Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Papildināt likumu ar 15.1, 15.2 un

15.3 pantu šādā redakcijā:

"15.1 pants. Dzīvokļu īpašnieku

kopības pārstāvji

(1) Dzīvokļu īpašnieku kopību attiecībās ar trešām

personām un tiesā, ciktāl tas nepieciešams dzīvokļu īpašnieku

kopības uzdoto pārvaldīšanas darbību īstenošanai, pārstāv

pārvaldnieks, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvību

konkrētajā gadījumā neīsteno tās pilnvarotā persona. Ārpus

uzdotajām pārvaldīšanas darbībām vai gadījumā, kad ir noslēgts

aizdevuma līgums, pārvaldnieks ir tiesīgs pārstāvēt dzīvokļu

īpašnieku kopību tikai uz atsevišķa kopības lēmuma pamata.

(2) Attiecībās ar pārvaldnieku dzīvokļu īpašnieku kopību

pārstāv tās pilnvarotā persona.

(3) Ja dzīvokļu īpašnieku kopību nepārstāv pārvaldnieks

un dzīvokļu īpašnieku kopība nav pilnvarojusi citu personu to

pārstāvēt, tostarp šā panta otrajā daļā norādītajos gadījumos,

dzīvokļu īpašnieku kopību pārstāv visi dzīvokļu īpašnieki.

(4) Ja dzīvokļu īpašnieku kopību pārstāv visi dzīvokļu

īpašnieki, viņiem ir pienākums pilnvarot kopīgu pārstāvi lietas

vešanai tiesā. Ja tiesas (tiesneša) noteiktajā termiņā dzīvokļu

īpašnieki neinformē tiesu (tiesnesi) par kopīgo pārstāvi, tiesa

(tiesnesis), uzklausot dzīvokļu īpašniekus, nosaka pārstāvi no

viņu vidus.

(5) Šajā pantā norādītie dzīvokļu īpašnieku kopības

pārstāvji ir tiesīgi pārstāvēt kopību ar likumisko pārstāvju

tiesībām.

(6) Pārvaldnieks vai kopības pilnvarotais pārstāvis par

kopības saistībām neatbild ar savu mantu, izņemot gadījumu, kad

viņš ir rakstveidā tam tieši piekritis.

15.2 pants. Dzīvokļu

īpašnieku kopības manta

(1) Dzīvokļu īpašnieku kopības manta ir:

1) dzīvokļu īpašnieku samaksātie un pakalpojumu sniedzējiem

vēl nenodotie līdzekļi maksājumu par mājas uzturēšanai

nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi)

segšanai;

2) dzīvokļu īpašnieku veiktās iemaksas uzkrājumu fondā;

3) prasījuma tiesības pret dzīvokļu īpašniekiem par

maksājumiem par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu mājā

(pārvaldīšanas izdevumi), maksājumiem par mājas uzturēšanai

nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) un

maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā

(uzkrājumi) un prasījumi pret trešām personām;

4) cita iegūta kustama un nekustama manta.

(2) Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā esošo dzīvokļu

īpašnieku maiņa neietekmē mantas piederību dzīvokļu īpašnieku

kopībai.

(3) Ienākumus, kas gūti no dzīvokļu īpašnieku kopības

saimnieciskās darbības, atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopības

lēmumam var izmantot tikai:

1) maksājumu veikšanai par pārvaldīšanas darbībām

daudzdzīvokļu mājā;

2) dzīvokļu īpašnieku kopības saistību izpildei pret trešām

personām;

3) iemaksai dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā;

4) tādu izdevumu segšanai, kas ir saistīti ar tiesību un

saistību uzņemšanos, īpašuma un citu lietu tiesību iegūšanu, ja

tie skar dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē esošos

jautājumus;

5) nodokļu saistību izpildei, naudas soda samaksai u. c.

pielīdzināmiem maksājumiem.

15.3 pants. Dzīvokļu

īpašnieku kopības tiesības un pienākumi, veicot saimniecisko

darbību vai nodarbinot fizisko personu

(1) Dzīvokļu īpašnieku kopībai tās kompetences ietvaros

ir tiesības veikt saimniecisko darbību (piemēram, iznomāt

kopīpašumā esošo daļu), ievērojot šajā likumā un citos, tostarp

grāmatvedību jomu un nodokļu jomu regulējošos, normatīvajos aktos

noteiktos pienākumus un īstenojot tajos noteiktās tiesības.

(2) Pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas dzīvokļu

īpašnieku kopībai ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu

dienestā kā nodokļu maksātājam. Dzīvokļu īpašnieku kopību kā

nodokļu maksātāju reģistrē pārvaldnieks. Ja dzīvokļu īpašnieku

kopību nepārstāv pārvaldnieks, tai ir pienākums iecelt pilnvaroto

personu, kura reģistrēs dzīvokļu īpašnieku kopību Valsts ieņēmumu

dienestā kā nodokļu maksātāju.

(3) Dzīvokļu īpašnieku kopība, kas neveic saimniecisko

darbību, bet nodarbina fizisko personu, kas nav reģistrēta kā

saimnieciskās darbības veicējs, reģistrējas Valsts ieņēmumu

dienestā kā nodokļu maksātājs (darba devējs). Dzīvokļu īpašnieku

kopību kā nodokļu maksātāju reģistrē pārvaldnieks. Ja dzīvokļu

īpašnieku kopību nepārstāv pārvaldnieks, tai ir pienākums iecelt

pilnvaroto personu, kura reģistrēs dzīvokļu īpašnieku kopību

Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātāju.

(4) Ja dzīvokļu īpašnieku kopība veic saimniecisko

darbību vai nodarbina fizisko personu, kas nav reģistrēta kā

saimnieciskās darbības veicējs, tai ir pienākums kārtot

grāmatvedību normatīvajos aktos par grāmatvedību noteiktajā

kārtībā, ciktāl šis likums nenosaka citādi. Šādā gadījumā tai ir

pienākums sagatavot, pārbaudīt un iesniegt gada pārskatu kārtībā,

kāda noteikta biedrībām, kas veic dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbības kopumā vai atsevišķas pārvaldīšanas darbības.

(5) Dzīvokļu īpašnieku kopība, kas neveic saimniecisko

darbību, bet nodarbina fizisko personu, kas nav reģistrēta kā

saimnieciskās darbības veicējs, attiecībā uz šo fizisko personu

ir pielīdzināma darba devējam.

(6) Dzīvokļu īpašnieku kopības gada pārskatu apstiprina

dzīvokļu īpašnieku kopība. Ja dzīvokļu īpašnieku kopība

pārvaldnieka noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par 30 dienām, nav

apstiprinājusi gada pārskatu, tas ir uzskatāms par

apstiprinātu.

(7) Normatīvajos aktos par grāmatvedību noteiktos

uzņēmuma vadītāja, normatīvajos aktos noteiktos darba devēja, kā

arī nodokļu normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un tiesības

īsteno pārvaldnieks, bet ja tāda nav, - dzīvokļu īpašnieku

kopības pilnvarotā persona.

(8) Nodokļu tiesību un administratīvās atbildības jomā

dzīvokļu īpašnieku kopība ir pielīdzināma juridiskajai personai,

bet pārvaldnieks - tās valdes loceklim. Ja pārvaldnieka nav,

valdes loceklim ir pielīdzināma dzīvokļu īpašnieku kopības

pilnvarotā persona vai, ja tādas nav, - visi dzīvokļu īpašnieki.

Dzīvokļu īpašnieku kopības nodokļu maksājumu parādu piedziņa un

administratīvā naudas soda izpilde vēršama pret dzīvokļu

īpašnieku kopības mantu. Ja nodokļa maksājumu parādu samaksai un

administratīvā naudas soda segšanai nepietiek kopības mantas,

katrs dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā

ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram nodrošina

finansējumu un nodokļa maksājumu parādu, un administratīvā naudas

soda samaksu."