā.

(3) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sniedz sīki

izstrādātus norādījumus par to, kā saņemt šajā pantā minētās

atļaujas. Pretendentam bez maksas dara pieejamu dokumentu ar

norādījumiem pieteikuma iesniegšanai, kurā izklāstītas un

izskaidrotas prasības minēto atļauju saņemšanai un norādīti

iesniedzamie dokumenti. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija

sadarbojas ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru šādas

informācijas izplatīšanā. Kārtību, kādā Valsts dzelzceļa tehniskā

inspekcija izsniedz, aptur un atsauc atļaujas nodot ekspluatācijā

stacionārās iekārtas, nosaka Ministru kabinets.

(4) Lai nodrošinātu Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības

sistēmas (ERTMS) saskaņotu ieviešanu un savstarpēju

izmantojamību Eiropas Savienībā attiecībā uz vilcienu vadības un

signalizācijas stacionārajām lauka apakšsistēmām, kurās izmanto

Eiropas vilcienu kontroles sistēmu (ETCS) vai dzelzceļa

globālās mobilo komunikāciju sistēmas (GSMR) aprīkojumu,

pretendents iesniedz Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai

pozitīvu Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras lēmumu, kas

pieņemts saskaņā ar regulas (ES) Nr. 2016/796

22. pantu, un dokumentus, kas apliecina atbilstību regulas

(ES) Nr. 2016/796 30. panta 2. punktā minētās

procedūras rezultātam, ja pēc pozitīva lēmuma saņemšanas ir

mainīts publiskā iepirkuma specifikāciju projekts vai paredzēto

tehnisko risinājumu apraksts.

(5) Mēneša laikā pēc pretendenta pieprasījuma saņemšanas

Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija informē pretendentu, ka

dokumentācija ir pilnīga, vai lūdz papildu informāciju, nosakot

samērīgu termiņu tās iesniegšanai. Valsts dzelzceļa tehniskā

inspekcija pārbauda dokumentācijas pilnīgumu, atbilstību un

konsekvenci un attiecībā uz ERTMS stacionārajām lauka

iekārtām - atbilstību šā panta ceturtajā daļā minētajiem Eiropas

Savienības Dzelzceļu aģentūras lēmumiem. Pēc visas pieprasītās

informācijas saņemšanas un pārbaudes Valsts dzelzceļa tehniskā

inspekcija četru mēnešu laikā izsniedz atļauju stacionāro iekārtu

nodošanai ekspluatācijā vai pieņem lēmumu atteikt atļaujas

izsniegšanu un informē par to pretendentu.

(6) Lēmumu par atteikumu piešķirt atļauju stacionārās iekārtas

nodošanai ekspluatācijā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija

atbilstoši pamato. Pretendents mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas

var pieprasīt, lai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija savu

lēmumu pārskata. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija divu mēnešu

laikā no pārskatīšanas pieprasījuma saņemšanas dienas apstiprina

vai atceļ pieņemto lēmumu. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas

lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā

noteiktajā kārtībā. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmuma

pārskatīšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

43.5 pants. Atļauja

laist tirgū ritekli

(1) Pretendents ritekli laiž tirgū tikai pēc tam, kad ir

saņemta atļauja ritekļa laišanai tirgū, ko izsniegusi Eiropas

Savienības Dzelzceļu aģentūra saskaņā ar regulu (ES)

Nr. 2016/796 vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija šā

panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā.

(2) Lai saņemtu atļauju ritekļa laišanai tirgū, pretendents

iesniedz attiecīgu iesniegumu, izmantojot Eiropas Savienības

Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu. Iesniegumā norāda ritekļa

izmantošanas telpu, kas ir tīkls, tīkli vai to daļas vienā vai

vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās ritekli paredzēts

izmantot, un iesniegumam pievieno dokumentārus pierādījumus tam,

ka ir pārbaudīta ritekļa un izmantošanas telpas tīkla tehniskā

savietojamība.

(3) Ja izmantošanas telpa aptver tīklu vai tīklus ne tikai

Latvijā, bet arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, iesniegumu

izskata un atļauju ritekļa laišanai tirgū izsniedz Eiropas

Savienības Dzelzceļu aģentūra saskaņā ar regulas (ES)

Nr. 2016/796 20. pantu.

(4) Ja izmantošanas telpa aptver tīklu vai tīklus tikai

Latvijā, iesniedzējs iesniegumā var lūgt, lai atļauju ritekļa

laišanai tirgū izsniedz Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.

Kārtību, kādā izdod, atjauno, groza vai atsauc atļauju ritekļa

vai ritekļa tipa laišanai tirgū, atļaujas izdošanas,

atjaunošanas, grozīšanas un atsaukšanas kritērijus un

piešķiršanas procedūras nosaka Komisijas 2018. gada

4. aprīļa īstenošanas regula (ES) 2018/545, ar ko saskaņā ar

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2016/797 nosaka

dzelzceļa ritekļa atļaujas un dzelzceļa ritekļa tipa atļaujas

piešķiršanas procesa praktisko kārtību. Kārtību, kādā minētās

regulas prasības tiek piemērotas Latvijā, nosaka Ministru

kabinets.

(5) Iesniegumu un dokumentu iesniegšana, visas

informācijas pieprasīšana, aprite un lēmumu paziņošana

pretendentam notiek, izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu

aģentūras kontaktpunktu.

(6) Mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas Valsts

dzelzceļa tehniskā inspekcija informē iesniedzēju, ka

dokumentācija ir pilnīga, vai lūdz attiecīgu papildu

informāciju.

(7) Lai iegūtu dokumentārus pierādījumus par tehnisko

savietojamību, izvērtējot iesniegumu par atļaujas saņemšanu

ritekļa laišanai tirgū vai tad, ja rodas pamatotas šaubas, Valsts

dzelzceļa tehniskā inspekcija var pieprasīt veikt ritekļa

pārbaudes tīklā. Šādā gadījumā Valsts dzelzceļa tehniskā

inspekcija pretendentam izsniedz pagaidu atļauju izmantot ritekli

praktiskām pārbaudēm tīklā. Dzelzceļa infrastruktūras

pārvaldītājs, apspriežoties ar pretendentu, veic visas

nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu to, ka jebkādas

praktiskās pārbaudes var notikt triju mēnešu laikā pēc

pretendenta pieprasījuma saņemšanas. Valsts dzelzceļa tehniskā

inspekcija veic pasākumus, lai šīs pārbaudes notiktu.

(8) Pēc tam kad pretendents iesniedzis visu prasīto

informāciju, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija četru mēnešu

laikā izsniedz atļauju ritekļa laišanai tirgū vai pieņem lēmumu

atteikt atļaujas izsniegšanu un informē par to pretendentu.

(9) Lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju ritekļa

laišanai tirgū Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atbilstoši

pamato. Pretendents mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas var

pieprasīt, lai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija savu lēmumu

pārskata. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija divu mēnešu laikā

no pārskatīšanas pieprasījuma saņemšanas dienas apstiprina vai

atceļ pieņemto lēmumu.

(10) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu var

pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmuma pārskatīšana un

pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(11) Ja ritekļa izmantošanas telpa aptver tikai Latvijas

teritoriju un ja nav piemērota viena vai vairākas savstarpējas

izmantojamības tehniskās specifikācijas vai to daļas, Valsts

dzelzceļa tehniskā inspekcija atļauju ritekļa laišanai tirgū

izsniedz tikai pēc šā likuma 43.2 panta astotajā

daļā minētās procedūras piemērošanas.

(12) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas izsniegtā atļauja

ritekļa laišanai tirgū ir derīga bez izmantošanas telpas

paplašināšanas ārpus Latvijas līdz robežas tuvumā esošajām

stacijām Igaunijā vai Lietuvā, ja pretendents iesniegumā

norādījis, ka paredzējis braukt līdz šīm stacijām, un Valsts

dzelzceļa tehniskā inspekcija ir apspriedusies ar iesaistīto

valstu attiecīgajām institūcijām un saņēmusi attiecīgu

apstiprinājumu.

(13) Ja pretendentam ir atļauja ritekļa laišanai tirgū, kuru

izsniegusi Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, un tas vēlas

paplašināt izmantošanas telpu Latvijā, pretendents iesniedz

iesniegumu Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, izmantojot

Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu.

(14) Ja pretendentam ir atļauja ritekļa laišanai tirgū, kuru

izsniegusi Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, un tas vēlas

paplašināt izmantošanas telpu ārpus Latvijas, pretendents

iesniedz iesniegumu Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai,

izmantojot Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras

kontaktpunktu.

(15) Ja pretendents to pieprasa, Eiropas Savienības

Dzelzceļu aģentūra vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija

vienlaikus ar atļauju ritekļa laišanai tirgū izsniedz ar to pašu

ritekļa izmantošanas telpu saistītu atļauju ritekļa tipa laišanai

tirgū. Iesnieguma iesniegšana, lai saņemtu atļauju ritekļa tipam,

visas informācijas pieprasīšana un aprite, kā arī lēmumu

paziņošana pretendentam notiek, izmantojot Eiropas Savienības

Dzelzceļu aģentūras kontaktpunktu.

(16) Šo pantu nepiemēro trešo valstu lokomotīvēm vai

pašgājējiem vilcieniem, kas iebrauc pa publiskās lietošanas

dzelzceļa infrastruktūru iecirknī valsts robeža-Indra-Daugavpils,

valsts robeža-Zilupe-Rēzekne vai valsts robeža-Kārsava-Rēzekne

līdz stacijai, kas paredzēta pārrobežu operācijām, ja šādu

ritekļu atbilstību pamatprasībām, ievērojot šā likuma

34.1 panta piecpadsmitās daļas nosacījumus,

nodrošina iesaistītais pārvadātājs vai manevru darbu veicējs,

izmantojot savu drošības pārvaldības sistēmu.

(17) Ja ritekļa turētājs ir Latvijas fiziskā vai juridiskā

persona, par atļauju laist tirgū 1520 milimetru sliežu ceļa

platuma kravas vagonus un pasažieru vagonus, kuri tiek lietoti

kopīgi ar trešajām valstīm un kuriem izsniegta ritekļa atļauja

kādā no šīm trešajām valstīm, lemj Valsts dzelzceļa tehniskā

inspekcija. Šajā gadījumā nepiemēro šā panta pirmo, otro, trešo,

ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto, devīto, desmito,

vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito, četrpadsmito un

piecpadsmito daļu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts

dzelzceļa tehniskā inspekcija izdod, aptur, atjauno, groza vai

atsauc atļauju 1520 milimetru sliežu ceļa platuma kravas vagonu

un pasažieru vagonu laišanai tirgū.

(18) Ja ritekļa turētājs nav Latvijas fiziskā vai juridiskā

persona, 1520 milimetru sliežu ceļa platuma kravas vagoniem

un pasažieru vagoniem, kuri tiek lietoti kopīgi ar trešajām

valstīm un kuriem izsniegta ritekļa atļauja kādā no šīm trešajām

valstīm, šo pantu nepiemēro, ja minēto ritekļu atbilstību

pamatprasībām nodrošina iesaistītais pārvadātājs vai manevru

darbu veicējs, izmantojot savu drošības pārvaldības sistēmu.

43.6 pants. Ritekļa reģistrācija

pirms tā izmantošanas

(1) Pirms ritekli izmanto pirmo reizi un pēc tam, kad saskaņā

ar šā likuma 43.5 pantu ir piešķirta atļauja tā

laišanai tirgū, ritekli reģistrē šā likuma

36.1 panta 3.1 daļā minētajā

ritošā sastāva valsts reģistrā.

(2) Ja ritekļa izmantošanas telpa aptver tikai Latvijas

teritoriju, to reģistrē Latvijā.

(3) Ja ritekļa izmantošanas telpa aptver ne tikai Latvijas

teritoriju, bet arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis, to

reģistrē Latvijā vai citā attiecīgajā dalībvalstī.

(4) Lai pārbaudītu ritekļa un tīkla tehnisko savietojamību,

atļaujā ritekļa laišanai tirgū norādītās parametru vērtības

izmanto apvienojumā ar parametru vērtībām, kas norādītas

dzelzceļa infrastruktūras reģistrā.

43.7 pants. Eiropas

Savienības dzelzceļa sistēmas dalībnieku pienākumi pirms atļauto

ritekļu izmantošanas

(1) Pirms iesaistītais pārvadātājs vai manevru darbu veicējs

izmanto ritekli tajā izmantošanas telpā, kas norādīta atļaujā tā

laišanai tirgū, tas pārbauda:

1) vai riteklim ir atļauja laišanai tirgū saskaņā ar šā likuma

43.5 pantu un vai tas ir reģistrēts saskaņā ar šā

likuma 43.6 pantu, izņemot gadījumu, kad riteklim

atļauja pirmo reizi piešķirta trešajā valstī un tā izmantošanai

Latvijā nav nepieciešama atļauja laišanai tirgū saskaņā ar šā

likuma 43.5 panta sešpadsmitās vai astoņpadsmitās

daļas nosacījumiem un pārvadātājam vai manevru darbu veicējam

kādā trešās valsts ritekļu reģistrā ir pieejami attiecīgie

ritekļa dati, vismaz ritekļa turētāja dati, par tehnisko apkopi

atbildīgās struktūrvienības dati un dati par ritekļa izmantošanas

ierobežojumiem;

2) vai riteklis ir savietojams ar maršrutu, pamatojoties uz

infrastruktūras reģistru, attiecīgajām savstarpējas

izmantojamības tehniskajām specifikācijām vai jebkuru citu

attiecīgu informāciju, ko bez maksas mēneša laikā no pieprasījuma

saņemšanas dienas sniedz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs,

ja šāda reģistra nav vai tas ir nepilnīgs;

3) vai riteklis ir pienācīgi integrēts vilciena sastāvā, kurā

to paredzēts ekspluatēt, ņemot vērā šā likuma

36.5 pantā minēto drošības pārvaldības sistēmu un

savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas par

satiksmes nodrošināšanu un vadību.

(2) Piemērojot šā panta pirmo daļu, pārvadātājs vai manevru

darbu veicējs var veikt pārbaudes sadarbībā ar dzelzceļa

infrastruktūras pārvaldītāju. Dzelzceļa infrastruktūras

pārvaldītājs, apspriežoties ar pārvadātāju vai manevru darbu

veicēju, nodrošina, ka jebkādas pārbaudes var notikt triju mēnešu

laikā pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma saņemšanas.

(3) Pirms katra ritekļa izmantošanas tīklā nosaka par tā

tehnisko apkopi atbildīgo struktūrvienību un šo struktūrvienību

saskaņā ar šā likuma 43.6 pantu reģistrē ritošā

sastāva valsts reģistrā.

43.8 pants. Ritekļa vai ritekļa tipa

neatbilstība pamatprasībām

(1) Ja pārvadātājs vai manevru darbu veicējs ekspluatācijas

laikā konstatē, ka tā izmantotais riteklis neatbilst kādai no

piemērojamām pamatprasībām, tas veic ritekļa atbilstības

nodrošināšanai nepieciešamos korektīvos pasākumus. Turklāt tas

var informēt Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru, Valsts

dzelzceļa tehnisko inspekciju un jebkuras citas iesaistītās

valsts attiecīgās institūcijas par veiktajiem pasākumiem. Ja

pārvadātājam vai manevru darbu veicējam ir pierādījumi, ka

neatbilstība bija jau laikā, kad tika izdota atļauja ritekļa

laišanai tirgū, tas informē Eiropas Savienības Dzelzceļu

aģentūru, Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju un jebkuras citas

iesaistītās valsts attiecīgās institūcijas.

(2) Ja Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai, veicot

šā likuma 36.6 pantā paredzēto uzraudzību vai

citādi kļuvis zināms, ka riteklis vai ritekļa tips, kura laišanai

tirgū atļauju devusi Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra vai

Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija un kuru izmanto

paredzētajiem mērķiem, neatbilst kādai no piemērojamām

pamatprasībām, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija informē

pārvadātāju vai manevru darbu veicēju, kurš izmanto ritekli vai

ritekļa tipu, un pieprasa, lai tas veic ritekļa atbilstības

nodrošināšanai nepieciešamos korektīvos pasākumus.

(3) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos

pārvadātāja vai manevru darbu veicēja veiktie korektīvie pasākumi

nenodrošina atbilstību piemērojamām pamatprasībām un šāda

neatbilstība rada nopietnu drošības risku, Valsts dzelzceļa

tehniskā inspekcija saskaņā ar šā likuma

36.6 panta desmito daļu var piemērot pagaidu

drošības pasākumus atbilstoši saviem uzraudzības uzdevumiem.

Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vai Eiropas Savienības

Dzelzceļu aģentūra saskaņā ar regulu (ES) Nr. 2016/796 var

piemērot ritekļa tipa atļaujas pagaidu apturēšanu. Valsts

dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā

Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Valsts

dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmuma pārskatīšana un

pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos Eiropas

Savienības Dzelzceļu aģentūra vai Valsts dzelzceļa tehniskā

inspekcija, kas izsniegusi atļauju, pēc tam, kad ir pārskatīta

jebkādu nopietna drošības riska novēršanai veikto pasākumu

efektivitāte, var pieņemt lēmumu par atļaujas atsaukšanu vai

grozīšanu, ja ir pierādīts, ka atļaujas izsniegšanas laikā nebija

ievērota kāda pamatprasība. Minētajā nolūkā lēmums par atļaujas

ritekļa vai ritekļa tipa laišanai tirgū atsaukšanu vai grozīšanu

tiek paziņots turētājam, norādot minētā lēmuma pamatojumu.

Atļaujas turētājs mēneša laikā pēc Eiropas Savienības Dzelzceļu

aģentūras vai Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmuma

saņemšanas var lūgt lēmuma pārskatīšanu. Minētajā gadījumā lēmumu

par atļaujas atsaukšanu uz laiku aptur. Eiropas Savienības

Dzelzceļu aģentūra vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija

mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas dienas apstiprina vai atceļ

savu lēmumu. Ja Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra un Valsts

dzelzceļa tehniskā inspekcija nepanāk vienošanos par vajadzību

ierobežot vai atsaukt atļauju, izmanto procedūru, kas paredzēta

regulā (ES) Nr. 2016/796. Ja šādas procedūras rezultātā

ritekļa atļauja nav ne jāierobežo, ne jāatsauc, atceļ šā panta

trešajā daļā minētos pagaidu drošības pasākumus.

(5) Ja Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras lēmums tiek

apstiprināts, ritekļa atļaujas turētājs var to pārsūdzēt regulā

(ES) Nr. 2016/796 noteiktajā kārtībā. Ja Valsts dzelzceļa

tehniskās inspekcijas lēmums tiek apstiprināts, ritekļa atļaujas

turētājs divu mēnešu laikā pēc minētā lēmuma paziņošanas var

lūgt, lai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija to pārskata.

Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā

Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem lēmumu

atsaukt atļauju ritekļa laišanai tirgū, tā par savu lēmumu

informē Valsts dzelzceļa administrāciju. Valsts dzelzceļa

administrācija izdara attiecīgu ierakstu ritošā sastāva valsts

reģistrā.

(7) Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija pieņem lēmumu

atsaukt atļauju ritekļa tipa laišanai tirgū, tā par savu lēmumu

informē Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru. Valsts dzelzceļa

tehniskā inspekcija informē pārvadātājus un manevru darbu

veicējus, kuri Latvijā izmanto tāda paša tipa ritekļus kā tie,

attiecībā uz kuriem Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vai

Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra pieņēmusi lēmumu atsaukt

atļauju ritekļa vai ritekļa tipa laišanai tirgū. Pārvadātāji un

manevru darbu veicēji vispirms pārbauda, vai pastāv tāda pati

neatbilstība, piemērojot šajā pantā paredzēto procedūru.

(8) Ja ir atsaukta atļauja ritekļa laišanai tirgū, attiecīgo

ritekli vairs neizmanto un tā izmantošanas telpa netiek

paplašināta. Ja ir atsaukta atļauja ritekļa tipa laišanai tirgū,

ritekļi, kas būvēti saskaņā ar to, netiek laisti tirgū vai, ja

tie jau ir laisti tirgū, tiek atsaukti. Šādu ritekli vai ritekļa

tipu var laist tirgū tikai ar jaunu atļauju, kas izsniegta

saskaņā ar šā likuma 43.5 panta prasībām.

(9) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos

neatbilstība pamatprasībām skar tikai daļu no attiecīgā ritekļa

izmantošanas telpas un šāda neatbilstība pastāvēja jau laikā, kad

tika izsniegta atļauja to laist tirgū, atļauju groza, lai tajā

nebūtu iekļautas attiecīgās izmantošanas telpas daļas."