51. pants

(1) Pašvaldības, pildot Pašvaldību likumā noteikto autonomo

funkciju, organizē siltumapgādi savā administratīvajā teritorijā,

ievērojot normatīvajos aktos noteiktos efektīvas siltumapgādes

sistēmas un efektīvas aukstumapgādes sistēmas kritērijus, kā arī

veicina energoefektivitāti un konkurenci siltumapgādes un

kurināmā tirgū.

(2) Pašvaldības, organizējot siltumapgādi savā

administratīvajā teritorijā, ievēro vides un kultūras pieminekļu

aizsardzības prasības, bet, plānojot piegādājamo siltumenerģijas

apjomu un nepieciešamo siltumenerģijas ražošanas jaudu, izvērtē

arī vietējo energoresursu, koģenerācijas un triģenerācijas

izmantošanas iespējas un siltumapgādes drošību, nepārtrauktību un

ilgtspēju.

(3) Pašvaldības, organizējot siltumapgādi savā

administratīvajā teritorijā, ievēro visus šādus mērķus:

1) Latvijai noteiktos siltumnīcefekta gāzu emisiju

samazināšanas mērķus 2030. gadam un Latvijas klimatneitralitātes

mērķi 2050. gadam;

2) Latvijai noteiktos gaisu piesārņojošo vielu emisiju

samazināšanas mērķus;

3) Latvijas atjaunīgās enerģijas īpatsvara mērķus

siltumapgādē, centralizētajā siltumapgādē un ēkās;

4) Latvijas importēto vai ievesto energoresursu (izņemot

atjaunīgos energoresursus) apjoma samazināšanas mērķi;

5) enerģētiskās nabadzības skarto Latvijas mājsaimniecību

skaita samazināšanas mērķi.

(4) Lai samazinātu siltumapgādes radītās siltumnīcefekta gāzu

emisijas, palielinātu atjaunīgās enerģijas īpatsvaru siltumapgādē

un ēkās, kā arī samazinātu importēto vai ievesto energoresursu

apjomu, pašvaldība ir tiesīga saistošajos noteikumos paredzēt

siltumapgādes veidus savā administratīvajā teritorijā vai tās

daļā. Pašvaldība var noteikt:

1) pienākumu pieslēgties efektīvai centralizētai siltumapgādes

sistēmai tur, kur tas ir ekonomiski un tehniski pamatoti, šo

prasību attiecinot uz jaunām triju vai vairāku dzīvokļu mājām un

nedzīvojamām ēkām, kā arī uz šo ēku renovācijas procesu, ja tiek

renovēta arī ēku siltumapgādes sistēma;

2) attiecībā uz jaunām viena dzīvokļa mājām vai uz šādu māju

renovācijas procesu, ja citstarp tiek renovēta arī šādas mājas

siltumapgādes sistēma, pienākumu izmantot efektīvu bezemisiju

siltumapgādes tehnoloģiju, kas savā darbībā nerada

siltumnīcefekta gāzu emisijas vai gaisu piesārņojošo vielu

emisijas, vai efektīvu tehnoloģiju, kurā tiek izmantoti

atjaunīgie energoresursi;

3) citus siltumapgādes veida izvēles ierobežojumus atbilstoši

gaisa aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

(5) Pašvaldības dome saistošos noteikumus, kas attiecas uz šā

panta ceturtajā daļā minētajiem pienākumiem vai ierobežojumiem,

triju darbdienu laikā pēc parakstīšanas un pirms izsludināšanas

rakstveidā nosūta atzinuma sniegšanai Klimata un enerģētikas

ministrijai, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrijai, kas sniedz atzinumu attiecībā uz gaisa kvalitātes

nosacījumiem."

23. Papildināt 52. pantu pēc vārda "būvju" ar

vārdiem "siltumapgādes sistēmu".

24. Papildināt likumu ar X1 nodaļu šādā

redakcijā:

"X1 nodaļa

Atjaunīgās enerģijas ražošanas un izmantošanas

veicināšana

58.1 pants

(1) Atjaunīgo energoresursu izmantošanas un atjaunīgās

enerģijas ražošanas un izmantošanas veicināšanas politiku, lai

citstarp izpildītu no Nacionālā enerģētikas un klimata plāna

izrietošos Latvijas mērķus un saistības, sadarbībā ar nozaru

ministrijām izstrādā Klimata un enerģētikas ministrija un

apstiprina Ministru kabinets.

(2) Saistību izpildi atjaunīgās enerģijas jomā novērtē šā

likuma 122. panta otrajā daļā minētajā progresa ziņojumā,

sagatavojot kopējos un detalizētos atjaunīgās enerģijas datus

enerģijas kopējam patēriņam un enerģijas bruto galapatēriņam.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību un nosacījumus atjaunīgās

enerģijas datu aprēķināšanai un kopējā atjaunīgās enerģijas

apjoma noteikšanai.

58.2 pants

(1) Atjaunīgās enerģijas apjoms, kas pārsniedz Latvijas

saistību izpildei nepieciešamo atjaunīgās enerģijas apjomu

(turpmāk - atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegums), ir valsts

īpašums, un tā tiesiskais valdītājs ir Klimata un enerģētikas

ministrija.

(2) Atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegums var tikt

atsavināts Eiropas Savienības dalībvalstīm šajā likumā noteiktajā

kārtībā.

58.3 pants

(1) Ja, gatavojot šā likuma 122. panta otrajā daļā minēto

progresa ziņojumu, tiek secināts, ka šā likuma 58.1

panta pirmajā daļā minētās saistības kādā no saistību perioda

gadiem nav izpildītas, Klimata un enerģētikas ministrija sagatavo

ziņojumu, kurā:

1) aktualizē šā likuma 58.1 panta pirmajā daļā

minēto politiku, lai noteiktu papildu pasākumus atjaunīgo

energoresursu izmantošanas un atjaunīgās enerģijas ražošanas

veicināšanai;

2) izvērtē iespēju piedalīties Eiropas Savienības atjaunojamās

enerģijas finansēšanas mehānismā, kas izveidots ar Eiropas

Komisijas 2020. gada 15. septembra īstenošanas regulu (ES)

2020/1294 par Savienības atjaunojamās enerģijas finansēšanas

mehānismu (turpmāk - Atjaunojamās enerģijas finansēšanas

mehānisms);

3) izvērtē iespēju īstenot šā likuma 58.4 pantā

minētos kopprojektus atjaunīgās enerģijas ražošanai;

4) izvērtē iespēju veikt citu Eiropas Savienības dalībvalstu

atjaunīgās enerģijas saistību pārsnieguma iegādes darījumus, lai

nodrošinātu Latvijas saistību izpildi atjaunīgās enerģijas

jomā.

(2) Ja, gatavojot šā likuma 122. panta otrajā daļā minēto

progresa ziņojumu, tiek secināts, ka šā likuma 58.1

panta pirmajā daļā minētās saistības kādā no saistību perioda

gadiem tiek pārpildītas, Klimata un enerģētikas ministrija

sagatavo ziņojumu, kurā izvērtē iespēju atsavināt Latvijas

atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegumu citai Eiropas

Savienības dalībvalstij.

(3) Klimata un enerģētikas ministrija var veikt pārrunas ar

Eiropas Savienības dalībvalstīm par darījumiem ar atjaunīgās

enerģijas saistību pārsniegumu un sagatavot līguma projektu, kurā

iekļauj nosacījumus par atsavināmā atjaunīgās enerģijas saistību

pārsnieguma apjomu, cenu, finansējuma avotu un maksāšanas

kārtību.

(4) Pēc Klimata un enerģētikas ministrijas priekšlikuma lēmumu

par atjaunīgās enerģijas saistību pārsnieguma atsavināšanu

pieņem, kā arī līguma projektu par darījumu ar atjaunīgās

enerģijas saistību pārsniegumu apstiprina Ministru kabinets.

(5) Klimata un enerģētikas ministrija šā panta pirmajā vai

otrajā daļā minēto ziņojumu iesniedz Ministru kabinetam sešu

mēnešu laikā pēc šā likuma 122. panta otrajā daļā minētā progresa

ziņojuma sagatavošanas. Ministru kabinets, apstiprinot iesniegto

ziņojumu, var pieņemt lēmumu par Latvijas dalību Atjaunojamās

enerģijas finansēšanas mehānismā vai lēmumu par šā panta pirmās

daļas 4. punktā vai šā panta otrajā daļā minēto darījumu ar

atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegumu.

(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek pieņemts

lēmums par Latvijas dalību Atjaunojamās enerģijas finansēšanas

mehānismā, un kārtību, kādā tiek veikti darījumi ar atjaunīgās

enerģijas saistību pārsniegumu, kā arī no darījumiem ar

atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegumu iegūto finanšu līdzekļu

izmantošanas kārtību un nosacījumus.

58.4 pants

(1) Elektroenerģijas, gāzveida kurināmā, siltumenerģijas vai

aukstumenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem

Latvija var sadarboties ar citu Eiropas Savienības dalībvalsti

vai trešo valsti, tai skaitā ar Eiropas Savienības dalībvalsts

vai trešās valsts komersantiem, kopīgi īstenojot attiecīgu

kopprojektu.

(2) Klimata un enerģētikas ministrija sagatavo ziņojumu, kurā

izvērtē Latvijas iespējas sadarboties ar citu Eiropas Savienības

dalībvalsti vai trešo valsti, tai skaitā ar Eiropas Savienības

dalībvalsts vai trešās valsts komersantiem, un šādas sadarbības

ietvaros nodrošināmo šā panta pirmajā daļā minētās atjaunīgās

enerģijas apjomu. Šo ziņojumu iesniedz Ministru kabinetam.

(3) Ministru kabinets, apstiprinot šā panta otrajā daļā minēto

ziņojumu, var pieņemt lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētā

kopprojekta īstenošanu.

(4) Kopprojektu no Latvijas puses īsteno šā panta trešajā daļā

minētajā lēmumā noteiktā atbildīgā ministrija sadarbībā ar

attiecīgajām nozaru ministrijām. Atbildīgā ministrija izstrādā un

Ministru kabinets apstiprina katra kopprojekta nosacījumus.

(5) Ministru kabinets nosaka kopprojektu īstenošanas,

uzraudzības un ar tiem saistītās informācijas aprites kārtību, kā

arī nosacījumus atjaunīgās enerģijas apjoma ieskaitīšanai

atjaunīgās enerģijas statistikā.

58.5 pants

(1) Latvija var apvienot Latvijā īstenotu atbalsta shēmu ar

vienā vai vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs

īstenotajām atbalsta shēmām. Tāpat Latvijā īstenotās atbalsta

shēmas nosacījumus var pielāgot vienā vai vairākās citās Eiropas

Savienības dalībvalstīs īstenoto atbalsta shēmu nosacījumiem.

(2) Atbalsta shēmu atjaunīgās enerģijas ražošanas vai

izmantošanas veicināšanai Latvijā var īstenot, izmantojot

atjaunīgās enerģijas pienākumu (atbalsta shēma, kurā enerģijas

ražotājiem ir pienākums nodrošināt, ka konkrēta saražotās

enerģijas daļa ir atjaunīgā enerģija, kurināmā piegādātājiem vai

tirgotājam ir pienākums nodrošināt, ka konkrēta piegādātā

kurināmā daļa ir no atjaunīgajiem energoresursiem ražots vai

iegūts kurināmais, vai enerģijas lietotājam ir pienākums

nodrošināt, ka konkrēta patērētās enerģijas daļa ir atjaunīgā

enerģija) vai izmantojot citus veidus, tai skaitā atbalstu

investīcijām, atbrīvojumu no nodokļiem vai nodokļu samazināšanu,

nodokļu atmaksu, tiešo cenu atbalstu, tai skaitā regulētos

tarifus un mainīgās vai fiksētās piemaksas.

(3) Klimata un enerģētikas ministrija var sagatavot ziņojumu,

kurā izvērtē iespējas apvienot Latvijā īstenoto atbalsta shēmu ar

vienā vai vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs

īstenotām atbalsta shēmām vai saskaņot Latvijā īstenotās atbalsta

shēmas nosacījumus ar vienā vai vairākās citās Eiropas Savienības

dalībvalstīs īstenoto atbalsta shēmu nosacījumiem. Šo ziņojumu

iesniedz Ministru kabinetam.

(4) Ministru kabinets izvērtē šā panta trešajā daļā minēto

ziņojumu un iesniedz to Saeimai.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā Saeimai

iesniegto ziņojumu izvērtē attiecīgā Saeimas komisija, kura var

ierosināt Ministru kabinetam pārskatīt un precizēt ziņojumu vai

sagatavot atsevišķu Saeimas lēmuma projektu par grozījumu

izdarīšanu šajā ziņojumā.

(6) Pēc ziņojuma izvērtēšanas Saeimā Klimata un enerģētikas

ministrija izstrādā un Ministru kabinets apstiprina katras šādas

atbalsta shēmas nosacījumus.

(7) Ministru kabinets nosaka atbalsta shēmu apvienošanas,

koordinēšanas un ar tām saistītās informācijas aprites un

publicēšanas kārtību, kā arī nosacījumus atjaunīgās enerģijas

apjoma ieskaitīšanai atjaunīgās enerģijas statistikā.

58.6 pants

(1) Kurināmā piegādātājs šā panta ceturtajā daļā minētajām

iekārtām drīkst piegādāt tikai tādu biodegvielu, bioloģisko

šķidro kurināmo, biomasas kurināmo un biomasas degvielu, kas

atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem ilgtspējas un

siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem.

(2) Ilgtspējas kritēriji un siltumnīcefekta gāzu emisiju

ietaupījumu kritēriji ir piemērojami neatkarīgi no biomasas

ģeogrāfiskās izcelsmes.

(3) Bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, biogāzei un biomasas

kurināmajam, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas nav

lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības

atlikumi, kā arī atkritumiem un atlikumiem, ko vispirms pārstrādā

produktā, kuru pēc tam pārstrādā bioloģiskajos šķidrajos

kurināmajos, biogāzē un biomasas kurināmajos, ir jāatbilst tikai

siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem.

(4) Ilgtspējas kritēriji un siltumnīcefekta gāzu emisiju

ietaupījumu kritēriji attiecas uz šādām iekārtām:

1) elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas

ražošanas iekārtām vai iekārtām, kurās tiek izmantots cietais

biomasas kurināmais un kuru summārā nominālā ievadītā siltuma

jauda ir 7,5 megavati vai lielāka;

2) elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas

ražošanas iekārtām vai iekārtām, kurās tiek izmantots gāzveida

biomasas kurināmais un kuru summārā nominālā ievadītā siltuma

jauda ir divi megavati vai lielāka;

3) iekārtām, kurās ražo gāzveida biomasas kurināmos vai

degvielas ar vidējo biometāna caurplūdumu, lielāku par 200

kubikmetriem metāna ekvivalenta stundā, ja mēra temperatūras un

spiediena standartapstākļos, kas ir nulle grādos Celsija un vienu

bāru lielā atmosfēras spiedienā, bet, ja biogāze ir metāna un

nedegošas citas gāzes maisījums, tad metāna caurplūdums var būt

mazāks proporcionāli metāna tilpumdaļai maisījumā;

4) elektroenerģijas, siltumenerģijas vai aukstumenerģijas

ražošanas iekārtām vai degvielu ražošanas iekārtām, kurās tiek

veiktas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā

iekļautās piesārņojošās darbības un kurām nepieciešama

siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja.

(5) Elektroenerģijai, siltumenerģijai un aukstumenerģijai, kas

ražota no normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu

definētajiem sadzīves atkritumiem, nav piemērojami

siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji.

(6) Biomasas kurināmā, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biogāzes,

pārstrādātā oglekļa kurināmā, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā

kurināmā atbilstība ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta

gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem, ja attiecināms, ir

apliecināma:

1) brīvprātīgās shēmas ietvaros;

2) tādas nacionālās shēmas ietvaros, kuru izveidojusi cita

Eiropas Savienības dalībvalsts;

3) tādas nacionālās shēmas ietvaros, kuru izveidojusi

Latvija;

4) komersanta shēmas ietvaros;

5) biomasas biržas ietvaros attiecībā uz cieto biomasas

kurināmo.

58.7 pants

(1) Lai pamatotu to, ka visā piegādes ķēdē, sākot no izejvielu

iegūšanas līdz šā likuma 58.6 panta pirmajā daļā

minētā kurināmā realizēšanai, ir ievēroti ilgtspējas kritēriji un

siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji, visā piegādes

ķēdē iesaistītās personas ar neatkarīgu un pārredzamu revīziju

atbilstoši Komisijas 2022. gada 14. jūnija īstenošanas regulas

(ES) 2022/996 par ilgtspējas kritēriju, siltumnīcefekta gāzu

emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma

maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem (turpmāk -

regula Nr. 2022/996) III nodaļai pierāda šā likuma

58.6 panta pirmajā daļā minēto kurināmā veidu

atbilstību ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju

ietaupījumu kritērijiem.

(2) Visā piegādes ķēdē iesaistītās personas izmanto masas

bilances sistēmu, kas visā piegādes ķēdē nodrošina informācijas

nodošanu par šā likuma 58.6 panta pirmajā daļā minēto

kurināmā veidu atbilstību ilgtspējas kritērijiem un

siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem. Masas

bilances sistēmā ir iekļauta informācija par to, vai izejvielu

ražošanai ir sniegts jebkāda veida finansiāls atbalsts, tai

skaitā komercdarbības atbalsts, un, ja tā ir, par atbalsta shēmas

veidu.

(3) Piegādes ķēdē iesaistītās personas regulas Nr. 2022/996 2.

panta 28. punktā minētajā Eiropas Savienības datubāzē ievada

datus atbilstoši minētās regulas 18. pantam. Brīvprātīgās shēmas

nodrošina, ka piegādes ķēdē iesaistītās personas pareizi ievada

datus Eiropas Savienības datubāzē.

(4) Regulas Nr. 2022/996 2. panta 14. punktā minētās

brīvprātīgo shēmu sertifikācijas institūcijas (turpmāk -

sertifikācijas institūcijas) nodrošina regulas Nr. 2022/996 2.

panta 28. punktā minētajā Eiropas Savienības datubāzē ievadīto

datu verifikāciju un datu precizitātes pārbaudi. Vienotais

dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators pārbauda

Eiropas Savienības datubāzē ievadīto informāciju attiecībā uz

gāzveida kurināmā izcelsmes apliecinājumiem.

58.8 pants

(1) Regulas Nr. 2022/996 III nodaļā minētās revīzijas

brīvprātīgās shēmas ietvaros veic sertifikācijas institūcijas,

kuras ir akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā vai

saskaņā ar minēto regulu akreditētas vai atzītas citās Eiropas

Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

(2) Sertifikācijas institūcijas, kuras akreditētas nacionālajā

akreditācijas institūcijā, pēc nacionālās akreditācijas

institūcijas pieprasījuma iesniedz tai visu attiecīgo

informāciju, kas nepieciešama minēto sertifikācijas institūciju

uzraudzībai, tostarp norādot revīzijas dienu, laiku un vietu.

(3) Ja nacionālā akreditācijas institūcija, veicot uzraudzību

atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanu un

normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju

novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, konstatē neatbilstību

normatīvajiem aktiem, kā arī nacionālās akreditācijas

institūcijas noteiktajām prasībām, tā nekavējoties informē

brīvprātīgo shēmu, kuras ietvaros darbojas attiecīgā

sertifikācijas institūcija.

(4) Brīvprātīgo shēmu tīmekļvietnēs vismaz reizi gadā tiek

publicēts to sertifikācijas institūciju saraksts, kuras

brīvprātīgās shēmas ietvaros izmanto neatkarīgas revīzijas

veikšanai, par katru šādu struktūru norādot, kura valsts un kura

tās iestāde ir akreditējusi attiecīgo iestādi un kura veic tās

darbības uzraudzību.

58.9 pants

(1) Ministru kabinets nosaka:

1) bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā

siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu aprēķināšanas

nosacījumus un kārtību;

2) bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā un biogāzes

ilgtspējas kritērijus;

3) bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā, biogāzes,

nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā kurināmā un pārstrādāta oglekļa

kurināmā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijus;

4) no biomasas kurināmā ražotai elektroenerģijai piemērojamos

kritērijus;

5) komersanta shēmas, Latvijas izveidotās nacionālās shēmas un

biomasas biržas tvērumu un darbības nosacījumus atbilstības

apliecināšanai;

6) atbilstības ilgtspējas kritērijiem, siltumnīcefekta gāzu

emisiju ietaupījumu kritērijiem un elektroenerģijai piemērojamiem

kritērijiem pārbaudes un uzraudzības procedūru;

7) atbilstības pamatošanas un ar to saistītās informācijas

aprites kārtību un nosacījumus;

8) kārtību, kādā šā likuma 58.7 panta trešajā daļā

minētā informācija tiek ievadīta energoresursu informācijas

sistēmā;

9) šā likuma 58.7 panta trešajā daļā minētajā

Eiropas Savienības datubāzē ievadāmo informāciju un tās ievades,

uzraudzības un pārbaudes nosacījumus.

(2) Komercdarbības atbalstu piešķir tikai par tādu no

biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biomasas

kurināmajiem un biomasas degvielām iegūto enerģiju vai

elektroenerģiju, kas ražota no normatīvajos aktos noteiktajiem

ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu

kritērijiem atbilstoša biomasas kurināmā.

(3) Ja atbalsta shēmas ietvaros tiek piešķirtas tiesības

saņemt komercdarbības atbalstu par biodegvielu, bioloģisko šķidro

kurināmo, biomasas kurināmo un biomasas degvielu patēriņu,

Ministru kabinets nosaka komercdarbības atbalsta piešķiršanas

nosacījumus, lai nodrošinātu, ka finansiālais atbalsts tiek

sniegts tikai par tādu biodegvielu, bioloģisku šķidro kurināmo,

biomasas kurināmo vai biomasas degvielu, kas atbilst šajā likumā

un transporta enerģijas normatīvajos aktos noteiktajiem

ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu

kritērijiem.

58.10 pants

(1) Klimata un enerģētikas ministrija informāciju par

pieejamiem atbalsta veidiem un atbalsta pasākumiem atjaunīgās

enerģijas ražošanai vai izmantošanai publicē savā tīmekļvietnē.

Pašvaldība nodrošina, ka aizsargātajiem lietotājiem ir pieejama

informācija par atbalsta pasākumiem.

(2) Atjaunīgās siltumenerģijas, aukstumenerģijas un

elektroenerģijas izmantošanas aprīkojuma vai sistēmu tirgotāji un

uzstādītāji savā tīmekļvietnē publicē informāciju par aprīkojuma

un sistēmu sniegtajiem ieguvumiem, izmaksu efektivitāti un

energoefektivitāti.

(3) Iestādes, kas veic būvspeciālistu kompetences novērtēšanu

un patstāvīgās prakses uzraudzību elektroenerģētikas jomā,

būvspeciālista patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros

pārliecinās, ka rūpniecisko, komerciālo vai dzīvojamo ēku

elektroenerģijas un siltumenerģijas sistēmu plānošanas,

projektēšanas un būvniecības procesā iesaistītās personas ir

kompetentas jautājumos par optimālām atjaunīgās enerģijas,

augstas efektivitātes tehnoloģiju, centralizētās siltumapgādes

sistēmas un centralizētās aukstumapgādes sistēmas

kombinācijām.

58.11 pants

(1) Ievērojot komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma

prasības, atjaunīgās enerģijas projektiem atbalsta shēmas

ietvaros piešķirtā atbalsta līmeni un ar atbalstu saistītos

nosacījumus negroza tā, ka tiktu negatīvi ietekmētas šādi

piešķirtās tiesības un apdraudēta jau atbalstīto projektu

ekonomiskā dzīvotspēja.

(2) Atbalsta shēmas ietvaros piešķirtā atbalsta līmeni var

grozīt, ja sākotnējā atjaunīgās enerģijas atbalsta shēmā tika

paredzēti šādu grozījumu izdarīšanas nosacījumi un kritēriji.

(3) Klimata un enerģētikas ministrija:

1) pieprasa informāciju no iestādēm, kas pieņem lēmumu par

komercdarbības atbalsta piešķiršanu atjaunīgās enerģijas

projektiem, vai iestādēm, kas ierosina minētā komercdarbības

atbalsta piešķiršanu;

2) apkopo saņemto informāciju un savā tīmekļvietnē publicē

ilgtermiņa grafiku par plānoto komercdarbības atbalsta piešķīrumu

atjaunīgās enerģijas projektiem vismaz trim turpmākajiem

kalendāra gadiem pēc konkrētā atbalsta veida piešķiršanas,

tostarp publicē informāciju par atbalsta periodu un atbalsta

piešķīruma aptuveno grafiku, iepirkuma procedūru rīkošanas

biežumu, paredzamo jaudu, kopējo atbalsta apmēru, paredzamā

maksimālā vienotā atbalsta apmēru, kā arī par paredzamajām

atbalstāmajām tehnoloģijām;

3) katru gadu izvērtē publicēto ilgtermiņa grafiku, lai

noteiktu, vai tajā ir nepieciešams atspoguļot jaunākās tirgus

norises vai veikt paredzamā atbalsta piešķīruma izmaiņas.

(4) Iestādes, kas pieņem lēmumu par komercdarbības atbalsta

piešķiršanu atjaunīgās enerģijas projektiem, vai iestādes, kas

ierosina minētā komercdarbības atbalsta piešķiršanu, katrus

piecus gadus pēc atbalsta shēmas izveidošanas un atbalsta

piešķiršanas novērtē minētās atbalsta shēmas efektivitāti un šā

atbalsta būtiskāko ietekmi uz sadali starp dažādām patērētāju

grupām un ieguldījumiem, novērtējumā iekļaujot iespējamo atbalsta

nosacījumu izmaiņu ietekmi uz atbalsta shēmu.

(5) Plānojot un izstrādājot jaunas atjaunīgās enerģijas

atbalsta shēmas, kā arī plānojot atbalsta shēmu ilgtermiņā, ņem

vērā šā panta ceturtajā daļā minēto novērtējumu.

58.12 pants

(1) Atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu ieviesējs var

izmantot vienoto kontaktpunktu, lai centralizēti saņemtu visu

nepieciešamo informāciju par enerģijas ražošanas iekārtu

ieviešanai un ekspluatācijas uzsākšanai nepieciešamajām atļaujām

un tehniskajām prasībām.

(2) Vienotais kontaktpunkts atjaunīgās enerģijas ražošanas

iekārtu ar jaudu virs 500 kilovatiem ieviesējiem ir Būvniecības

valsts kontroles birojs.

(3) Būvniecības valsts kontroles birojs izstrādā un savā

tīmekļvietnē publicē vadlīnijas atjaunīgās enerģijas ražošanas

iekārtu ar jaudu virs 500 kilovatiem ieviesējiem. Vadlīnijās

citstarp iekļauj nosacījumus no atjaunīgajiem energoresursiem

iegūtas enerģijas pašpatērētāju projektiem, norādot pieprasījuma

iesniegšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī iestādi, no kuras

var pieprasīt enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai un

ekspluatācijas uzsākšanai nepieciešamo atļauju vai tehniskās

prasības.

(4) Vienotais kontaktpunkts atjaunīgās elektroenerģijas

ražošanas iekārtu ar jaudu līdz 500 kilovatiem ieviesējiem ir

elektroenerģijas sadales sistēmas operators vai tā izraudzīts

pakalpojuma sniedzējs, kā arī ikviens elektroenerģijas tirgotājs,

kas piedāvā šādu pakalpojumu. Šāds vienotais kontaktpunkts var

izstrādāt vadlīnijas nelielas jaudas atjaunīgās elektroenerģijas

ieviesējiem un publicēt šīs vadlīnijas savā tīmekļvietnē.

58.13 pants

(1) Par šā likuma 58.12 pantā minētā vienotā

kontaktpunkta izmantošanu var tikt piemērota pakalpojuma

maksa.

(2) Ministru kabinets apstiprina Būvniecības valsts kontroles

biroja sniegtā pakalpojuma maksas noteikšanas metodiku."

25. 59. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Dabasgāzes apgādē krīze, tai skaitā enerģētiskā

krīze, ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25.

oktobra regulas (ES) 2017/1938 par gāzes piegādes drošības

aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ regulu (ES) Nr. 994/2010

(turpmāk - regula Nr. 2017/1938) 11. panta pirmo daļu izsludināti

periodi, kad dabasgāzes piegāde ir apdraudēta vai

traucēta.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

26. 60. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts enerģētisko krīzi var izsludināt gadījumā, ja

enerģijas piegāde ir traucēta tik lielā mērā, ka var tikt

apdraudēta iedzīvotāju drošība, veselība un tautsaimniecības

nozaru darbība, un traucējumi skar valstspilsētas vai ir plašāki

par vienas pašvaldības teritoriju.";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Valsts enerģētisko krīzi dabasgāzes

apgādē izsludina regulas Nr. 2017/1938 11. pantā un saskaņā ar šā

likuma 45.4 pantu izstrādātajā Latvijas ārkārtas

rīcības plānā apgādei ar dabasgāzi noteiktajos

gadījumos."

27. Papildināt 64. panta pirmās daļas 1. punktu ar vārdiem

"vai atsevišķiem enerģijas lietotājiem, ja tādi

nepieciešami".

28. Papildināt 67. pantu ar 1.1 daļu šādā

redakcijā:

"(11) Priekšnoteikumi enerģētiskās krīzes

dabasgāzes apgādē atcelšanai ir noteikti saskaņā ar šā likuma

45.4 pantu izstrādātajā Latvijas ārkārtas rīcības

plānā apgādei ar dabasgāzi."

29. Izteikt 69. panta pirmās daļas 1. punktu šādā

redakcijā:

"1) elektroenerģijas, siltumenerģijas un sašķidrinātās

naftas gāzes patēriņa ierobežojumus un prioritātes, ja tādi

nepieciešami, atsevišķām enerģijas lietotāju grupām, atsevišķiem

enerģijas lietotājiem vai ģeogrāfiskām teritorijām attiecīgās

pašvaldības administratīvajā teritorijā;".

30. Papildināt 72.2 pantu pēc vārdiem "sniedz

informāciju" ar vārdiem "energoresursu informācijas

sistēmā".

31. Izslēgt 76. panta otro daļu.

32. Papildināt likumu ar 103.1 pantu šādā

redakcijā:

"103.1 pants

Regulators ir tiesīgs dabasgāzes ražotājam uzlikt soda naudu

līdz 10 procentiem no dabasgāzes ražotāja iepriekšējā finanšu

gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 300 euro apmērā, ja

dabasgāzes ražotājs:

1) ražo dabasgāzi bez reģistrācijas vai pārkāpj vispārējās

atļaujas noteikumus;

2) nesniedz regulatoram informāciju tā noteiktajā laikā un

kārtībā vai sniedz nepatiesu informāciju."

33. Papildināt likumu ar 107.2 pantu šādā

redakcijā:

"107.2 pants

(1) Regulators nosaka dabasgāzes ražošanas vispārējās atļaujas

noteikumus, kas ir saistoši visiem dabasgāzes ražotājiem, kuru

darbību regulē saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko

pakalpojumu regulatoriem".

(2) Regulators veido dabasgāzes ražotāju reģistru un nodrošina

tā publisku pieejamību.

(3) Regulators nosaka dabasgāzes ražotāju reģistrā iekļaujamās

ziņas, dabasgāzes ražotāju reģistrēšanas prasības un kārtību,

kādā dabasgāzes ražotājs nosūta reģistrācijas paziņojumu vai

paziņojumu par darbības izbeigšanu, reģistrācijas paziņojumā vai

paziņojumā par darbības izbeigšanu ietveramo informāciju, kā arī

kārtību, kādā dabasgāzes ražotāju izslēdz no dabasgāzes ražotāju

reģistra un atkārtoti reģistrē.

(4) Ja dabasgāzes ražošanas vispārējās atļaujas noteikumi ir

pārkāpti atkārtoti, regulators var izslēgt dabasgāzes ražotāju no

dabasgāzes ražotāju reģistra. Dabasgāzes ražotājam ir tiesības

atsākt dabasgāzes ražošanu ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem no dienas,

kad tas izslēgts no dabasgāzes ražotāju reģistra, ja dabasgāzes

ražotājs novērsis pārkāpumu, par kuru tika izslēgts no dabasgāzes

ražotāju reģistra, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

nosūtījis regulatoram jaunu reģistrācijas paziņojumu un šajā

likumā noteiktajā kārtībā atkārtoti reģistrēts dabasgāzes

ražotāju reģistrā.

(5) Ja regulators mēneša laikā no reģistrācijas paziņojuma

saņemšanas dienas nav rakstveidā informējis reģistrācijas

paziņojuma iesniedzēju par atteikumu to reģistrēt, uzskatāms, ka

dabasgāzes ražotājs ir reģistrēts.

(6) Reģistrācijas paziņojums tiek uzskatīts par iesniegtu

dienā, kad regulators saņēmis visu tā noteikto informāciju. Ja

iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija ir nepietiekama vai

neprecīza, regulators ir tiesīgs pieprasīt papildinformāciju.

Laiku no papildinformācijas pieprasīšanas līdz pieprasītās

informācijas saņemšanai neieskaita šā panta piektajā daļā

noteiktajā termiņā.

(7) Dabasgāzes ražotājs var izbeigt dabasgāzes ražošanu, ja

tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtījis regulatoram

paziņojumu par darbības izbeigšanu un ir izslēgts no dabasgāzes

ražotāju reģistra."

34. 110. pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ministru kabinets nosaka prasības gāzveida stāvoklī

pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes, no atjaunīgajiem

energoresursiem saražota vai iegūta gāzveida kurināmā un

mazoglekļa gāzveida kurināmā, tostarp ūdeņraža, ievadīšanai

dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā, kā arī ievadāmās

dabasgāzes kvalitātes raksturlielumus.";

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(7) Neatkarīgi no tā, vai dabasgāzi ievada dabasgāzes

pārvades vai sadales sistēmā, uzskatāms, ka dabasgāze ir ievadīta

nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā, un dabasgāzes

ievadīšanai ir piemērojami šā likuma 15. panta septītajā daļā

minētie dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi vai šā

likuma 117. panta trešās daļas 1. un 2. punktā minētie vienotās

dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas lietošanas noteikumi

un balansēšanas noteikumi, ja atbilstoši šā likuma 117. panta

pirmajai daļai ir izveidota vienotā dabasgāzes pārvades

ieejas-izejas sistēma, kā arī dabasgāzes pārvades sistēmas

operatoram piemērojami saskaņā ar šā likuma 15. panta

1.1 daļu noteiktie tarifi.

(8) Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas

operators plāno un attīsta dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas

punktus no atjaunīgajiem energoresursiem saražotā vai iegūtā

gāzveida kurināmā un mazoglekļa gāzveida kurināmā ievadīšanai

dabasgāzes pārvades sistēmā. Pamatotās izmaksas, kuras saistītas

ar šajā daļā minētajām darbībām un kuras sedz vienotais

dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, iekļauj

dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumu tarifos."

35. 112. pantā:

izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

"7) sniegt Eiropas Savienības dalībvalstu dabasgāzes

pārvades sistēmas operatoriem, dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas

operatoriem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un

dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem nepieciešamo informāciju,

lai dabasgāzes transportēšanu un uzglabāšanu varētu veikt,

neapdraudot dalībvalstu savstarpēji savienoto dabasgāzes apgādes

sistēmu drošu un efektīvu darbību;";

izteikt 19. punktu šādā redakcijā:

"19) veikt nacionālajā dabasgāzes ieejas-izejas sistēmā,

tostarp pieslēgumā ar dabasgāzes ražotāja un sašķidrinātās

dabasgāzes termināļa operatora sistēmu, ievadāmās dabasgāzes

uzskaiti, kvalitātes kontroli un odorizāciju, ja dabasgāzi

paredzēts piegādāt galalietotājiem, un nodrošināt tam

nepieciešamo iekārtu kopuma ierīkošanu;";

papildināt pantu ar 21. punktu šādā redakcijā:

"21) attīstīt dabasgāzes pārvades sistēmu un Inčukalna

pazemes gāzes krātuvi no atjaunīgajiem energoresursiem saražotā

vai iegūtā gāzveida kurināmā un mazoglekļa gāzveida kurināmā,

tostarp ūdeņraža, drošai ievadīšanai dabasgāzes pārvades sistēmā

un krātuvē."

36. 113. pantā:

izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5) sniegt Eiropas Savienības dalībvalstu dabasgāzes

pārvades sistēmas operatoriem, dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas

operatoriem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un

dabasgāzes sadales sistēmas operatoriem nepieciešamo informāciju,

lai dabasgāzes transportēšanu un uzglabāšanu varētu veikt,

neapdraudot dalībvalstu savstarpēji savienoto dabasgāzes apgādes

sistēmu drošu un efektīvu darbību;";

izteikt 16. punktu šādā redakcijā:

"16) veikt dabasgāzes pārvades sistēmā, tostarp

pieslēgumā ar dabasgāzes ražotāja un sašķidrinātās dabasgāzes

termināļa operatora sistēmu, ievadāmās dabasgāzes uzskaiti,

kvalitātes kontroli un odorizāciju, ja dabasgāzi paredzēts

piegādāt galalietotājiem, un nodrošināt tam nepieciešamo iekārtu

kopuma ierīkošanu;";

papildināt pantu ar 17. punktu šādā redakcijā:

"17) attīstīt dabasgāzes pārvades sistēmu no

atjaunīgajiem energoresursiem saražotā vai iegūtā gāzveida

kurināmā un mazoglekļa gāzveida kurināmā, tostarp ūdeņraža,

drošai ievadīšanai dabasgāzes pārvades sistēmā."

37. Izteikt 117. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas

sistēmas operators un dabasgāzes pārvades sistēmas operators var

vienoties ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts dabasgāzes

pārvades sistēmas operatoru par vienotās dabasgāzes pārvades

ieejas-izejas sistēmas izveidi. Vienotās dabasgāzes pārvades

ieejas-izejas sistēmas izveides gadījumā nacionālā dabasgāzes

ieejas-izejas sistēma ir vienotās dabasgāzes pārvades

ieejas-izejas sistēmas daļa."

38. Aizstāt 117.2 panta otrajā daļā vārdu

"pievieno" ar vārdiem "var pievienot".

39. 117.3 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Gāzes izcelsmes apliecinājumus izsniedz un pārvalda

vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators

atbilstoši Eiropas Enerģijas sertifikātu sistēmas prasībām par

gāzes izcelsmes apliecinājumu izsniegšanu un atcelšanu, kā arī

publicē savā tīmekļvietnē informāciju par izpildāmajām prasībām

un iesniedzamajiem dokumentiem gāzes izcelsmes apliecinājuma

saņemšanai.";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Vienotais dabasgāzes pārvades un

uzglabāšanas sistēmas operators veic arī citās Eiropas Savienības

dalībvalstīs un Šveicē izsniegtu Eiropas Enerģijas sertifikātu

sistēmas gāzes izcelsmes apliecinājumu atzīšanu. Vienotais

dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators var slēgt

līgumu ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts izraudzīto

kompetento gāzes izcelsmes apliecinājumu izdevējiestādi, kura nav

Eiropas Enerģijas sertifikātu sistēmas biedrs, par izraudzītās

kompetentās iestādes izsniegto gāzes izcelsmes apliecinājumu

atzīšanu."

40. Aizstāt 117.4 pantā vārdus "savstarpēji

savienotajā sistēmā" ar vārdiem "nacionālajā dabasgāzes

ieejas-izejas sistēmā".

41. Papildināt likumu ar XVIII nodaļu šādā redakcijā:

"XVIII nodaļa

Papildu noteikumi