Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Papildināt likumu ar 17.1, 17.2,

17.3, 17.4, 17.5,

17.6 un 17.7 pantu šādā redakcijā:

"17.1 pants. Pārvaldīšanas uzdevuma

atsaukšana

(1) Kopīpašumā esošas dzīvojamās mājas kopīpašnieki vai

dzīvokļu īpašumu mājā - dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas uzdevumu

atsauc, pamatojoties uz likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu

dzīvojamās mājas īpašnieku lēmumu.

(2) Par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu dzīvojamās mājas

īpašnieks informē pārvaldnieku, nosūtot attiecīgu paziņojumu

ierakstītā vēstulē. Paziņojumā norāda datumu, ar kuru

pārvaldīšanas uzdevums tiek atsaukts.

(3) No pārvaldīšanas līguma izrietošās pušu tiesiskās

attiecības izbeidzas vienu mēnesi pēc tam, kad nosūtīts

paziņojums par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu, ja

pārvaldīšanas līgumā nav noteikts cits termiņš.

17.2 pants. Līgumi par

dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu

nodrošināšanu

(1) Līgumu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamā

pakalpojuma nodrošināšanu (turpmāk - pakalpojuma līgums) slēdz

dzīvojamās mājas īpašnieks un attiecīgā pakalpojuma sniedzējs,

ņemot vērā šā panta otrās daļas noteikumus.

(2) Dzīvojamās mājas kopīpašnieki vai dzīvokļu īpašumu mājā -

dzīvokļu īpašnieki, pamatojoties uz likumā noteiktajā kārtībā

pieņemtu īpašnieku lēmumu, pilnvaro vienu personu, kas var būt

arī pārvaldnieks, pakalpojuma līguma noslēgšanai. Pilnvarotā

persona slēdz pakalpojuma līgumu visu dzīvojamās mājas īpašnieku

vārdā.

(3) Pakalpojuma līgumā norādāmas vismaz šādas ziņas un

nosacījumi:

1) līdzēji;

2) tās dzīvojamās mājas adrese, kur tiek nodrošināts

pakalpojums;

3) kārtība, kādā tiek veikti maksājumi par pakalpojumu, ņemot

vērā šā likuma 17.3 panta noteikumus;

4) kritēriji un metodika, pēc kādiem tiek noteikta, aprēķināta

un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par

dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu;

5) persona, kura aprēķina katra dzīvojamās mājas īpašnieka

maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo

pakalpojumu, nodrošina rēķinu sagatavošanu un piegādi, iekasē

maksājumus un veic piedziņu pakalpojuma sniedzēja vārdā;

6) kārtība, kādā pakalpojuma sniedzējs sniedz informāciju

dzīvojamās mājas īpašniekam;

7) pakalpojuma līguma grozīšanas un izbeigšanas kārtība.

(4) Šā panta trešās daļas 4.punktā minētos kritērijus un

metodiku nosaka dzīvojamās mājas īpašnieki, ievērojot Ministru

kabineta noteikumus par kārtību, kādā tiek noteikta, aprēķināta

un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par

attiecīgu dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo

pakalpojumu.

(5) Attiecīgā dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamā

pakalpojuma sniegšanas noteikumi ir vienādi visiem šīs dzīvojamās

mājas īpašniekiem.

17.3 pants. Maksājumi par

dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem

(1) Par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem

pakalpojumiem dzīvojamās mājas īpašnieks patstāvīgi norēķinās ar

attiecīgā pakalpojuma sniedzēju, veicot tiešus maksājumus

pakalpojuma sniedzējam, izņemot šā panta otrajā daļā minēto

gadījumu.

(2) Dzīvojamās mājas īpašnieks ir tiesīgs likumā noteiktajā

kārtībā pieņemt lēmumu par uzdevuma došanu pilnvarotai personai,

kas var būt arī pārvaldnieks, organizēt maksājumu iekasēšanu no

dzīvojamās mājas īpašnieka par attiecīgu dzīvojamās mājas

uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu un saņemto maksājumu

pārskaitīšanu dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā pakalpojuma

sniedzējam [maksājums ar pilnvarotas personas (pārvaldnieka)

starpniecību].

17.4 pants.

Pakalpojuma sniedzēja kompetence

(1) Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir veikt ekonomiski

pamatotus aprēķinus un nodrošināt dzīvojamās mājas īpašniekam

iespēju saņemt vispusīgu un pilnīgu informāciju par tā piedāvāto

pakalpojumu cenu.

(2) Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir noslēgt ar dzīvojamās

mājas īpašnieku pakalpojuma līgumu un nodrošināt dzīvojamās mājas

īpašniekam iespēju norēķināties par pakalpojumu kārtībā, kādu

atbilstoši šā likuma 17.3 panta noteikumiem

izvēlējies dzīvojamās mājas īpašnieks.

(3) Pakalpojuma sniedzējs pats vai noslēdzot vienošanos ar

personu, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta vai

licencēta maksājumu pakalpojumu sniegšanai (turpmāk - maksājumu

iestāde), nodrošina dzīvojamās mājas īpašniekam iespēju veikt

tiešus maksājumus par pakalpojumu saskaņā ar šā likuma

17.3 panta pirmo daļu.

(4) Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir kontrolēt dzīvojamās

mājas īpašnieka maksājumus par sniegto pakalpojumu. Maksājumu

kontrole ietver pienākumu:

1) sagatavot un izsniegt izziņu par maksājumiem;

2) sagatavot paziņojumu par parāda esamību un nodot to

adresātam;

3) savlaicīgi celt tiesā prasību pret dzīvojamās mājas

īpašnieku par maksājumu saistību neizpildi vai nepienācīgu

izpildi.

(5) Pakalpojuma sniedzēja pienākums ir savlaicīgi informēt

dzīvojamās mājas īpašniekus par atsevišķa dzīvojamās mājas

īpašnieka saistību neizpildi, kas skar vai var skart citu

dzīvojamās mājas īpašnieku intereses, kā arī pēc dzīvojamās mājas

īpašnieka pieprasījuma sniegt nepārprotamu un pilnīgu informāciju

par pakalpojumu.

(6) Šā likuma 14.panta 4.3 daļā minētajā

gadījumā pakalpojuma sniedzēja pienākums ir samazināt tā uzskaitē

esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamā parāda summu.

17.5 pants. Izziņa

par maksājumiem

(1) Pakalpojuma sniedzējs vai šā likuma

17.3 panta otrajā daļā minētajā gadījumā -

dzīvojamās mājas īpašnieka pilnvarota persona (pārvaldnieks)

sagatavo izziņu par maksājumiem pēc dzīvojamās mājas īpašnieka

rakstveida lūguma.

(2) Izziņā par maksājumiem norāda, vai ir izpildītas

pārvaldīšanas līgumā un pakalpojuma līgumā paredzētās maksājumu

saistības. Ja dzīvojamās mājas īpašnieks maksājumu saistības nav

izpildījis vai nav izpildījis pienācīgi, izziņā par maksājumiem

norāda:

1) maksājuma saistību, no kuras izriet parāds;

2) parāda apmēru, atsevišķi norādot parāda pamatsummu, kā arī

nokavējuma procentus un līgumsodu, ja tādi pielīgti.

17.6 pants.

Paziņojums par parāda esamību

(1) Paziņojumā par parāda esamību norāda:

1) pārvaldīšanas izdevumu parāda sastāvu, atsevišķi norādot

parāda pamatsummu, nokavējuma procentus un līgumsodu;

2) kopējo parāda summu;

3) parāda samaksas termiņu;

4) parāda samaksas vietu;

5) maksājuma izpildei nepieciešamos rekvizītus.

(2) Paziņojumā par parāda esamību norāda maksājuma

izpildes termiņu, kas nevar būt īsāks par nākamā kalendārā mēneša

pēdējo darbdienu.

(3) Par paziņojumu uzskatāms arī rēķins, ja tajā papildus

norādīta visa šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā

informācija.

17.7 pants. Līgums

par piesaistītā zemesgabala lietošanu

Līgumu par piesaistītā zemesgabala lietošanu slēdz, ievērojot

Civillikuma, citu likumu, kā arī šā likuma

17.2 panta, izņemot tā ceturto daļu,

noteikumus."