5. pants

Bāzes

jaudas elektrostacijas variantu priekšrocību un trūkumu

salīdzinājums

HES un VES izmanto atjaunojamos

energoresursus, tādējādi atmosfērā netiek emitēts CO2

un citas kaitīgās vielas, kā arī mazinās Latvijas atkarība no

importētajiem energoresursiem. Tomēr gan hidroelektrostacijas,

gan vēja elektrostacijas par bāzes slodzes stacijām uzskatāmas

tikai noteiktos apstākļos - HES nepieciešama vienmērīga ūdens

caurplūde visu gadu, bet VES vēja parkiem jābūt ar lielu kopējo

jaudu un ar izkliedētu izvietojumu teritorijā ar dažādu vēja

stiprumu un virzienu.

Fosilā kurināmā elektrostacijas,

kā arī atomelektrostacijas atbilst bāzes jaudas elektrostaciju

prasībām attiecībā uz jaudas izmantošanas koeficientu un

saražotās elektroenerģijas apjomu.

Arī atomelektrostacijas (AES)

atmosfērā neemitē CO2 un citas kaitīgās emisijas.

Atomelektrostacijām raksturīgs augsts jaudas izmantošanas

koeficients, un kodoldegvielas cena ir mazāk atkarīga no naftas

cenu fluktācijām. Tomēr atomelektrostacijas būvniecība Latvijas

apstākļos ir sarežģīta un pietiekamā apjomā nerisina konkrētās

problēmas valsts energoapgādē šādu apstākļu dēļ:

- atomelektrostacijām

piedāvāto bloku jaudu diapazons ir 600 līdz 1700 MW. Tas

nozīmē, ka Latvijā būtu jābūvē 600 MW stacija, lai nodrošinātu

nepieciešamo jaudu 350-400 MW;

- attiecībā uz būvniecības

laiku - atomelektrostacijām tas ir visgarākais salīdzinājumā ar

citu veidu elektrostacijām - 7-9 gadi un pat vairāk. Turklāt

jāuzsver arī projekta pirmsbūvniecības fāze, kas var ilgt

vairākus gadus sarežģīto lēmumu un procedūru pieņemšanas

nepieciešamības dēļ;

- atomelektrostaciju

būvniecība ir sarežģīts process, kur tehnoloģiskās īpatnības

prasa ļoti augsti kvalificētu darbaspēku atsevišķām būvniecības

cikla sastāvdaļām. Šāds darbaspēks ir deficīts, tāpēc tas

ievērojami sadārdzina investīcijas un paildzina iespējamo

būvniecības laiku. Atomelektrostaciju būvniecībā nepieciešamā

darbaspēka pieejamība ir viens no riska faktoriem;

- līdzīgus secinājumus var

attiecināt arī uz AES ekspluatāciju, jo Latvijā šādi speciālisti

netiek gatavoti - tātad būtu nepieciešama speciāla izglītības

programma vai arī jāizmanto ārvalstu darbaspēks.

Dabasgāze ir piemērots kurināmais

bāzes jaudas elektrostacijām. Dabasgāzes kombinētais cikls ir

visefektīvākā sadedzināšanas tehnoloģija, turklāt šādu

elektrostaciju būvniecības laiks ir salīdzinoši īss (2-3 gadi),

un nepieciešamie kapitālieguldījumi uz uzstādītās jaudas vienību

ir vieni no zemākajiem. Salīdzinoši zemas ir arī ekspluatācijas

izmaksas. Dabasgāzes izmantošanas gadījumā veidojas maz kaitīgo

emisiju.

Lai gan dabasgāze ir tehnoloģiski

efektīvs un videi draudzīgs kurināmais, no kurināmā cenas

viedokļa tas ir visriskantākais kurināmā veids. Cenas noteikšana

ir saistīta ar naftas produktu tirgus cenām, kuras nav iespējams

prognozēt, tāpēc ar cenu noteikšanu saistītās procedūras ir

riskantas un nestabilas. Attiecībā uz dabasgāzes piegādēm

Latvijai Krievijas uzņēmums akciju sabiedrība "Gazprom"

atrodas monopolstāvoklī un nosaka cenu uz Latvijas un Krievijas

robežas.

Tā kā Latvijā elektroenerģijas

ražošanā kā fosilo kurināmo pamatā izmanto tikai dabasgāzi

(TEC-1, TEC-2 vecais un jaunais bloks, kā arī mazas jaudas

koģenerācijas stacijas), jaunas dabasgāzi izmantojošas bāzes

slodzes stacijas celtniecība ievērojami paaugstinātu sektora

atkarību no viena resursa veida un piegādātāja, kā arī pakļautu

to lielākām cenu svārstībām.

Alternatīva cauruļvadu dabasgāzei

ir sašķidrinātā dabasgāze (LNG), tomēr, izmantojot LNG, jārēķinās

ar lielām izmaksām izkraušanas un regazifikācijas termināļa

izbūvē, un tā būtu ļoti augsta samaksa par papildu apgādes

drošību.

No patēriņa viedokļa raugoties,

LNG regazifikācijas termināļa celtniecība Latvijā nav ekonomiski

pamatota, jo 350-400 MW elektrostacijas patēriņš nav pietiekams,

salīdzinot ar vidējiem LNG sašķidrināšanas rūpnīcu ražošanas

apjomiem, un mazie regazifikācijas termināļa apjomi strauji

palielina ražošanas izmaksas uz vienu vienību. Lai

regazifikācijas termināļa būvniecība atmaksātos, būtu

nepieciešams gāzes patēriņš, kas atbilstu vismaz 800 MW, bet

optimāli - 1600 MW jaudas elektrostacijas patēriņam.

Fizisko un komerciālo risku

samazināšanā galvenā uzmanība elektroenerģijas ražošanā jāpievērš

dabasgāzes sabalansēšanai ar citiem fosilajiem kurināmajiem un

aizstāšanai ar atjaunojamiem resursiem. Kā ticamākā alternatīva

dabasgāzes tālākai izmantošanai elektroenerģijas ražošanā ir

cietais kurināmais - ogles kombinācijā ar biomasu. Izmantot

tikai biomasu 350-400 MW jaudas elektrostacijā nav pamatoti

no biomasas pieejamības, transporta un loģistikas viedokļa.

Līdzīgas problēmas ir ar kūdras izmantošanu, turklāt kūdras

izmantošana saistīta ar vides aizsardzības problēmām (kaitīgo

emisiju apjoms pārsniedz ogļu emisijas, purvu pastiprināta

izstrāde veicina CO2 izdalīšanos).

Ogles ir izplatīts, plaši pieejams

energoresurss pasaules tirgū, labi un izdevīgi transportējams un

uzkrājams. Liela priekšrocība ir iespēja to sadedzināt kopā ar

biomasu un citiem cietā kurināmā veidiem (piemēram, kūdru,

atkritumiem), samazinot ietekmi uz vidi un vienlaikus paplašinot

atjaunojamo resursu izmantošanu. Ogļu cena ir vienkāršāk

prognozējama un mazāk atkarīga no naftas cenu svārstībām.

Ogļu elektrostacijas galvenie

trūkumi ir salīdzinoši lielās investīcijas uz uzstādītās jaudas

vienību, kā arī ilgāks celtniecības laiks (4-5 gadi) nekā gāzes

elektrostacijām, tomēr ogļu stacijām ir arī ilgāks kalpošanas

laiks. Sadedzinot ogles, veidojas vairāk kaitīgo emisiju, nekā

izmantojot dabasgāzi, tomēr ir iespējams tās samazināt līdz

minimumam, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas, kuras pēdējā

laikā īpaši strauji attīstās un kuru pilnveidošana turpinās. Jau

pašlaik pieejamās labākās tehnoloģijas nodrošina normatīvo vides

aizsardzības prasību ievērošanu. Savukārt turpmāk, kad

rūpnieciski būs pieejamas minētās iekārtas un tas būs ekonomiski

pamatoti, ņemot vērā CO2 izmaksas, paredzama iespēja

papildu iekārtas izbūvei CO2 uztveršanai un

uzglabāšanai (CCS). Savukārt izveidojušos izdedžus iespējams

izmantot būvmateriālu ražošanā vai ceļu būvniecībā, kas rada

papildu ekonomiskos ieguvumus.

5.1.tabulā ir dots teorētisko

variantu salīdzinājums, izvērtējot dažādus kritērijus. Vērtējumam

izmanto punktu sistēmu no 1 līdz 3 (1 - zema atbilstība, 2 -

vidēja atbilstība, 3 - augsta atbilstība).

5.1.tabula. Teorētisko variantu

salīdzinājums

Jaudu

atbilstība

Būv niecības laiks

Kapitāl iegul dījumi

Kurināmā riski

Energo apgādes drošums

Atjaunojamo energoresursu

izmantošana

CO2

emisijas

Kopā

Dabasgāze

3

3

3

1

1

1

2

14

LNG

3

1

1

2

3

1

2

13

Ogles

3

2

2

3

3

1

1

15

Biomasa

2

2

2

2

2

3

3

16

Kūdra

2

2

2

3

2

1

1

14

Maisījums

(ogles + biomasa)

3

2

2

3

3

2

1

16

AES

1

1

1

3

3

1

3

13

HES

1

2

2

1

1

3

3

13

VES

1

3

2

1

1

3

3

14

Izvērtējot teorētiski iespējamos

variantus, var secināt, ka optimālākā ir cietā kurināmā maisījuma

(ogles + biomasa) izmantošana, līdzīgi vērtējama akmeņogļu

elektrostacijas un dabasgāzes kombinētā cikla elektrostacijas

ieviešana.

Lai sasniegtu pamatnostādnēs

noteiktos mērķus attiecībā uz primāro energoresursu dažādošanu,

atjaunojamo energoresursu un koģenerācijas ciklu izmantošanu

elektroenerģijas ražošanai, jaunās elektrostacijas projektam

jāiekļaujas atlikušās un deficītās daļas aizpildīšanā gan jaudas,

gan enerģijas ziņā. Jaunajai elektrostacijai jānodrošina būtiska

primārās enerģijas (kurināmā) dažādošana un ražošanas izvietošana

noteiktā pārvades sistēmas vietā.

Dabasgāzes izmantošana

elektroenerģijas ražošanai Latvijas tirgū ir sasniegusi tādu

izmantošanas pakāpi, ka resursu piegādes struktūru var raksturot

kā vienveidīgu un riskantu. Pēc Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas un

paplašināšanās bilance kļūs vēl nesabalansētāka. Tādēļ jaunās

bāzes stacijas ieviešana vienlaikus izmainīs arī primāro resursu

bilanci un plūsmu. Vienlaikus jāuzsver, ka enerģijas piegādes

drošības pakāpe vienmēr korelē ar enerģijas cenu, tādēļ

nevajadzētu izvēlēties elektroenerģijas cenu par dominējošu

kritēriju jaudas izvēlē.

Tādējādi kurināmā plūsmu

daudzveidošanas un elektroapgādes pašnodrošinājuma mērķi

visefektīgāk var sasniegt ar tīro vai nākotnē tīro ogļu

tehnoloģiju ieviešanu bāzes jaudu problēmas atrisināšanai.

Ieteicamais elektrostacijas

variants attiecīgi ir cieto kurināmo izmantojoša kondensācijas

tipa elektrostacija. Kurināmais - biomasa (koksne) 10-20 % un

ogles 80-90 %. Biomasas līdzsadedzināšana ar oglēm ir vēlama

apmēram šādā attiecībā, jo šāds biomasas apjoms būtu ērti

piegādājams no loģistikas viedokļa, neradītu nopietnus draudus

kurināmā iepirkšanai esošajiem enerģētiskās biomasas lietotājiem,

kā arī potenciālajām jaunajām izkliedētajām koģenerācijas

stacijām. Tas varētu būt kā ieteikums investoram, lēmuma

pieņemšanu atstājot viņa paša ziņā, ņemot vērā ekonomiskos

apsvērumus (biomasas tirgus situācija, CO2 faktiskās

izmaksas un citi apsvērumi)."

Ekonomikas ministrs

K.Gerhards