45. pants

(1) Dabasgāzes sadales sistēmas

operators papildus šā likuma 15.pantā noteiktajam ir atbildīgs

par:

1) dabasgāzes sadales sistēmas

darbību, tās tehnisko ekspluatāciju un attīstību;

2) dabasgāzes saņemšanu no

dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un transportēšanu līdz

enerģijas lietotājiem;

3) iespējamo avāriju lokalizāciju

un likvidāciju dabasgāzes sadales sistēmā un avārijas

dienestu;

4) informācijas sniegšanu

enerģijas lietotājiem par nosacījumiem, kas jāievēro, lai

pieslēgtos dabasgāzes sadales sistēmai vai to lietotu.

(2) Ja dabasgāzes sadales sistēmas

operators ir vertikāli integrēta energoapgādes komersanta

sastāvā, šis operators ir atsevišķa kapitālsabiedrība ar

patstāvīgas juridiskās personas statusu un nošķirts no dabasgāzes

tirdzniecības vai cita veida komercdarbības (kas nav

energoapgāde).

(3) Šā panta otrajā daļā minētā

dabasgāzes sadales sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai

ievērojami šādi nosacījumi:

1) personas, kuras atbild par

dabasgāzes sadales sistēmas operatora vadību, nedrīkst

iesaistīties integrētā dabasgāzes komersanta struktūrās, kas

tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes pārvadi un

tirdzniecību;

2) jāveic atbilstoši pasākumi, lai

nodrošinātu, ka personas, kuras atbild par dabasgāzes sadales

sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi;

3) dabasgāzes sadales sistēmas

operatoram ir tiesības pieņemt lēmumus neatkarīgi no vertikāli

integrētā energoapgādes komersanta attiecībā uz aktīviem, kas

vajadzīgi dabasgāzes sadales tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai

vai attīstībai. Tas neliedz vertikāli integrētā energoapgādes

komersantā izveidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai

nodrošinātu valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību

attiecībā uz atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi;

4) dabasgāzes sadales sistēmas

operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti

pasākumi, kas veikti, lai nepieļautu diskriminējošu rīcību, un

kas nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma

paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas veicami, lai

sasniegtu šo mērķi. Dabasgāzes sadales sistēmas operators

iesniedz regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un

šo ziņojumu publisko savā interneta mājas lapā.

(4) Šā panta otrās daļas prasības

nav attiecināmas uz integrētajiem dabasgāzes sadales sistēmas

operatoriem, kuri sniedz sistēmas pakalpojumus mazāk nekā 100000

lietotāju.

45.1

pants

Šā likuma 43.panta otrās daļas un

45.panta otrās daļas noteikumi neliedz veidot apvienotu

dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas un sadales sistēmas operatoru,

kas nodarbojas ar dabasgāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un

juridiski ir nošķirts no komersanta, kas nodarbojas ar dabasgāzes

tirdzniecību, kā arī atbilst šādiem kritērijiem:

1) personas, kuras atbild par

apvienotā dabasgāzes sistēmas operatora vadību, nedrīkst

iesaistīties integrētā dabasgāzes komersanta struktūrās, kas

tieši vai netieši ir atbildīgas par dabasgāzes piegādi

ikdienā;

2) jāveic atbilstoši pasākumi, lai

nodrošinātu, ka personas, kuras atbild par apvienotā dabasgāzes

sistēmas operatora vadību, varētu rīkoties neatkarīgi;

3) apvienotajam dabasgāzes

sistēmas operatoram ir tiesības pieņemt lēmumus neatkarīgi no

integrētā gāzes uzņēmuma attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi

tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai. Tas neliedz

izveidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu

valdošā komersanta ekonomisko tiesību aizsardzību attiecībā uz

atkarīgā komersanta rīcībā esošo aktīvu atdevi;

4) apvienotais dabasgāzes sistēmas

operators izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāstīti

pasākumi, kas veikti, lai nepieļautu diskriminējošu rīcību, un

kas nodrošina atbilstošu kontroli pār tās ievērošanu. Programma

paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas veicami, lai

sasniegtu šo mērķi. Apvienotais dabasgāzes sistēmas operators

iesniedz regulatoram gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un

šo ziņojumu publisko savā interneta mājas lapā.

45.2

pants

(1) Balansu dabasgāzes apgādes

sistēmā nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operators.

Enerģijas lietotājam, kam ir tiešais pieslēgums dabasgāzes

pārvades sistēmai, un dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem

balansēšanas pakalpojumu sniedz dabasgāzes pārvades sistēmas

operators. Enerģijas lietotājam, kam ir tiešais pieslēgums

dabasgāzes sadales sistēmai, un citiem dabasgāzes sadales

sistēmas operatoriem balansēšanas pakalpojumu sniedz attiecīgais

dabasgāzes sadales sistēmas operators.

(2) Katrs lietotājs, kurš ir

tirgus dalībnieks, un katrs dabasgāzes sadales sistēmas operators

slēdz līgumu ar attiecīgo dabasgāzes sistēmas operatoru par

balansējošās dabasgāzes piegādi, nodrošinot sistēmā ievadītās un

patērētās enerģijas līdzsvaru jebkurā laikā.

(3) Dabasgāzes sistēmas operatori

veic balansēšanas aprēķinus saskaņā ar sistēmas operatoru

izstrādātajiem un regulatora apstiprinātajiem noteikumiem

pārskatāmi un nepieļaujot diskrimināciju attiecībā uz visiem

balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem. Enerģijas lietotājam, kurš

ir tirgus dalībnieks, un sadales tīklu operatoriem ir pienākums

apmaksāt balansēšanas pakalpojumu, kura piegādes apjoma

noteikšana balstās uz dabasgāzes pārvades un sadales operatoru

datiem.

(4) Balansēšanas aprēķini tiek

veikti, pamatojoties uz noteiktā laika periodā veikto gāzes

piegādes darījumu uzskaiti, lai noteiktu balansējošās dabasgāzes

apjomu. Balansēšanas aprēķiniem ir jābūt pieejamiem darījumā

iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, nepārkāpjot to

komercnoslēpumu aizsardzību.

(5) Enerģijas lietotājs sniedz

dabasgāzes sistēmas operatoram informāciju, kas pamatoti

nepieciešama balansēšanas uzturēšanai un aprēķinu veikšanai.

(6) Lai nodrošinātu maksājumus par

balansēšanas pakalpojumu, dabasgāzes sistēmas operators var

pieprasīt no enerģijas lietotājiem garantijas saskaņā ar šīs

sistēmas operatora izstrādātajiem un regulatora apstiprinātajiem

kritērijiem un kārtību šādu garantiju pieprasīšanai.

45.3

pants

(1) Ja vertikāli integrēts

energoapgādes komersants ir nonācis vai uzskata, ka nonāks

nopietnās ekonomiskās un finansiālās grūtībās sakarā ar fiksēta

maksājuma apjoma līguma saistībām, ko tas uzņēmies vienā vai

vairākos gāzes iepirkšanas līgumos, šis komersants var iesniegt

regulatoram pieteikumu par pagaidu atkāpes piešķiršanu no šā

likuma 6.panta pirmajā daļā un 42.1panta trešajā daļā

noteiktajiem pienākumiem. Pieteikums iesniedzams nekavējoties -

tūlīt pēc pieejas atteikuma. Komersants pieteikumam pievieno visu

nepieciešamo informāciju, kas pamato un raksturo ekonomiskās un

finansiālās grūtības sakarā ar fiksēta maksājuma apjoma līguma

saistībām, kā arī viņa centienus tās atrisināt. Regulators likumā

noteiktajā kārtībā izvērtē komersanta iesniegto pieteikumu un, ja

nav iespējami citi risinājumi, piešķir pagaidu atkāpi. Regulators

nevar piešķirt pagaidu atkāpi, ja komersanta gāzes pārdošanas

apjomi nav mazāki par fiksēta maksājuma apjoma līgumos

noteiktajiem gāzes pirkšanas apjomiem vai ja var pielāgot

attiecīgo gāzes iepirkšanas fiksēta maksājuma apjoma līgumu.

Pieņemot lēmumu par atkāpes piešķiršanu, regulators ņem vērā

šādus kritērijus:

1) nepieciešamība izpildīt

sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un garantēt gāzes

apgādes drošumu;

2) komersanta stāvoklis gāzes

tirgū un konkurences stāvoklis šajā tirgū;

3) to ekonomisko un finansiālo

grūtību apjoms, ar kurām sastapies komersants vai enerģijas

lietotāji;

4) fiksētā maksājuma apjoma viena

vai vairāku līgumu parakstīšanas datumi un darbības termiņi un

tas, cik lielā mērā tie ļauj paredzēt izmaiņas gāzes tirgū;

5) komersanta centieni atrisināt

problēmu;

6) vai un cik lielā mērā

komersants, ņemot vērā visus apstākļus un esošo situāciju, varēja

paredzēt nopietnu finansiālu un ekonomisku grūtību rašanos,

uzņemoties fiksēta maksājuma apjoma līguma saistības;

7) attiecīgo sistēmu saistības

pakāpe ar citām sistēmām un šo sistēmu savstarpējā

savietojamība;

8) ietekme, kādu atkāpes

piešķiršana atstās uz Eiropas Savienības iekšējā dabasgāzes

tirgus netraucētu darbību un konkurences sekmēšanu tajā, kā arī

komersanta dabasgāzes iepirkuma alternatīvas Eiropas Savienības

iekšējā dabasgāzes tirgū un ārpus tā.

(2) Regulators nevar atzīt

komersanta finansiālo un ekonomisko grūtību pastāvēšanu, ja

komersanta gāzes pārdošanas apjomi nav mazāki par fiksēta

maksājuma apjoma līgumos noteiktajiem gāzes pirkšanas apjomiem

vai ja var pielāgot attiecīgo gāzes iepirkšanas fiksēta maksājuma

apjoma līgumu.

(3) Energoapgādes komersants var

iesniegt regulatoram pieteikumu par pagaidu atkāpes piešķiršanu

no šā likuma 6.panta pirmajā daļā un 42.1panta

trešajādaļā noteikto pienākumu attiecināšanas uz:

1) jauniem starpvalstu

savienojumiem un jaunām dabasgāzes krātuvēm;

2) esošajiem starpvalstu

savienojumiem un dabasgāzes krātuvēm, ja to jauda tiek būtiski

palielināta, kā rezultātā tiek attīstīti jauni gāzes piegādes

avoti.

(4) Regulators var pieņemt lēmumu

par atkāpes piešķiršanu, ja:

1) veiktās investīcijas uzlabo

konkurenci un piegāžu drošumu gāzes apgādes jomā;

2) investīcijas netiktu veiktas,

ja netiktu piešķirtas atkāpes;

3) starpvalstu savienojumi un

dabasgāzes krātuves ir tādas personas īpašumā, kas vismaz

juridiski ir nošķirta no sistēmas operatoriem, kuru sistēmās tie

tiks ierīkoti;

4) starpvalstu savienojumu un

dabasgāzes krātuvju lietotāji maksā par to izmantošanu."

20. Izteikt 46.panta pirmo daļu

šādā redakcijā:

"(1) Siltumapgādi veic

energoapgādes komersanti enerģijas lietotāju nodrošināšanai ar

siltumenerģiju ēku un būvju apsildei, ventilācijai (vēdināšanai)

un karstā ūdens sagatavošanai enerģijas lietotājiem optimālākajā

veidā, ievērojot ekonomiskos, sociālos, vides aizsardzības un

kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus. Kārtību, kādā

energoapgādes komersanti piegādā un enerģijas lietotāji lieto

siltumenerģiju, nosaka Ministru kabinets."

21. Izteikt 51.panta otro daļu

šādā redakcijā:

"(2) Pašvaldības savas

administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros, ņemot vērā

vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības

noteikumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas iespējas un

izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, var

noteikt siltumapgādes attīstību, saskaņojot to ar

regulatoru."

22. Izteikt 61.pantu šādā

redakcijā:

"61. pants

Sistēmas operatoram un

energoapgādes komersantam, kura licences darbības zona skar

pašvaldības administratīvo teritoriju, ir pienākums informēt

attiecīgo pašvaldību - pilsētas vai novada domi (pagasta padomi)

- par enerģijas piegādes traucējumiem vai par to iespēju."

23. Izteikt 62.panta otro un trešo

daļu šādā redakcijā:

"(2) Vietējo enerģētisko krīzi

izsludina attiecīgā pašvaldība - pilsētas vai novada dome

(pagasta padome), kuras administratīvo teritoriju skar

enerģētiskā krīze.

(3) Par vietējās enerģētiskās

krīzes izsludināšanu pilsētas vai novada domes (pagasta padomes)

priekšsēdētājs nekavējoties ziņo par pašvaldībām un par

enerģētiku atbildīgajiem ministriem."

24. Izteikt 70.pantu šādā

redakcijā:

"70. pants

(1) Pašvaldības enerģētiskās

krīzes centru izveido pilsētas vai novada dome (pagasta padome),

un centrā ietilpstošās personas sasauc pilsētas vai novada domes

(pagasta padomes) priekšsēdētājs ne vēlāk kā četru stundu laikā

pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas.

(2) Vairākas pašvaldības, kuras

vienlaikus skar enerģētiskā krīze, var koordinēt šo pašvaldību

enerģētiskās krīzes centru darbību vai izveidot vienotu

pašvaldību enerģētiskās krīzes centru, kurā ietilpstošās personas

sasauc pēc attiecīgo pašvaldību - pilsētas vai novada domes

(pagasta padomes) - priekšsēdētāju kopīgas vienošanās, pieaicinot

atbildīgas pašvaldību amatpersonas, vides aizsardzības

speciālistus un energoapgādes komersantu pārstāvjus."

25. Papildināt 71.pantu ar trešo

daļu šādā redakcijā:

"(3)Valsts enerģētiskās krīzes

laikā elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram ir tiesības

dot rīkojumus elektroenerģijas ražotājiem par ģenerējošās jaudas

izmaiņām tehnisko iespēju robežās vai to pilnīgu apturēšanu."

26. Izteikt 72.pantu šādā

redakcijā:

"72. pants

Ministru kabinets nosaka kārtību,

kādā komersanti, kuriem noteiktā kārtībā ir izsniegtas licences

komercdarbībai ar naftas produktiem (degvielu), un komersanti,

kas ieved savam patēriņam naftas produktus, izveido un uzglabā

naftas un naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes

periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftu un naftas

produktiem."

27. Papildināt likumu ar

72.1pantu šādā redakcijā:

"72.1 pants

Ministru kabinets nosaka valsts

īpašumā esošo naftas produktu rezervju apjomu un kārtību, kādā

tās izveidojamas, uzglabājamas un izmantojamas enerģētiskās

krīzes periodā."

28. Izteikt 82.panta pirmās daļas

ievaddaļu šādā redakcijā:

"(1) Energoapgādes komersantu, kā

arī tādu komersantu, kuri veic komercdarbību, kas ietver

siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, iepirkšanu,

pārvadi, sadali vai realizāciju, bet kuriem šīs komercdarbības

veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem licence nav

nepieciešama, objektu un enerģijas lietošanas iekārtu un ietaišu

valsts tehnisko uzraudzību un kontroli veic Valsts

energoinspekcija, kuras pienākumi ir šādi:".

29. Papildināt likumu ar

84.1pantu šādā redakcijā:

"84.1 pants

(1) Regulators apstiprina sistēmas

operatora izstrādātos dabasgāzes sistēmas pieslēguma noteikumus,

kuriem jābūt objektīvi pamatotiem, ekonomiski attaisnotiem,

taisnīgiem, vienlīdzīgiem un atklātiem. Sistēmas operators

regulatora noteiktajā laikā iesniedz regulatoram priekšlikumus

par dabasgāzes sistēmas pieslēguma noteikumiem.

(2) Dabasgāzes apgādē papildus

šajā likumā un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"

noteiktajam regulators uzrauga:

1) starpvalstu savienojumu jaudu

vadības un sadales noteikumus sadarbībā ar to dalībvalstu

attiecīgo iestādi vai iestādēm, ar kurām ir šāds starpvalstu

savienojums;

2) visas darbības un metodes, ko

sistēmu operatori pielieto sistēmas jaudas pārslodzes vadībai

Latvijas dabasgāzes apgādes sistēmā;

3) sistēmu operatoru laika

patēriņu pieslēgumu un remontdarbu veikšanai;

4) sistēmu operatoru publicēto

informāciju par starpvalstu savienojumiem, tīklu izmantošanu un

sistēmu jaudas sadalījumu starp ieinteresētajām pusēm;

5) grāmatvedības nodalīšanu

atbilstoši šā likuma 12.pantā noteiktajai kārtībai;

6) šajā likumā noteikto pārvades,

sadales un dabasgāzes krātuves operatoru pienākumu izpildi;

7) dabasgāzes tirgus pārskatāmību

un konkurences līmeni tajā;

8) šā panta pirmajā daļā noteikto

sistēmas pieslēguma noteikumu izpildi.

(3) Regulators reizi gadā publicē

ziņojumu par šā panta otrajā daļā noteikto dabasgāzes apgādes

sistēmas darbības aspektu uzraudzības rezultātiem."

30. Izteikt 88.pantu šādā

redakcijā:

"88. pants

Enerģijas patērētāju tiesību un

interešu aizsardzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izskata strīdus

likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajā

kārtībā."

31. Izslēgt 89.pantu.

32. Papildināt pārejas noteikumus

ar 10., 11., 12., 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

"10. Ministru kabinets izdod šā

likuma 24.panta 1.2daļā, 42.1panta pirmajā

daļā, 43.1panta otrajā daļā, 46.panta pirmajā daļā un

72.1pantā paredzētos noteikumus līdz 2006.gada

1.janvārim.

11. Regulators izdod šā likuma

12.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus līdz 2006.gada

1.janvārim.

12. Regulators izdod šā likuma

42.2panta otrajā daļā paredzētos noteikumus sešu

mēnešu laikā no šā panta spēkā stāšanās dienas.

13. Šā likuma 84.1panta

pirmajā daļā minētie pieslēguma noteikumi iesniedzami regulatoram

apstiprināšanai piecu mēnešu laikā no šā panta spēkā stāšanās

dienas.

14. Šā likuma 15.panta septītajā

daļā minētie sistēmas lietošanas noteikumi un dabasgāzes krātuves

lietošanas noteikumi, 45.2panta trešajā un sestajā

daļā minētie balansēšanas aprēķinu noteikumi un garantiju

pieprasīšanas kritēriji un kārtība iesniedzami regulatoram

apstiprināšanai piecu mēnešu laikā no attiecīgo tiesību normu

spēkā stāšanās dienas.

15. Šā likuma 15.panta piektās un

septītās daļas, 42.panta, 42.1panta trešās un ceturtās

daļas, 42.2panta, 43.panta otrās un trešās daļas,

45.panta otrās, trešās un ceturtās daļas, 45.1panta,

45.2panta otrās, trešās, ceturtās, piektās un sestās

daļas, 45.3panta spēkā stāšanās laiku un kārtību

nosaka ar īpašu likumu."

33. Papildināt likumu ar

informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu:

"Informatīva atsauce uz Eiropas

Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas,

kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.jūnija

direktīvas 2003/55/EK par dabasgāzes tirgus kopīgiem noteikumiem

un direktīvas 98/30/EK atcelšanu."

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada

26.maijā.

Valsts prezidente

V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 15.jūnijā