Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu

izmantošanas efektivitāti

Investēt atkritumu

apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības

acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu

dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas

pārsniedz minētās prasības. (KF)

NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana,

pilnveidojot atkritumu saimniecības infrastruktūru,

nodrošinot atkritumu pārstrādes/reģenerācijas

palielināšanos un apglabāto bioloģiski noārdāmo atkritumu

samazināšanos.

EK pētījumā1 Latvija ir saņēmusi

negatīvu vērtējumu vairākos kritērijos.

Stratēģijas "Eiropa 2020"

pamatiniciatīva "Resursu ziņā efektīva

Eiropa" paredz, ka, palielinot pārstrādes līmeni,

samazināsies pieprasījums pēc primārajām izejvielām un tiks

atkārtoti izmantoti vērtīgi materiāli. Investīcijas

tiks vērstas uz Direktīvas 2008/98/EK, Direktīvas

1999/31/EK, Direktīvas 94/62/EK, Direktīvas 2012/19/EK un

Direktīvas 2000/53/EK prasību izpildi.

Investēt

ūdensapgādes nozarē, lai ievērotu Savienības acquis

noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu

identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz

minētās prasības. (KF)

Stratēģijas "Eiropa 2020"pamatiniciatīvas

"Resursu ziņā efektīva Eiropa" ūdens resursu

politikas prioritāte ir ūdens taupīšana un efektīva

izmantošana, nodrošinot tā pieejamību pietiekamā daudzumā

un atbilstošā kvalitātē, kā arī atgriežot to vidē pieņemamā

kvalitātē.

NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides

uzlabošana, pilnveidojot ūdenssaimniecības infrastruktūru,

vienlaikus nodrošinot atbilstību ES direktīvu

prasībām. Investīcijas tiks vērstas uz Direktīvas

91/271/EEK un Direktīvas 98/83/EK prasību

izpildi.

Aizsargāt un

atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni, un veicināt

ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 tīkla

palīdzību, un zaļo infrastruktūru. (ERAF)

Latvijai jāizpilda

vismaz 18 ES direktīvu un 6 konvenciju prasības vides

monitoringa jomā, piemēram, Direktīvas 91/676/EEK, Direktīvas

2008/50/EK, Direktīvas 2004/107/EK, Direktīvas 2000/60/EK un

Direktīvas 92/43/EEK prasības. Lai nodrošinātu iepriekš

noteikto, tiks pilnveidots vides monitoringa tīkls, tiks

palielināts teritoriju skaits, kurās tiek novērsta

antropogēnā slodze uz īpaši aizsargājamām sugām/biotopiem,

pilnveidota jau izbūvētā infrastruktūra, sabiedrība un valsts

institūcijas tiks nodrošinātas ar objektīvu informāciju par

vides kvalitāti. Investīcijas tiks vērstas arī uz

Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK prasību

izpildi ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības

jomās.

Aizsargāt un

atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni, un veicināt

ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 tīkla

palīdzību, un zaļo infrastruktūru. (KF)

Investīcijas tiks

vērstas uz Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK

prasību izpildi ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības

jomās.

Saglabāt, aizsargāt,

veicināt un attīstīt dabas un kultūras

mantojumu. (ERAF)

Saskaņā ar Tūrisma attīstības pamatnostādnēm

2014.-2020. gadam dabas un kultūras mantojums šobrīd

ir komercdarbībai un reģionālajai attīstībai nepietiekami

novērtēts un izmantots resurss. Šīs investīcijas

jāveic, balstoties uz attiecīgo teritoriju integrētām

attīstības programmām, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu

kultūras un dabas mantojuma aizsargāšanu, saglabāšanu, kā

arī izmantošanu sociālā kapitāla attīstībai un vides

kvalitātes pilnveidei.

NRP uzsver kultūrvides un sociālekonomiskā potenciāla

izmantošanas lomu pašvaldību ekonomiskajā attīstībā.

Veikt darbības, lai

uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un

attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā

pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un

veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus. (ERAF)

NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana,

nodrošinot sabiedrisko pakalpojumu pieejamību un

sasniedzamību.

Reģionālās politikas pamatnostādnes

2013.-2019. gadam nosaka nepieciešamību veicināt

pilsētu revitalizāciju, nodrošinot vides kvalitātes

uzlabošanos un investīciju piesaisti.

NRP uzsver kultūrvides un sociālekonomiskā potenciāla

izmantošanas lomu pašvaldību ekonomiskajā attīstībā.

Vides politikas pamatnostādnes

2014.-2020. gadam kā vienu no aktuālākajām

problēmām piesārņoto vietu apsaimniekošanas jomā uzsver

piesārņoto vietu sanāciju - ja tā netiek veikta, saglabājas

gruntsūdeņu un augsnes piesārņojuma tālākas izplatības

draudi.

Viens no NAP 2020 rīcības virziena "Dabas un

kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana"

mērķiem ir saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai

ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu

izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos

riskus vides kvalitātei, kas atbilst ieguldījumu

prioritātes ietvaros veicamajām darbībām."

1.2. izteikt tabulu Nr. 2.5.5. (5) šādā

redakcijā:

"KF kopējie un specifiskie

iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība

(2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

i.5.2.1.ak

(CO17)

Atkritumu pārstrādes jaudas

pieaugums

Tonnas gadā

KF

172 0002

Projektu dokumentācija un

iesniegtie pārskati

Reizi gadā

i.5.2.1.c

Atkritumu reģenerācijas ar

enerģijas atguvi jaudas pieaugums

Tonnas gadā

KF

11 000

Projektu dokumentācija un

iesniegtie pārskati

Reizi gadā"

1.3. izteikt tabulu Nr. 2.5.10. (5) šādā

redakcijā:

"KF un ERAF kopējie un

specifiskie iznākuma rādītāji

ID

Rādītājs

Mērvienība

Finansējuma avots

Plānotā vērtība

(2023. gadā)

Datu avots

Ziņošanas biežums

i.5.4.1.ak

(CO23)

To dzīvotņu platība, kuras saņem

atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi

Hektāri

ERAF

9 318

Projektu dokumentācija un

iesniegtie pārskati

Reizi gadā

i.5.4.3.ak (CO23)

To dzīvotņu platība, kuras saņem

atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi

Hektāri

KF

13 800

Projektu dokumentācija un

iesniegtie pārskati

Reizi gadā

i.5.4.2.a

Atbilstoši direktīvu prasībām

īstenotas monitoringa programmas (jomas)3

Monitoringa programmas

KF

4

Projektu dati

Reizi gadā

i.5.4.2.b

Īpaši aizsargājamo dabas

teritoriju dabas aizsardzības plāni

Aizsardzības plāni

KF

20

Dabas aizsardzības pārvaldes dati, dabas datu informācijas

sistēma "Ozols",

projektu dati

Reizi gadā

i.5.4.2.b

Eiropas Savienības nozīmes īpaši

aizsargājamo sugu aizsardzības plāni

Aizsardzības plāni

KF

5

Dabas aizsardzības pārvaldes dati, dabas datu informācijas

sistēma "Ozols",

projektu dati

Reizi gadā"

1.4. izteikt 468. punktu šādā redakcijā:

"(468) Nozīmīga kultūras un dabas mantojuma saglabāšana

ilgtermiņā un tā ilgtspējīga attīstība, kā arī tā apmeklētības

pieaugums veicinās pakalpojumu attīstību dažādās ekonomikas

nozarēs attiecīgajā teritorijā, tādējādi nodrošinot vietējās

uzņēmējdarbības attīstību un veicinot pašvaldību ieņēmumu

pieaugumu. Kultūras un dabas mantojuma objektu4

attīstība veicinās arī vairākdienu tūristu skaita palielināšanos,

tai skaitā Baltijas jūras piekrastē, kur neorganizētas sezonas

atpūtnieku plūsmas rada būtisku negatīvu ietekmi uz vidi.

Vienlaikus tiks veicināta attiecīgās teritorijas vides kvalitāte

un uzlabota iedzīvotāju dzīves kvalitāte, kas ir būtiski, lai

mazinātu depopulācijas tendences.";

1.5. izteikt tabulu Nr. 2.8.22. (6) šādā

redakcijā:

"Prioritārā virziena

snieguma ietvars

Indikatora tips

ID.

Rādītāja nosaukums

Definīcija

Mērvienība

Fonds

Reģiona kategorija

Starpposma vērtība

2018. gadā

Mērķa vērtība

Datu avots

Rādītāja nozīmīguma

apraksts

sievietes

vīrieši

kopā

Finanšu rādītājs

(F14) Finanšu rādītājs