Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Papildināt likumu ar IV1 nodaļu šādā

redakcijā:

"IV1

nodaļa. Video koplietošanas platformas

23.1 pants. Vispārīgie video

koplietošanas platformu noteikumi

(1) Pakalpojuma atbilstību video koplietošanas platformas

būtībai šā likuma izpratnē izvērtē Nacionālā elektronisko

plašsaziņas līdzekļu padome.

(2) Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējs, kas

nav dibināts Latvijā, tiek uzskatīts par tādu, kas ir dibināts

Latvijā, ja tam ir mātes uzņēmums vai meitas uzņēmums, kas

dibināts Latvijā, vai ja tas ir daļa no sabiedrību grupas un kāds

cits attiecīgās sabiedrību grupas uzņēmums ir dibināts

Latvijā.

(3) Lai piemērotu šā panta otro daļu gadījumā, kad mātes

uzņēmums, meitas uzņēmums vai citi sabiedrību grupas uzņēmumi

dibināti dažādās dalībvalstīs, uzskata, ka video koplietošanas

platformas pakalpojuma sniedzējs ir dibināts tajā dalībvalstī,

kurā dibināts tā mātes uzņēmums, vai, ja šāda dibinājuma nav,

tajā dalībvalstī, kurā dibināts tā meitas uzņēmums, vai, ja šāda

dibinājuma nav, tajā dalībvalstī, kurā dibināts cits sabiedrību

grupas uzņēmums.

(4) Lai piemērotu šā panta otro daļu gadījumā, kad ir vairāki

meitas uzņēmumi un katrs no tiem dibināts kādā citā dalībvalstī,

uzskata, ka video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējs

ir dibināts tajā dalībvalstī, kurā viens no meitas uzņēmumiem

pirmais sāka savu darbību, - ar nosacījumu, ka tas uztur stabilu

un efektīvu saikni ar attiecīgās dalībvalsts ekonomiku.

(5) Lai piemērotu šā panta otro daļu gadījumā, kad ir vairāki

citi uzņēmumi, kas ir daļa no sabiedrību grupas, un katrs no tiem

dibināts citā dalībvalstī, uzskata, ka video koplietošanas

platformas pakalpojuma sniedzējs ir dibināts tajā dalībvalstī,

kurā viens no šiem uzņēmumiem pirmais sāka savu darbību, - ar

nosacījumu, ka tas uztur stabilu un efektīvu saikni ar attiecīgās

dalībvalsts ekonomiku.

(6) Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzējiem,

par kuriem uzskata, ka tie dibināti Latvijā, piemēro Informācijas

sabiedrības pakalpojumu likuma 10. un 11. pantu.

(7) Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izveido

un regulāri atjaunina to video koplietošanas platformas

pakalpojuma sniedzēju sarakstu, kuri dibināti vai par kuriem

uzskata, ka tie dibināti Latvijā, un norāda, uz kuriem šā panta

otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajiem

kritērijiem balstās to jurisdikcija. Nacionālā elektronisko

plašsaziņas līdzekļu padome informē Eiropas Komisiju par video

koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēju sarakstu, tostarp

par visiem tā atjauninājumiem.

(8) Ja, piemērojot šā panta noteikumus jurisdikcijas

noteikšanai, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

nevar vienoties ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts

regulatoru par to, kuras valsts jurisdikcijā ir video

koplietošanas platforma, Nacionālā elektronisko plašsaziņas

līdzekļu padome nekavējoties par to informē Eiropas Komisiju.

23.2 pants. Audio un audiovizuāli

komerciāli paziņojumi video koplietošanas platformās

(1) Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji veic

piemērotus pasākumus, lai pasargātu sabiedrību no tādiem

raidījumiem un lietotāju veidotiem video un audiovizuāliem

komerciāliem paziņojumiem, kuru:

1) saturs var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai un

tikumiskajai attīstībai;

2) saturs var apdraudēt plašāku sabiedrību un kuri satur

kūdīšanu uz vardarbību un naida kurināšanu pret kādu personu vai

personu grupu jebkura Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21.

pantā vai Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības

konvencijas 14. pantā minētā iemesla dēļ;

3) satura izplatīšana ir noziedzīgs nodarījums (terorisma

publiska slavināšana vai attaisnošana, publisks aicinājums uz

terorismu, terorismu slavinoša, attaisnojoša vai uz terorismu

aicinoša satura materiāla izplatīšana vai draudi īstenot

terorismu, ja ir pamats uzskatīt, ka tas var tikt īstenots, vai

tāda pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšana vai pornogrāfiska

rakstura materiāla aprite, kurš satur bērnu pornogrāfiju,

publisks aicinājums uz genocīdu, genocīda, nozieguma pret

cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma publiska

slavināšana vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci,

nozieguma pret mieru vai kara nozieguma slavināšana, noliegšana,

attaisnošana vai rupja noniecināšana un darbības, kas vērstas uz

nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības

izraisīšanu).

(2) Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji to

iespēju un kontroles robežās attiecībā uz audio un audiovizuāliem

komerciāliem paziņojumiem ievēro šā likuma 35. panta otrās daļas

1., 4., 6., 7. un 8. punkta, septītās un devītās daļas, 36. panta

otrās daļas, 37. panta otrās daļas un 38. panta noteikumus.

(3) Video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji

izstrādā savu publiski pieejamu rīcības kodeksu, kurā norāda

darbības pamatprincipus, akceptētos ētiskas darbības nosacījumus,

noteikumus par nepieņemamiem audio un audiovizuāliem komerciāliem

paziņojumiem, tai skaitā tādiem, kuru mērķauditorija ir

nepilngadīgie un kuri var negatīvi ietekmēt nepilngadīgo

psiholoģisko vai fizisko attīstību. Rīcības kodekss ietver arī

noteikumus, kas attiecas uz audio un audiovizuāliem komerciāliem

paziņojumiem, kuri iekļauti bērnu auditorijai paredzētos

raidījumos, kā arī pirms vai pēc tiem, par pārtiku un dzērieniem,

kuru sastāvā ir uzturvielas un vielas ar noteiktu uzturvērtību

vai fizioloģisku ietekmi, jo īpaši tādas vielas kā tauki,

taukskābes, sāls vai nātrijs un cukuri, kuru pārmērīga lietošana

uzturā nav ieteicama. Rīcības kodeksu video koplietošanas

platformas pakalpojuma sniedzēji publicē savā

tīmekļvietnē."

9. 24. pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izstrādā savu

rīcības kodeksu, kurā norāda darbības pamatprincipus, akceptētos

ētiskas darbības nosacījumus, noteikumus par nepieņemamiem audio

un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem, tai skaitā tādiem,

kuru mērķauditorija ir nepilngadīgie un kuri var negatīvi

ietekmēt nepilngadīgo psiholoģisko vai fizisko attīstību. Rīcības

kodekss ietver arī noteikumus, kas attiecas uz audio un

audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem, kuri iekļauti bērnu

auditorijai paredzētos raidījumos, kā arī pirms vai pēc tiem, par

pārtiku un dzērieniem, kuru sastāvā ir uzturvielas un vielas ar

noteiktu uzturvērtību vai fizioloģisku ietekmi, jo īpaši tādas

vielas kā tauki, taukskābes, sāls vai nātrijs un cukuri, kuru

pārmērīga lietošana uzturā nav ieteicama. Rīcības kodeksu

elektroniskie plašsaziņas līdzekļi publicē savā

tīmekļvietnē.";

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neizplata tāda

satura audio un audiovizuālas programmas vai pakalpojumus pēc

pieprasījuma, kuri var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai

un tikumiskajai attīstībai, izņemot gadījumus, kad tiem ir

izraudzīts cits, nevis šā panta devītajā daļā minētais raidlaiks

vai kad elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nodrošina

ierobežotas piekļuves kontroli. Pirms šādiem audiovizuāliem

darbiem jādod akustisks brīdinājuma signāls, un tiem jābūt

speciāli atzīmētiem ar vizuālu simbolu, kas raksturo elektroniskā

plašsaziņas līdzekļa pakalpojuma satura iespējami kaitīgo

būtību.";

papildināt pantu ar 10.1 daļu šādā redakcijā:

"(101) Nepilngadīgo personas datus, kurus

elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ieguvis, veicot ierobežotas

piekļuves kontroli, nav atļauts izmantot komerciālos nolūkos,

izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pakalpojuma tiešai

sniegšanai ar datu subjekta piekrišanu."